Es uzskatu, ka cilvēki krāpj tikai tāpēc, ka attiecībās kaut kas trūkst. Ja Tevi krāpj padomā kāpēc. Bez iemesla, neviens nekrāpj. Varbūt seks neapmierina, varbūt esat palaidies pa šiem gadiem un uzaugusi lieka riepa, varbūt neizrāda jūtas. Tā var turpināt ilgi un dikti. Bet es palieku pie sava, ka krāpjam mēs otru cilvēku tad, kad kaut kas ar tām attiecībām ir nogāji šķībi.
Džeki maziņš padoms es parasti pirmais piekrāpju draudzenes un viss ok varu gulēt ar
mierīgu apziņu ka tai ku cei pirmais uzliku ragus un pie dir sas ....
kā nu ne? bišķi nogaidam un atkal sākam lūkoties apkārt pēc jauna medījums. UN tie fitnesa treneri.. mmm.. gardi kumosiņi.. pašai viens patika.. bet, lai nevajadzētu krāpties, aizgāju uz citu sporta zāli.. :D
Atbilde, nē! Ja sāk to darīt, ieiet azartā, mājās dzīve palikusi vienmuļīga un gribas kādu mazu nerātnu piedzīvojumu kautvai ar to pašu fitnesa treneri.
Ar to precesanos jau arii ir taa kaa ir.Mana miljota ari retu reizi pajauta-kad mes precesimies?Es parasti atbildu,ka visam savs laiks.Es itka uzskatu,ka var tak dzivot tak taa pat kopaa,bet sievietem jau tas taads kaa sapnis-baltaa kleitaa,pie altara.Tikai kad jaskiras,tad gan tas sapnis kkur pazud. Ljoti daudz gadijumu ir,kad paari nodzivo 3,4 vai pat 5 gadus un izdomaa appreceties un paiet ne vairak ka gads un izskiras. Laikam jau saak uzkraut viens otram visadus pienakumus,"jo tu tak esi mana sieva",vai otradi.Un beigas nekaa. Tapeec nevajag strebt karstu.
Ar vien vairāk un vairāk nākas saprast to, ka sievietes ir tās slidenākās. Šķiet, ka ar prātā arī stabilitātes nekādas. Šī augstā statistika, kad sieviete ir tā, kurai nagi niez un gribās kaut ko "jaunu", pat tad, kad blakus ir puisis, vīrietis tāds, kas tiešām mīl, rūpējas, palīdz, uzjautrina, salabo, strādā un uztur laimi divu cilvēku pasaulē, un arī mēģina slīdēt malā. Piekrītu arī faktam, ka vīrieši bieži vien ir neiecietīgi un greizsirdīgi, bet greizsirdīgi, jo ļoti rūpat. Vīrieši pieķeras stiprāk. Nenonāksim arī galējībās. Nebrīnaties, ka sievietes saukā par palaistuvēm stipri vien biežāk kā vīriešus par babņikiem, tāda ir Jūsu daba, skaista un patiesībā arī neskaista.
Pārim - saprotu, ka tas ilgais laiks, kas pavadīts kopā un nu jau arī bērns, ir tas, kas attur no lēmuma dalīt turpmāko dzīves ceļu atsevišķi, jo pieķēries esi ne pa jokam un tālākā dzīve šķiet "neiespējama" bez šī cilvēka blakus, ar kuru saistās ja ne tagad, bet tad senie skaistie notikumi, brīži, izjūtas un kopīgi pavadītais laiks.
Es ar savu sievieti dzivoju jau 5 gadus kopa un nevienu reizi neesmu krapis.Ceru ka ari mani nav krapusi,ja es uzzinatu,pa acim dabutu viennozimigi,varbut pat arii piedotu un dzivotu kopa,jo mums ir kopigs berninjs,bet nekad nebus juutas un attieksme taada pati,kaada bija pirms es dabuju ragus.Es uzskatu,ka iztrakoties vajag jaunibaa un kad tiek dibinata gjimene,vajadzetu piebremzet.Izklaideties jau vajag,bet to tak var darit kopa! Prieks kam jamekle cits vai cita!