« iepriekšējais 1 2 nākamais »

1. :)) 2010. g. 11. martā, 15:25

   Rakstā aizmirsa uzrakstīt, ka mazās starpības no elementāras fizioloģijas nezināšanas. Domā, kamēr mēnešreizes nav atjaunojušās, stāvoklī nevar palikt (un kur vēl tās viduslaiku leģendas par nepalikšanu stāvoklī, kamēr zīda:) ). Bet ovulācijas cikls ir tāds, ka vispirms ovulācija, asiņošana pēc tam.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
2. Kanyon 2010. g. 10. martā, 21:02

   Un pabeidzot par tēmu - es pats esmu dzīvojis attiecībās, kurās sievietei ir bebis no iepriekšējām attiecībām, tā ka ļoti labi zinu, ko nozīmē tas "slogs" - zīdainis mājās. Jau teicu, un varu tik vēlreiz atkārtot - ja noliek malā savu ego, un saprot, ka otrs cilvēks nevar veltīt visu laiku tev, tieši otrādi - brīžiem tev jāvelta savs laiks mazulim, tad "neizturamās grūtības" kļūst itin viegli izturamas...
   Par vīriešiem... Nu ir daļa vīriešu, kas sirgst ar šo pašu kaiti, un vienkārši nesaprot, ka bērniņš ir (normālas) sievietes dzīves svarīgākais notikums, un vīrietis loģiski atbīdas otrajā plānā - ko (atkal) ne katrs ego spēj sagremot... Bet mani draugi (paldies dievam) ir gana inteliģenti, lai izvēlētos sev sievietes aiz mīlestības, ne aprēķina, un viņu bērni aug mīlošā un harmoniskā vidē - ko visiem arī novēlu!

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
3. Mansbernslv 2010. g. 10. martā, 19:25

   Divi bērni ar viena gada starpību māmiņai tiešām ir smagi, ir ļoti grūti paspēt parūpēties par abiem eņģelīšiem vienlaikus. Tādējādi rodas lielāka iespēja, ka kāds no bērniem var iekļūt nelaimē.
   Māmiņām noteikti iesaku regulāri apskatīt blog.mansberns.lv, kur ik dienas tiek publicēta noderīga informācija par bērnu drošību.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
4. bums 2010. g. 10. martā, 09:28

   Es noteikti par! Jo, ja uztaisa abotru, tad var palikt ar vienu bērnu...

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
5. LaLa to Kanyon 2010. g. 10. martā, 03:35

   ''ja cilvēks ir egoistiska cūka (kas raksturīgs vairumam latviešu sieviešu)''
   Fui, vai jus cienitais, mamma ir kadreiz ir maacijusi, ka sievietes apsaukat par egoistiskaam cukkam ir vienkaarsi rupji un nepieklaajiigi?
   Eh juus LV baalelnji, kad vienreiz izaugsiet no saviem autinjiem un sapratiisiet, ka pashi esat paadeejie lohi lol

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
6. Kanyon » LaLa to Kanyon 2010. g. 10. martā, 04:19

   Mani mamma mācīja saukt lietas to īstajos vārdos, un nebaidīties teikt patiesību. Man žēl, ja kādai šī patiesība acīs kož... :(

   Ieteikt Ziņot redakcijai
7. lelle 2010. g. 9. martā, 23:36

   es ar gribu beebi, bet viirs pagaidaam veel nee :(

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
8. jā 2010. g. 9. martā, 22:15

   Protams, kā jau te teica, ir tādi, kam vajag bērnus un tādi, kam nevajag. Tiem, kam baudu sagādā upurēties, ziedoties, izdedzināt sevi, bet pēcāk, viļoties, ka milzīgā atlīdzība nav nākusi, gausties, ai, ai, ai, es tak viņam visu, bet viņs man neko, tiem vajag. Tiem , kas grib DZĪVOT, tiem nevajag.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
9. ... 2010. g. 9. martā, 18:15

   Nu kā var uzrakstīt kaut ko tik dumju, ka daudzi bērni nav slogs. Protams, ka ir. Cits jautājums, vai šo slogu gribat vai nē, bet kā tad nebūs slogs - jebkas, kas visu laiku prasa uzmanību, ir slogs: ne tu vari normāli kādreiz atpūsties, ne sapucēties , nedz arī savu profesiju normāli attīstīt - NEKO! : tad viņi jāģērbj, tad jāedina, tad jākakina, un tā bez gala , pie tam vēl, ja vīrs nav biezais, tam nabagam jāraujas caurām naktīm, lai varētu tādu baru pabarot, kamēr beigās infarkts rauj. Murgs, ne dzīve !
   
