... ja gribi sabojāt dzīvi abiem iegādājies mīļāko, ja gribi manu padomu tad vispirms PATI SEV atzīsties savās bailēs palikt vienai, un patiešām neatrast citu, labāku... nevis man viņa žēl... ja būsi godīga un pateiksi, ka viss, pietiek es aizeju, viņš pārdzīvos, kļus stiprāks un viss būs OK!!! abiem.

Dievs dod viņai iespēju sajust manas sāpes

Pieaudz, citu variantu nav....

Latvietem tas ir dabiski! Vinam vajag jautribu nevis milestibu! Jautriba ta ir dzirkstelite! Man nepatik diskotekas, tapec man neveicas ar meitenem! Man bonusa ir reta slimiba - Vitiligo(dazviet balti plankumi uz adas), kura nav kaitiga citiem, bet esmu labs, stradigs, dzili iemilos un ciesu, tapec ka vinam izskatigi prata un ar veselu adu! Kura mani miles tadu???

Esmu veel psihenee. Gribaas jau ljoti ljoti maajaas. Gaidu kad raxtiis aaraa. varbuut varat man palidzet.

Oi, man tieši tāda pati situācija. Kamēr ar draugu satikos, šausmīgi vilka pie viņa. Sākam dzīvot kopā, vnk - murgs. Nu jau otru gadu, saprotu, ka viņš nav man piemērots, jo kardināli atšķiras dzīves uztvere utt., ar viņu jūtos apspiesta, bet pateikt to viņam nevaru, jo vņš uzskata, ka viss o.k. Cita man nav un tīri fizioloģiski droši vien jau pēc nedēļas gribēšu viņu atpakaļ. Bet vai tā ir dzīve? Protams vieglāk atrast mīļāko, tas ir tas pats kā piedzerties un neredzēt realitāti, bet īsti to arī negribu, jo tam var būt bēdīgas sekas. Man būs ok., es beidzot atrisināšu savu problēmu - tikšu no drauga vaļā, arī to mīļāko man nevajag, tas ir tikai instruments, bet draugam būs smagi - es negribētu būt viņā vietā. Te tik daudz komentāru par to, ka meitenes visas ir padauzas, es neesmu, bet kā lai mainu savu dzīvi, nesāpinot otru? Es taču neesmu šajā pasaulē, lai kādu darīt laimīgu, bet sevi nelaimīgu.

Esmu sastapusies ar šādu situāciju, es novilcināju ļoti daudzus garus gadus ar šo jauko cilvēku, es pat tagad nevaru viņu aizmirst un domāju, kā būtu, ja būtu...
Bet jāatzīstas, tajā laikā bija nežēlīgi daudz strīdu, sāpju, jo cilvēks negribēja mani laist prom..
Likās varbūt tiešām dēļ sava jaunības dulluma pieļaušu kļūdu, tāpēc katru reizi atgriezos pat apprecējos, man bija jūtas, bet apkārtējā situācija nospieda un iznīcināja mūsu laulību...
Mēs katrs pielikām daudz pūļu, lai saglabātu šīs senās attiecības - mūsu pieredze pirmā.... bet nekā...
Tagad katrs dzīvo savu dzīvi nu jau ar citām otrām pusēm un esam laimīgi, jo satikām sev piemērotu otro pusīti...
Dzirksteles pāriet jebkurās attiecībās, ja neuztur to pie dzīvības, kā saka viena pagale nedeg!
Pats grūtākais ar gadiem ejot katrs mēs izmaināmies, uzskati gan raksturs, bet ar to ko esam kopā ir grūti pieņemt Tevi, kā no jauna, jo pierasts ir tas, ka biji tāda un uzskatīji tā...
Tā kā izvērtē savu izvēli...

iegādājies mīļāko un dzirkstelīte atkal parādīsies, saku pēc pieredzes.

Vai nav tā, ka baidies, ka esat jau tik stipri satuvojušies, ka laiks pieņemt nopietnāku lēmumu - domāt jau par nākotni un tas Tevi biedē?? Gribas laisties lapās un baudīt dzīvi, kā to dara "visi" - sekss ar velns zin ko, daudz alkohola un iztēlotā brīvības sajūta. Žēlums pret otru ir pilnīgas muļķības, Tu želo sevi, ka vari palaist viņu un viņš var arī neatgriezties...
Iesaku labāk izrunāties ar viņu, vismaz virzīt pamazām šo sarunu. Varbūt viņš jūtas tieši tāpat??
Ja valda īstas jūtas, tad nevajadzētu rasties saspiestības sajūtai.
Un ja nu tiešām tas cilvēks tik daudz nepatīk, bet ir kā saka tikai "pilns komplekts", tikai bez satura - mīlestības.
Tiešām Tavas bailes no tā, ko "citi teiks" ir lielākas par to, ko pati dzīvē vēlies???? Galu galā, visiem viss vienalga, ka tikai mēles trīt, bet Tev jādzīvo sava dzīve.
Pati arī izgāju tam pašam cauri, paliku godīga pret sevi - un sāka parādīties cilvēki apkārt, kuri "pievelkās" īstajai man, nevis tam iedomu burbulim, tam "tēlam", ko uzspieduši citi...
Katrā ziņā - vēlu veiksmi autorei sevis meklējumos un mīlestībā!! :)

Stulbā aita - dzirksteles no zila gaisa nerodas. Tās ir jākurina. Jāmēģina labot radušos situāciju, nevis pie pirmās negribēšanas jāmeklē jauna desa biksēs.

Paskraidi, pameklējies... Pienāks Tev gadiņi 30...35 un tad Tu sapratīsi, ko pazaudēji! Tad Tu sapratīsi, kā tas ir, ka nevienam vairāk par seksu no Tevis nevajag. Dzirkstelītes viņai neesot..

Stulbā, ko vēl meklē? Gribi kādu jautrīti brunču mednieku sev dabūt? vai narkomānu? vai vardarbīgu tēviņu?

psihologs deva labu analīzi, lai gan piemirsa pateikt, ka attiecības veido un uztur abi cilvēki, līdz ar to vienam ir jābūt ierosinātājam - piem. ja ir garlaicīgi, tad vajag mēģināt mainīt situāciju. Tas vismaz būtu mēgīnājums kāds..

Dēļ žēluma, protams, kopā nav ko palikt, bet tomēr jāsaprot, ka pasaulē vienmēr būs kāds skaistāks, kāds bagātāks, kāds gudrāks, kāds izdevīgāks. Un ne jau pie katra skaistākā vai bagātākā var pārskriet. Ja cilvēks patīk, tad pavisam vienalga - skaists vai bagāts, un tās dzirkstelītes jau arī nebūs visu mūžu. Galvenais ir drošības sajūta,saprašanās un uzticība. Konkrētajā gadījumā - diez vai tā ir mīlestība.