«Ar vīru iepazinos universitātē, iemīlējāmies, un no pirmā studiju gada esam kopā. Viņš zina, kas ir attiecības ar meiteni, un, protams, es jau arī neesmu bijusi zemē metama, tikai man ar puišiem attiecības neaizgāja līdz gultai. Ne jau tāpēc, ka esmu briesmīga vai sēdēju mājās kā piepe, bet man tad to negribējās. Gandrīz kā pasakās – nejutu, ka kāds ir īstais, ar ko vēlētos to īpašo tuvību.

Nekaunos, ka nevainību zaudēju deviņpadsmit gados. Es sajutu, ka tas ir VIŅŠ, un ir ok. Līdz šim par to neaizdomājos, bet pirms pāris dienām mēs ar ģimeni bijām ciemos, un ar namatēvu bija dažādas diskusijas, kas aizgāja līdz tēmām par ģimeni, attiecībām un studiju laikiem.

Sarunas laikā  atklāju, ka man vīrs ir pirmais un vienīgais vīrietis gultā un man ir labi. Tad tika izteikts viņa viedoklis, ka sekss tikai ar vienu vienīgo un vēl laulības ar laiku izjūk, jo gribas pamēģināt taču, kā tam citam vīrietim viss sanāk. Vai mani interesē citi vīrieši?

Jā, man patīk ar viņiem kontaktēties, pakoķetēt, bet zinu, ka nevēlos neko vairāk.

Un, ja tam citam sanāk labāk nekā vīram, tad ir vēl štruntīgāk, jo sāc pārmest sev par to, ka esi niekojusi šos gadus kopā ar vienu vīrieti un nezini, kā tas ir – gūt baudu no cita vīrieša. Un ka pirms laulībām der pamēģināt citas bikses, pirms iegādāties un valkāt tikai šīs vienas!

Biju apstulbusi, jo esmu pārliecināta par sevi un savu vīru. Piestrādājam gan pie attiecībām, pie ģimenes un vēl jo vairāk – pie seksa, jo zinām, ka rutīna un vienveidība mūs sagraus.

Runājot par namatēvu: viņš ir cilvēks, kurš ļoti uzspiež savu viedokli, un viņam ir grūti ar tiem cilvēkiem, kuriem ir savs viedoklis. Tas vakars mums pagāja ļoti karstās diskusijās...

Nezinu, kas vairāk mani uztrauc. Tas, ka esmu sākusi par to aizdomāties, vai tas, ka esmu pārliecināta par sevi un savu ģimeni?...

Vai man ir vai bijušas simpātijas pret kādu citu? Nenoliegšu, jā, bet tas arī viss…

Vienkārši gribu ar kādu aprunāties, kā šo situāciju redz no malas. Vai kādai ir vai bijis kaut kas līdzīgs?»