   un tai mammai arī gribu teikt, ka lielākā daļa pansionāta iemītnieku ir kā reiz tādi, kam IR bērni. Bet ja tevi tā nomoka pansionāta jautājums, tad jebkurā gadījumā, tāds bars tev nebija vajadzīgs, pietiek arī ar vienu bērnu, lai izvairītos no pansionāta.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
10. Kanyon » ... 2010. g. 9. martā, 22:25

    Nu gan Tu lej... Pašam bērnu nav, bet vairāki draugi ir laimīgi precējušies, un audzina cits vienu, cits divus sīčus. Un, Tev par pārsteigumu, paspēj gan mazos aprūpēt, gan viens otram laiku atvēlēt, gan ar draugiem patusēties - tas nav par bērniem. Tas ir jautājums par cilvēku - ja cilvēks ir egoistiska cūka (kas raksturīgs vairumam latviešu sieviešu), tad jau otra pusīte ir slogs, par bērniem nerunājot. Taču, ja jaunā ģimene ir veidota aiz mīlestības, ne aprēķina, un balstās uz savstarpēju cieņu un mīlestību, kopīgi plānojot un gaidot ģimenes pieaugumu - par kādu slogu var būt runa?

    Ieteikt Ziņot redakcijai
11. SNTA 2010. g. 9. martā, 17:47

    Man jau liekas ka tagad tieši ir laiks laist pasaulē bērniņu jo (es par sevīm)darba nav laiks ir. Lai velti to netērētu jaizmanto lietderīgi.Kas zin kad tas darbs radīsies.

    Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
12. Hiha 2010. g. 9. martā, 17:02

    Un kā ar šādiem nesmalkjūtīgu līdzcilvēku aizskarošiem izteikumiem :
    
    "Kāpēc jums nav bērnu? Kas tad jums pienesīs ūdens glāzi ? Bērniem ir JĀBŪT... utt. ?"
    
    P.S. Mammai : atļauj pasmaidīt, skaties, ka pati nepaliec pansionātā :) Starp citu, ja tā ir tāda laime, kāpēc tad ieskanas kaut kāds rūgtums, pieminot to pansionātu, sak, ja nekādi citādi nevar ieriebt, tad pateikšu vismaz par to pansionātu ? Kāpēc tāds naids pret cilvēkiem, kas negrib bērnus ? Tev viņi laikam galvenokārt tāpēc, lai nebūtu jāiet uz pansionātu :) (un bērni protams, ka ir slogs, viennozīmīgi)

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
13. saule 2010. g. 9. martā, 16:38

    mamma, prieks par tevi! bet nedomāju, ka vairums bērnus uzskata par slogu! ir cilvēki, kuri vnk NEVAR atļauties vairāk kā vienu bērnu, tāpēc, ka domā par to, ko dot ēst, kādas drēbes pirkt, lai bērnu citi bērni skolā neapsmietu utt. pirms domā par savu laimi, ir jāpadomā vai bērni būs tik pat laimīgi, staigājot pusbadā vai novalkātās drēbēs. tāds ir mans viedoklis.

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
14. pele 2010. g. 9. martā, 15:48

    Man arī ir divi braši puikas, kuriem starpība ir gads un pieci mēneši, un mēs esam laimīgi, ka viņi mums ir! Protams reizēm ir grūti, bet, manuprāt ir arī savas grūtības visiem vecākiem, kuriem ir divi un vairāk bērni, jo jebkurā gadījumā jāmācās sadalīt gan uzmanību, gan laiku utt. Bet skatoties un sava vecākā dēla bērnudārza bērniem, kas ir vienīgie, priecāhos, ka mums ir divi un ar mazu starpību, jo tik tiešam viņiem ir kopīgas intereses, kaut arī viņi ir ļoti atšķirīgi un katrs ir personība. Es kā mamma atzīstu, ka liels atbalsts ir vīrs, kurš redz reizēm manu nogurumu un ļauj man atpūsties, bet tad jau atkal mēs visi kopā ejam, darbojamies, priecājamies, mācamies domāt par otru utt. Un tagad jau gaidām arī trešo... Tāpēc uzskatu, ka katram ir sava pieredze un savi uzskati, bet atzīstu, ka reizēm tik tiešāmnogrudina sabiedrības skepse un jautājumi par izsargāšanos... Bet, tas tomēr ir mūsu ģimenes lēmums, ja mūs tā vēlamies, tad mēs dāvajam dzīvību, protams, arī domājot, kā mēs materiāli nodrošināsim savus bērnus, kamēr viņi ir mūu aprūpē!!! Lai atram izdodas atrast savu un visīstāko variantu!!!

