Pārdomās par draudzību un to, kā bērni mēdz izvēlēties draugus, dalījās Taurenes pamatskolas pedagoģes Sandra Kārkliņa, Maija Bārzdiņa un Ilona Žagare.

S. Kārkliņa:Mana mamma ar tēti skolā mācījās vienā klasē, sadraudzējās un apprecējās. Taču, ja runājam par tēmu draudzība, bērniem tā ir ļoti svarīga, jūtīga tēma. Mēdz gadīties, ka bērns vēlas ar kādu klasē draudzēties, bet viņam draudzība ar šo bērnu ir liegta. Ir meitenes, kas savu draudzeni uzskata teju vai par privātīpašumu un neļauj viņai ar vēl kādu draudzēties. Turklāt meiteņu vidū noteikti valda lielākas intrigas nekā puišu starpā. Tādēļ kādreiz domāju, ka nav nemaz slikti, ja meitenei īsts draugs ir puisis. Tā arī ir ļoti skaista bērnības draudzība.
-Vai ikdienā redzat arī tos bērnus, kuri nemāk draudzēties?
I. Žagare: - Ir bērni, kuri viegli atrod kontaktu, un ir bērni, kuriem tas padodas ar grūtībām. Domāju, ka viena no dzīves vērtībām ir draudzība, un gadās droši vien kādreiz atskārst, ka draugu nemaz nav. Tas var būt jebkurā vecumā. Taču arī ar bērniem skolā esam runājuši par draudzību, viņiem ir vaicāts, kas ir īsts draugs. Draugs ar lielo burtu. Nereti atklājas, ka bērni neatšķir īstu draugu no paziņas. Šīs vērtības bērniem ir jāiemācās. Atceros, arī man skolas laikā bija draudzene, mūsu draudzību centās izjaukt kāda meitene. Vēl tagad atminos, kā tas ir, kad atnācu uz skolu, bet draudzene ar mani nerunā, jo viņai kaut kas par mani ir sastāstīts. Tas ir sāpīgi.
- Vai vecākiem ir svarīgi zināt, kas ir bērna draugi?
S. Kārkliņa:Tas ir ļoti svarīgi. Ja vecākus mēs neizvēlamies, tad draugi gan ir pašu izvēle. Un es kā mamma uzskatu, ka esmu tiesīga nedaudz regulēt savu bērnu draugu loku, ja bērns, protams, ļaujas. Jo draugi var ietekmēt gan mana bērna sekmes, gan intereses un uzvedību. Ir svarīgi zināt, ka draugi nenovirza uz blēņām. Man, mammai, ir jāpamana, ka kāda draudzība manam bērnam nenāk par labu. Nedrīkstu pazaudēt kontaktu ar bērnu, man jābūt informēt, kas ir mana bērna draugi.
- Ko darīt, ja bērni neieklausās vecāku padomos un akli uzskata, ka draugi viņus nevedina uz sliktām nodarbēm?
S. Kārkliņa:Vecākiem jāpanāk, lai bērni viņos ieklausās, lai atveras sarunai. Varbūt vecākiem bērns jāuzvedina uz kādu sarunu, jāmēģina izstāstīt līdzīgs piemērs no savas dzīves vai pieredzes. Ir jācenšas. Arī es jau esmu pieķērusi savu meitu pie pirmajām blēņām, redzu, ka nereti draugi ir veicinājuši arī kritumu sekmēs. Tad bērnam saku, ka nāksies izvēlēties. Ja draugi kavē izaugsmi, tie vairs nav draugi. Draugs palīdz augt, priecājas par otra veiksmēm un sasniegumiem. Ja draugs skauž un neļauj izpausties, gūt labus rezultātus, kaut kas ar šo draudzību vairs nav kārtībā.
M. Bārzdiņa:To mēs stāstām arī skolēniem klasē, bet bērni bieži vien neatšķir īstu draudzību no pabūšanas kompānijā.
S. Kārkliņa:Bērni tiešām bieži vien nesaprot, ko nozīmē īsts draugs. Un nereti tie bērni, kurus viņi sauc par draugiem, labākajā gadījumā ir tikai paziņas.
-Ir jau arī tāds teicienspasaki, kas ir tavs draugs, un es pateikšu, kas esi pats. Vai tas atbilst patiesībai?
I. Žagare: - Droši vien visa pamatā ir intereses. Ja bērns ir labs dejotājs vai sportists, viņa draugu pulkā būs šādi cilvēki. Ja bērnam nav īsti nekādu interešu un brīvo laiku viņš pavada, klīstot pa ielām, viņa draugi būs līdzīgi. Tāpēc uzskatu, ka vecākiem par saviem bērniem ir jāpadomā jau mazā vecumā un bērns jāiesaista kādā interešu pulciņā. Vienalga, vai tā ir zīmēšana, mūzika, sports vai kas cits, bet tā būs joma, kurā bērns sevi varēs pierādīt citu vidū un iegūt draugus. Īpaši pusaudžu vecumā ir svarīgi, ar ko nodarbojas draugi, jo bērns šajā vecumposmā ir viegli iespaidojams.
