Lasot Lilly rakstīto pārņem skumjas. Nepadodies Lilly - jā, būšu godīga, lasot tiešām rodas iespaids, ka tu esi lieliska mamma par visiem 200%, bet par to sievu un sievieti apstākļu spiesta tiešām esi aizmirsusi. Patiesībā nav korekti vīram, kurš nespēj savai sievai nodrošināt tādus apstākļus (aukli) vēl pārmest, ka tu funkcionē tikai kā mamma.
Galvenais nepadodies, bet padomā kad un kā varētu kādu laiku veltīt tikai sev - teiksim pa nedēļas nogalēm (lai viņš savu grafiku vismaz 1*2 nedēļās sarunā/samainās ar kolēģiem tā, lai kādu nedēļas nogali viņam ir brīva diena), kuru tu varētu pavadīt veltot laiku sev pēc saviem ieskatiem.
Es esmu no tām sievietēm, kuras uzskata, ka sieviete visu pirms ir tikai sieviete un tikai tad māte un sieva. Nedomāju, ka bērni ko iegūst, ikdienā redzot mamu sagurušu/īgnu/neapmierinātu - viņu taču pozicionē sevi skatoties uz vecākiem! Bērni ir un paliek bērni, viņi aug un izaug, bet tu pārtrādājusies/dzīves nogurusi beigās paliec pie sasistas siles. Vīrs interesi par tevi ir zaudējis (tu taču vis laiku esi bijusi mamma) un attiecībās iestājies ledus laikmets ar ikdienas pienākumu gūzmu, bēni izauguši un tu viņiem neesi tik ļoti vajadzīga kā sākumā, tikvien kā spoguļa attēls un iekšējs aizvainojums - bet es taču sevi visu visu viņam/viņiem.... Brrrr...
Nē, sieviete visupirms ir sieviete un tikai tad viss pārējais. Neviens par tevi nekad tā nepadomās kā tu pati par sevi. Neviens!

kapec virs nevar esot majas ari ko padarit?uzkopt,pagatavot? ja jau tu pec darba to visu vel dari,tad jau vinsh arpus darba ari tam varetu veltit laiku.
un tie gimenju saieti vispar izklausas jokaini. kapec paciet ko tadu?(atklatu aprunashanu,taisnoshanos,apvainojumus,paskaid
rojumus).nolikt
upie vietas tos radus un miers. tas visas nav temas,ko jaruna ar radiem

Raksts ir vājš, nekonkrēts, vispārīgs...sievietes dzīves gājums iet stingri "AR LAIKU". Bet laiks vispār ir tāda interesanta lieta...Un vēl, sievietei būtu jāatceras, ka vīrietis vienmēr ir "mednieks", kura misija ir atnest mājās "medījumu....a sievietei jārada mājīgums un savs mednieks jāsagaida! Ja šīs lomas sajauc....nu tad ir tas, kas mums ir - sievietes biksēs...a vīrieši krāso lūpas....un tās sadzīviskās darbības, par kurām te daudzas vaimanā - ir jāizdara "automātiski" un miers! Jo tā iekārtota ir pasaule. Un pēc tam - jāiet piepildīt savas dziļākās sirds vēlēšanās! (un skumji, ja tas beidzas ar patenkošanu un pavaimanāšanu draudzeņu pulciņā pie cigaretes un pudeles....)Un tām ir jābūt-jau iepriekš izauklētām! A bērniņi jāaudzina līdz 7 gadiņiem ļoti cieši, bet līdz 14 jau dodot iespēju katram izvēlēties savu interesējošo jomu! Bet ko izvēlēties - tas jau ir ielikts pamats....un tas jādara mammai ( ne skolai, ne bernu d, ne vel sazinkam....bet mammai). Ļoti maz šodien ir mammas, kuras apzinās savu misiju- pārsvarā ir atrunas - nav laika...u.t...t..nav naudas....tā kā domājiet, sievietes!

Rakstīt ir viegli, bet realizēt dzīvē - sarežģīti. dažbrīd es vairs nesaprotu, vai man tiešām neatliek laika sev vai es tā esmu pieradusi (audzinot 2 bērnus) veltīt laiku citiem, ka vienkārši neprotu no tā distancēties un atrast laiku sev. Šobrīd tas arī nav diezko viegli - katra brīvības minūte maksā dārgi. Kam nav skaidrs, tad tā ir samaksa auklei, lai es varētu bezrūpīgi doties savās gaitās. Kāds jautās, kur tad ir bērnu tēvs... diemžēl ir tādas profesijas, kurām ir TĀDS grafiks, kas sievietei dzīvi neatvieglo. kad es esmu darbā un bērni skolā, dārziņā, viņš ir mājās, kad es atnāku no darba un atvedu mājās bērnus, viņs dodas uz darbu. Par kādu savu laiku es varu runāt? vakarā vēl tiek steigti mājas uzkopšanas darbi, ēst gatavošna un laicīga gulēt iešana, lai no rīta var piecelties. Un vakari, kad bērniem ir treniņi, paņem visus spēkus, tāpēc, brīžiem laimes sajūta iestājas vien no tā, ka pēc darba varu mierīgi rosīties pa savas mājas virtuvi, nevis pārgurusi gaidu treniņa beigas Rīgas otrā malā.
Feini jau ir, ja ir aukle, kam šad un tad bērnus atstāt, vai, kas pagatavotu ēst pa dienas vidu, padarītu mājas darbus vai dažkārt kāds manā vietā bērnus aizvestu uz treniņu. Jauki tā pasapņot.
Arī vīrs pārmet, ka es funkcionēju tikai kā mamma, bet pats atzīst, ka neredz risinājumu šai situācijai.
Un tad - radinieku koppasākumi. Tad gan tiek bārstīts, cik maz es rūpējos par bērniem. Galvenokārt tā ir vīramāte, kas visu laiku man atgādinājusi, cik ļoti grūti viņai dzīvē gājis vienai audzināt bērnus, bez bērnu kopšanas atvaļinājuma, bez vīra utt. Un tad nu citu radinieku klātbūtnē tiek uzskaitīts, kādas lietas esmu darījusi savam labumam, tādējādi atraujot bērniem laiku, mīlestību, naudu utt. - lai es paskaitot, cik maksājot mana kosmētika (vienas ēnas, viena skropstu tuša, viens zīmulis), krēmi (tie gan ir daudz) un frizieris (kuru apmeklēju reizi gadā!!!). Tiek pieminēts mans slinkums, ka nemazgāju veļu katru dienu, bet krāju netīro veļu... viņasprāt, uz nākamo dienu nedrīkst palikt netīra veļa, vakarā viss ir jāizmazgā, tad nebūšot vajadzīgi vairāki drēbju komplekti. Pēc šādiem pasākumiem rokas nolaižas vispār, esmu nederīga sieva, māte, sieviete un tikai aizejot uz darbu es sajūtos laimīga.

