Manējiem jau 18 un 15, bet šīs sajūtas joprojām nav zudušas! Mīļi!
Un tiem nīgrajiem komentētājiem - nepatīk, nelasiet un nekomentējiet savu žulti, pieņemiet to, ka citiem ir tā, priecājieties, ka Jums ir citādi - Jūsu skatījumā - labāk!
nu nezinu.. ja tas domāts kā humors, tad man smiekli nenāca nezin kāpēc, jo muļķīgs humors. Bet ja kādai patiešām tā ir, tad man viņas žēl no sirds, jo man ar maniem bērniem nekas tāds nav bijis, lai gan man viņu pat trīs.
Nu nezinu, vai bērna uzrašanās var kalpot kā iemesls nekopt sevi!! Vajag padomāt arī par bērna tēvu- viņš joprojām grib sev smuku sievietīti blakus, nevis nošņurkušu, nekoptu radījumu ar nedēļu nemazgātiem matiem. Un ja sieviete jūtas labi nesakopusies- tad tas jau ir nožēlojami. Es saprotu, ka smagi mainās prioritātes, bet sevi jau nevajag atstāt pēdējā vietā! Tieši šinī punktā nesaskatu te nekā humorīga.
Kamēr man pašai nebija mazās, tikmēr es droši vien būtu viena no nepatīkamo komentāru rakstītājām. Tomēr, kad pašu ģimenē ierodas mazais, liela daļa no šīm problēmām nav problēmas, bet otra daļa ir vienkārši pārspīlēta.
Tie, kuriem viss šķiet pretīgi un tā - pagaidiet vien, nāks laiks, un attieksme izmainīsies kopā ar visu sīko dvēseli, kas dzīvi un vērtības sagriež kājām gaisā! (arī attieksmi pret kāju skūšanu un ēdienu matos :D)
Būt tētim ir forsi, nu un, ka liela daļa no aprakstīta ir taisnība - vismaz reizēm ...
ir tikai jautajums vai mēs varam mainities un pienemt, ka būs jamainas līdz ar mazā pieteikšanos :)
cepums par pēdējo punktu un patiešām sirsnīgs ieteimums visiem - IR PATIESAM TIK DAUDZ MANTINAS BEZ GAISMAS, SKANAS BATERIJAM UN PŪKĀM, protams, tas nav tik DARGAS, bet ticiet vecāki tās novērtēs daudz labāk.
Ar humora izjūtu lielai daļai komentētāju ir dikti pašvaki:) Tās nīgrās laikam ķer orgasmu no vārdiem pretīgi, stulbi, u.c., kurus ar baudu izplata inetā:) Jo laikam citas iespējas ķert orgasmu nav:)
Gabaliņš ir pa feino, lika pasmieties:) Ļoti labi un vairāk tādus:)
Nadziņi mazajam jāgriež tad, kad viņš ir aizmidzis. Saprotu, ka tās ir laimes stundas, kad var kaut ko padarīt vai vienkārši atpūsties un tāpēc negribas riskēt ar bērna pamodināšanu, bet tas tomēr ir labāk nekā iegriezt sīkajā pirkstiņā. Un var jau to nadziņu griešanu sadalīt uz divām reizītēm. Bet galvenais - nevajag baidīties no visa šeit rakstītā. Tie /lai arī patiesi/ ir tikai SĪKUMI - kad nāks lielākas "ziepes" /piemēram, pusaudža gadi/, šie te aizmirsīsies. Tomēr pilnīgi nekas nevar būt līdzvērtīgs tam priekam, ko sagādā bērns - tas ir fantastiski, jo tikai tā mēs uzzinām, kas ir cilvēks. Savu agro bērnību taču neatceramies /ja nu vienīgi dažus mirkļus/. Man ir trīs pieauguši bērni, viņu bērnību vienmēr atceros ar prieku.