-Interesants mirklis vecāku un bērnu dzīvē ir jaunieša aiziešana uz jaunu mācību iestādi un dzīvošana kopmītnēs. Vai kāda no jums ar šādu pieredzi ir saskārusies?
I. Žagare:Šī ir tiešām interesanta pieredze. Vēl tagad labi atminos, kā 31. augustā dēlu aizvedu uz jauno skolu, kur viņam bija jāsāk dzīvot dienesta viesnīcā. 1. septembra pēcpusdienā atnācu mājās no dārza, skatījos telefonā - 27 neatbildēti zvani. Vēlāk atsūtīja īsziņu, sakot, ka viņam tur neviena drauga nav. Visi smēķē, dzer un svin 1. septembri. Protams, arī bērniem, kuri sāk dzīvot kopmītnēs prom no mājām, tā ir interesanta pieredze un dzīves skola. Situācijas ir dažādas. Bet atkal, nedrīkst pazaudēt kontaktu ar bērnu, lai arī viņš jau liekas pietiekami pieaudzis un patstāvīgs.
M. Bārzdiņa:Domāju, ka nereti meitenēm ir labāk draudzēties ar puišiem, jo meitenes biežāk attiecībās ielaiž skaudību, aprunāšanu un citas nejaukas lietas. Puiši tādi nav.
S. Kārkliņa:Vēl man šķiet būtiska lieta, ka bērniem ir jāsaprot atšķirība starp vārdiem draudzēšanās un draudzīga izturēšanās. Tas nenozīmē, ka mums jādraudzējas ar visiem cilvēkiem, kurus satiekam, bet draudzīgi izturēties gan vajag. Tas attiecas gan uz dzīvi skolā, gan ārpus tās.
- Vai dēlu un meitu audzināšana atšķiras?
I. Žagare:Svarīgi ir no bērna prasīt disciplīnu. Ir jābūt ģimenē savai kārtībai un noteikumiem.
S. Kārkliņa:Domāju, nereti ir tā, ka meitas vairāk ģimenē uzklausa tētus, bet dēli mammas. Meita ar mammu iemācās attiecības ar draudzenēm, bet pati domāju, cik forši ir kopā pavadīt laiku ar dēliņu. Domāju, dēls tā iemācās attieksmi pret meiteni.
M. Bārzdiņa:Kādreiz tā arī saka, ka mammām ir jābūt labām draudzenēm savām meitām. Bet šajās attiecībās vecākiem jāatminas tas, ka nevar visas savas rūpes un raizes uzkraut bērnam. Jo nereti parunāšanās un sirds izkratīšana bērnu var arī nevajadzīgi noslogot. Tāpēc jau mēs esam vecāki, lai uzklausītu un atbalstītu savus bērnus, ne otrādi.

Liāna Liepa un Līva Tora, lai arī mācās tikai 6. klasē, tomēr zina, ka dzīve bez labākās draudzenes nebūtu dzīve.
Turklāt meitenes zina arī to, ka draudzībā svarīgākā ir uzticēšanās un māka glabāt otras noslēpumus. Meitenes draudzējas jau trīs gadus, un abas saka, ka vēlētos būt labākās draudzenes vienmēr.
"Draudzība ir tad, kad otru saproti, kad vari stāstīt visus noslēpumus. Pat tādus, kurus mammai nedrīkst stāstīt," smaidot saka Liāna.
Līva stāsta, ka meitenes pavada kopā daudz brīvā laika, paliek viena pie otras pa nakti, iet kopīgos pulciņos un kopā apmeklē dažādus pasākumus.
Meitenes atklāj, ka dažkārt sanāk arī sastrīdēties, bet, tā kā ir īstas draudzenes, daudz ilgāk par stundu nespēj izturēt bez savstarpējas sarunāšanās. Tādēļ ātri vien nesaskaņas tiekot aizmirstas.
"Laikam jau visbiežāk esam sastrīdējušās par mācībām, bet tie ir tādi mazi kašķīši," saka Līva.
Vaicātas, kas ir svarīgākais draudzībā, abas meitenes atbilduzticēšanās.
"Īsta draudzene nedrīkst citiem izpaust labākās draudzenes noslēpumus. Tad tā vairs nav draudzene. Svarīgi ir arī, lai draudzene mācētu uzklausīt. Lai ir ar ko parunāties, kad ir skumji," domās dalās Liāna. Meitenēm ir arī savs viedoklis par to, kādām rakstura īpašībām jāpiemīt labākajai draudzenei, un skaidri zina, kādu draudzeni sev nevēlētos.
"Es negribētu draudzeni, kura ātri apvainojas, kurai nevar uzticēties un kura ir tāda caciņa," saka Liāna un ļauj izteikties Līvai: "Es negribētu draudzeni, kurai nevarētu uzticēties un kura tēlotu lielu dāmu."
Abas atzīst, ka īstu draudzeni nav nemaz tik viegli atrast, bet droši sakaviņas ātri atradušas kopīgu valodu un sadraudzējušās.