Piekrītu raksta autorei par visiem 100%..Necienīsi pati sevi,NEVIENS tevi necienīs..tā ja,meitenes..

TĀ ir... Un nevajag "pīkstēt" dzīves nastas salauztajām.;) Arī tad, ja nesīsiet šo "slogu" bet ar sava ES apziņu, tad ne prātā nenāks sūkstīties, bet ar to leposieties. Ar šo - varu un daru. Un nemeklēsiet vainas citos, kāpēc tie nedara, vai kāpēc kādai citai klājas vieglāk.

Tā bija atbilde Spicajai 13:15.

Un kas tu, Spicā m a i t a un tenkotāja, tāda esi visā tai juceklī? Tā "Lieņuka" pamāte, tēva otrā sieva, vai, ja reiz tev nepatīk, ka viņam tavam vīram dāvājusi mazdēlu?.. Kā tad citādi tu tiki ar viņu kopā tajos zaļumos, to pamperu mainīšanu skatīties un rēkt? (Ar to pamperu tev pašai muti vajadzēja aizbāzt, lai nevāries pa internetu tik daudz, pie tam pie tāda raksta, kurš pavisam par citu tēmu.)

smieklīgākais ir tas, ka gudrās pamācības sniedz tās, kurām pašām nav lemts..........!

Es vispaar nezinu, kas esmu es. Manis isteniba vairs nav, jo tiek izpilditas visas vira un berna prasibas. Un vienalga vinjiem manu pakalpojumu par maz.

pioša īstā zinātāja :)

Kas tas par ulshitu

Pilnīgs murgs! Tagad jaunās mātes, ja par tādām viņas var saukt. Jo neuzskatu, ka atplest kājas dzemdībās padara par māti! Zinu vienu tādu māti - Lieņuku! Dzemdēja savos 20 gados. Savu tēvu d..rst sūtīja, viņas jaaaaklis tēvu pa durvīm meta ārā! Tā arī palika viena un nekam nevajadzīga ar piedzemdētu bērnu /vecis pat neuzskatīja bērnam savu uzvārdu dot, nožēlojami/. Jo redz princesīte bij sasapņojusies, ka vecis pametīs savu sievu un bērnus dēļ viņas - jaunas, skaistas 20gadnieces. A tut ta bilo. Tādas cacas, nu sorry, nav vajadzīgas. Lūk piedzemdēja. Kas to deva, bērnu audzinātāja. Savu bērnu nav kopusi ne dienu. Tikai brālīša draudzene /nu jau bijusī/ viņas bērnu izauklējusi. Jo redz viņa esot sieviete, viņai vajagot nokārtot savu dzīvi, atrast bērnam tēvu. Smieklīgi bij, kad pirms 2 gadiem visi aizbraucām zaļumos. Viņai veselu stundu prasīja nomainīt 2gadīgam bērna piekakāktu pamperu. Rēcu locīdamās! Bija bail nosmērēt savus mākslīgos nagus nokrāsous spilgti zaļā krāsā. Tikai dīvaini, kā tik liels bērns neprasās uz poda. Manējie jau kopš 11 mēnešu vecuma jau zināja un prasījās uz podiņa.
Lūk tādas ir mātes, un vēl gaida apsveikumus no tēva mātes dienā. Jo redz viņa esot viņam dāvājusi mazdēlu.

Mammām, kuras neaizmirst, ka viņas ir arī sievietes:
Neliels atskats uz jaunā DISCO veikala (Rīga, Doma laukuma, Šķūņu 15) atklāšanas pasākumu, kad ikviena apmeklētāja varēja bez maksas izveidot grimu un nofotografēties pie profesionāla fotogrāfa Māra Kiseļova:

http://www.youtube.com/watch?v=BUKY5FLD4q8

Ir vēl 2 labas ziņas: 1) aizpildot kuponu www.disco.lv/8marts, līdz 21. martam var saņemt 20% atlaidi visām precēm jaunajā veikalā DISCO; 2) ikviena veikala DISCO apmeklētāja arī turpmāk varēs bez maksas izveidot grimu pie DISCO speciālistiem.

Pareizi!

Ideāls raksts, piekrītu par 100%!