:D:D:D
Bet par mazā manipulācijām gan tiesa - mums vajadzētu no viņa vēl pamācītos neatlaidību "ja nu tomēr izdodas sarunāt"?!
Māri, priecājies, ka dzirdi kaimiņu mazā raudas - mēs viesistabā dzirdam ne tikai kā kaimiņi mazgā mazo, kā šis plunčājās, bet arī reizēm kā kaimiņi apmeklē tualeti (tādās reizēs ir sajūta, ka tev nezinot kāds sēž tavā tualete:D:D:D).
Man ar vajag tādu rīku, ritīgi ZB jau, dzīvoju 467 sērijā, parasti kaimiņus nedzirdu, bet pēdējos mēnešus katru vakaru no 22:00 līdz 23:00 un ap 3:00 naktī mazais brēc, man jau pamošanās sindroms izstrādājies, ka mostos uz to laiku, un kamēr brēc nevaru aizmigt
caur to aparātu mazais man varētu pateikt, kurā dzīvoklī šo tā stundām ilgi abižo
100% piekrītu tevis rakstītajam. Bet - sīcīši ir viltnieki un arī "raud tāpat "- kad izmēģina manipulēt ar mammu un tēti. Arī šim raudienam ir niansīte, tāpat kā citiem. Es savējo pieķēru.
Īsta, mīloša māmiņa jau tāpat atpazīst sava bērniņa raudāšanu (nevis brēkšanu.Tā saka tikai tie, kuriem nav bērnu, vai , kuri ir laiduši bērnu pasaulē tikai tāpēc, ka tā gadijās, nevis tāpēc, ka ir gaidījuši to).
Bet labi paēdis, vesels un mīlēts mazulītis tāpat vien nekad neraud. Bērns tiešām raud, kad viņam sāp, kad gribas ēst, vai kad ir diskomforts autiņbiksītēs. Tas ir tik elementāri un katrai mīlošai māmiņai zināmi.
Zīdaiņa brēkšana ir uztaisīta tādā tonalitātē, lai pieaugušajam radītu max nepznesamu diskomfortu. Tāpēc es uzskatu, ka izskaidrojami ir tie gadījumi, kad ne savu bērnu var pat nogalināt pie zināmiem apstākļiem, jo tā brēkšana ir tādu specifiku, kas drausmigi dod pa smadzenēm. No viņas var nojūgties
Mēs arī nesen ciemojoties sasmējāmies - mazais tik nopietni un tik pēkšņi sāka runāt (nesaprotams burtu savienojums), ka man pat sākumā likās, ka neesmu sadzirdējusi kaut ko pareizi:))
Piemēram, tad kad bērns sāk runāt, tad tiešām tikai mamma var saprast ko viņš saka! Ir tāda fāze kad sīcis sāk runāt, bet tie vārdi nav normāli, bet tikai kaut kādas vārdiem līdzīgas skaņas. Man tā bija ar vienu radu bērnu, sīcis tā kaut ko stāstīja pilnā nopietnībā ar rokām līdzi žestikulēja, bet sitiet kaut nost, neko nevarēju saprast, valdījos, lai nesāktu smieties, bet sīcis ar tādu nopietnu sejas izteiksmi kaut ko stāstīja. Atnāca mazajam mamma uzreiz saprata, ka sīcis man par kaut kādu multeni stāstija. Noteikti tāpatās ir ar to raudāšanu, mammai būtu jāzin, ko sīcim vajag, kurš gan cits, ja ne pati mamma zin ko bērnam vajag!!!
Īsti Tev nepiekrītu.
Es savu meitu, kad viņa bija zīdainis, ļoti labi sapratu. Pēc viņas knosīšanās un brēkšanas/raudāšanas ļoti labi varēju saprast, ko viņa vēlas. Man nekādas problēmas nebija. :)
DIMEDROLS...
kravas masina dimedrola un kad sasniedz 18 gadus vecumu mugursomu ar menesa devu dimedrola lidz un ara no majas...
nekadu troksnju, tik smaka....
Mazulis biezji vien nezina, ko pats grib - saak knosiities, jo nejuutas labi, kaut kas nav taa, kaa vajag. Un lai viss buutu labi, lai mazulis justos laimiigs:
1) vajag vinju samiiljot,
2) iedot eest,
3) samiiljot un sagaidiit atraugu,
4) nomainiit pamperu,
5) samiiljot,
6) nolikt guleet,
7) un peec 2 stundaam atgriezties pie 1. plaana punkta...........
Stilīga iekārta.
Un, Janka, nepastāv tāda dabīgā intuīcija. Pati esmu 2 bērnu mamma un nekad nevarēja zināt, kas bērnam kaiš - vienkārši gādīga mamma izmēģinās visu, līdz sapratīs, ko bērniņš grib vai kas viņam kaiš - tiks pārbaudīti autiņi, temperatūra, drēbītes sedziņa, tiks iedots padzerties, ēst utt, tiks bērniņš pašūpots uz rokām un nomierināts. Bet neviena mamma pēc brēkšanas veida nevar noteikt, ko tieši bērns vēlas.
kā nu kuram ar to intuīciju, vispār jau tiem jābūt mātes instinktiem, kas ir jebkurai sievietei, ja viņa ir normāla māte. Ja tev šādu iemaņu nav - tad sanāk, ka nepietiekošu laiku pavadi ar bērniem... Tas tā, man skatījums uz to visu - tikai nesāc te gānīties.