Līgo dienas pēcpusdienā Rīgas zoodārza dienesta vārtus piesardzīgi pavēra savdabīga kompānija – trīs stalti puiši un sportiskas miesasbūves... sivēns! Puiši acīm redzami, cik nu kuram bijis tas mērs, bija sīvo baudījuši, bet sivēns rātni tecēja piesiets saitītē. Nē, ne jau pie vilka pelēča šie devās, vēlējās tik sivēnam zoodārzā atrast jaunas mājas.
Rau, gadījies esot tā, ka puiši sivēnu nopirkuši, lai Jāņu vakarā mielastu ar ceptu cūkulēnu bagātinātu, bet skaidrā prātā kaujamdūci nevienam neesot bijis drosme rokā ņemt. Iedzēruši pa mēriņam, bet, jo vairāk dzerts, jo vairāk ugunsūdens sirdi mīkstinājis un sivēns mīļāks kļuvis.
Vārds pa vārdam, un izlemts suķīti amnestēt un uz zoodārza „Lauku sētu” nogādāt. Tā kā Zivtiņš pie auto stūres jautrā prātā sēsties neiesaka, brašie vīri sējuši savu vedamo saitītē un drošu dūšu kāpuši tramvajā, kur, kā zināms, šajās svētku dienās biļetes nebija jāpērk ne cilvēkiem, ne suņiem, ne arī sivēniem.
Tā nu puiši stāvēja zoodārza vārtos – emocionāli iztukšoti un fiziski (sīvā dēļ) sagrauti. Tik sivēns neapzinājās stāvokļa nopietnību un centās draiskuļot. Un kuram gan svētkos zoodārzā celtos roka nelaimē nokļuvušos ārā raidīt? Tā nu sivēns, kurš izrādījās sieviešu dzimuma, tika pieņemts zoodārza dzīvo eksponātu pulkā, lai pēc vakcinēšanas un oficiālas reģistrēšanas sāktu pildīt savus cūkas pienākumus „Lauku sētā” kopā ar trim tur jau mītošajiem sugasbrāļiem. Tā kā jaukā sivēnīte zoodārzā ieradās 23. jūnijā, vienbalsīgi lemts tai dot vārdu Līga.
Līgo vakarā uz zoodārzu aizved sivēnu