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
15. dace 2010. g. 9. martā, 13:52

    Katrs taču dara tā, kā uzskata par pareizu un viņam piemērotu. Nav vienas receptes visiem. Vieni grib ar mazu starpību, citi ar lielāku, bet vēl citi vispār vairs negrib, katrs taču rīkojas, kā viņam labāk.

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
16. G 2010. g. 9. martā, 13:11

    to weir
    
    Tev galīgi nav saprašanas par ko runā! Tur nav sakara ar laiku.

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
17. mamma 2010. g. 9. martā, 12:00

    Nu un kas tad slikts, ka bērni ar mazu gadu starpību? Jā rūpes protams, viss reiz 2, negulētas naktis, par skolu jāmaksā... Nav jau avene! Man liekas vispār ir cilvēki kuriem vajag bērnus un ir tādi kuriem labāk nevajag (ja jau vinjiem liekas tik shaaausmiigs slogs tie bērni), tie lai dziivo savu dziivi un tad nomirst pansionātos, varbūt tā vinjiem būs vieglāk. Bet mums ir bērni! Jā, ar nelielu gadu stapību, pilna māja mazu bērnu! Un mums tā IR LAIME!

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
18. renathy 2010. g. 9. martā, 11:50

    Tie, kas dzimst viens aiz otra, ir mazāk izlutināti. Un vēl labāk, ja pēc kādiem gadiņiem vēlāk piesakās trešais. Tad liela ģimene, viens otru atbalsta.
    Protams, vecākiem ir jāpapūles, bet, manuprāt, pūles attaisnosies...
    Naudai vispār nav nekāda sakara. Riebjas mūsdienu attieksme "padzīvosim sev" un tad vecumdienās paliksim vieni...

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
19. Melnaa » renathy 2010. g. 9. martā, 12:07

    Pirmais, ir mazāk izlutināts, otrais.. bet pēdējais būs gan.

    Ieteikt Ziņot redakcijai
20. pedro 2010. g. 9. martā, 10:51

    Ists mačo trāpījās.Neskumsti

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
21. ilze 2010. g. 9. martā, 10:39

    Ja,bērni ir ar ļoti mazu laika starpību,otrais bērns dzimst ļoti ātri un viegli.Man personigi pilnīgi bez sāpēm.Arī no draudzeņu pieredzes esmu dzirdējusi,ka tā ir.Bet tālāk jau viss gan nenotiek tik viegli,tad tik sākas jautrība!!!!

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
22. to weir 2010. g. 9. martā, 10:35

    Jūsu teorija nav perfekta.Man bija otrā meitiņa.Bet divi bērni ar gadu starpību ir ļoti,ļoti smagi.....Ja vien ir tāda iespēja,plānojiet,jaunie vecāki tomēr lielāku gadu starpību,jo gala beigās tomēr cieš tikai bērni,jo pārgurusī mēte nespēj pilnvērtīgi ziedoties abiem reizē .Mani tagad ,pat pēc 25 gadiem moka sirdsapziņas pārmetumi,ka neveltīju savam pirmdzimtajam dēliņam tik daudz mīlestības un laika,kā būtu gribējies.Es pati īstenībā jutot tāda kā ,,sadalīta reizinātājos,,.....katrā ziņā šāds ģimenes modelis atstāj sekas uz visu mūžu.Bet tā ir tikai mana pieredze.

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
23. ve-ve 2010. g. 9. martā, 10:21

    to Weit
    Pilnīgas muļķības!
    to Profesors
    Vispār, bērni atšķiras! Mēdz būt eksemplāri, kuriem nepieciešams aprūpējošais personāls arī padsmit gados un tādi, kuriem jau gada vecumā šķiet(un sanāk ar!) ka vecāki tikai maisās pa kājām un traucē strādāt.

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai

« iepriekšējais 1 2 nākamais »