Daudziem vecākiem, kas nevēlas vai arī nespēj ar bērnu nodibināt emocionālu kontaktu, ir izdevīgi, ja bērns spēlē datorspēles. Ir nosacīts klusums un miers. Rezultātā bērns kliedz, raud, krīt gar zemi, ja vecāki cenšas pārtraukt iesākto datorspēli. Atšķirībā no televizora, kur filma reiz beidzas, spēlēt var visu laiku; zaudējot gribas uzvarēt, bet uzvarot - nostiprināt iegūto uzvaru.
Atceros kādu desmitgadīgu zēnu, kurš teica: "Man ļoti gribētos, lai tētis man pateiktu, kad beigt spēlēt. Bet tētis klusē, neko nesaka, jo priecājas, ka es viņu netraucēju."
Jau no 1979.g. tiek runāts par datorspēļu ietekmi uz bērnu, pusaudžu psihisko veselību.
Datorspēļu spēlēšana vairāk nekā pasīva filmu skatīšanās dod iespēju aktīvi emocionāli izlādēties, bet ilgtermiņā tas noved pie hroniska stresa uzkrāšanās ar visām tā iespējamām sekām. Veidojas atkarība, kas izraisa dažādus psihopatoloģiskos simptomus (nespēja pārslēgties uz citām aktivitātēm, pasliktinās atmiņa, sekmes skolā, rodas mānīga pārākuma sajūta pār apkārtējiem, emocionālo izpausmju nabadzība, norobežošanās no apkārtējiem, ieiešana fantāziju pasaulē, viegla aizkaitināmība, uzbudināmība).
Piecgadīgam bērnam rodas iespaids par nemirstību, pazūd pašsaglabāšanās instinkts, jo varēs taču dzīvot mūžīgi, izdzerot "dzīvības eliksīru".
Neskatoties uz jaunākajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem, dators izstaro pietiekami daudz elektromagnētiskā, elektrostatiskā, jonizējošā un pat rentgena starojuma, kas ietekmē arī fizisko veselību. Rodas dažādas somatiskas izmaiņas - redzes pasliktināšanās, ātra nogurdināmība, miega traucējumi, gremošanas sistēmas traucējumi, sāpes plaukstas locītavās, mugurkaula deformācijas, asinīs samazinās leikocītu skaits - pazeminās imūnsistēmas aizsargspējas.
Kas attiecas uz datorspēļu ietekmi uz topošo personību, lomu spēlē sižets. Tika veikti daudzi pētījumi, kas parādīja, ka datorspēles ar agresiju, t.s. shooteri jeb šaušanas spēles agresīvu uzvedību provocē galvenokārt jaunākā skolas vecuma bērniem (6-9 g.v.). Tāda pati ietekme ir arī filmām un reklāmām ar vardarbības ainām. Pēc psihoanalītiskās teorijas, agresīvas datorspēles aktivē sadomazohistiskās dziņas, kas izraisa tendenci fiksēties uz agresiju: rodas egocentrisms, dusmas pret vājākajiem. Bērns identificējas ar spēles galveno varoni. Tādas spēles "māca", ka uzvar visnežēlīgākais, visviltīgākais. Rodas trauksme, ja pieaug atšķirība starp ”virtuālo Es” un ”reālo Es”.
Datorspēles stimulē tikai tās smadzeņu daļas, kas saistās ar redzi un kustību, bet neattīsta tās smadzeņu daļas, kas atbild par agresijas kontroli.
Labākas ir spēles, kur spēlētājs ir ”tuvāk realitātei”, piem., ”Ferma” portālā draugiem.lv. Svarīgi ir, cik ilgs laiks tiek pavadīts pie datora. Amerikas Pediatru akadēmijas speciālisti bērniem līdz 2 g.v. iesaka vispār neskatīties TV un nespēlēt datorspēles. Ieteicamais laiks bērniem 3-4 g.v. - 25 min., 5-6 g.v - 35 min, 7-8 g.v. - 40 min, pusaudžiem - stundu. Tad var runāt par dažām datora pozitīvām īpašībām: spēju attīstīt reakciju, atmiņu, vizuālo tēlu uztveršanu, smalko motoriku, loģisko domāšanu, spēju klasificēt un vispārināt, kā arī analītiski domāt nestandarta situācijā.
Pavērojiet, kā datorspēles ietekmē jūsu bērnu. Ja pēc spēlēšanas viņš ir noskaņots agresīvāk nekā parasti, aprunājieties par iespaidiem. Māciet mazajam saprast, ka tas, kas notiek virtuālajā realitātē, nav tas pats, kas notiek īstenībā. Turiet datoru tādā vietā, kur jūs laiku pa laikam varat ielūkoties monitorā un redzēt, ar ko bērns tur nodarbojas. Neturiet datoru bērna guļamistabā. Izmantojiet filtrus, lai bloķētu pieeju vietnēm, kuras ir bērnam nevēlamas.
Teorijas un pētījumi par datorspēļu ietekmi uz psihi ir dažādi un pretrunīgi, tomēr kopīgs secinājums ir viens - laikā, kad attīstās personība, īpaši līdz 10-11 g.v. ieteicamāk ir atturēties no ”virtuālās realitātes”, jo ir taču daudz citu interesantu lietu - grāmatas, rotaļas ar draugiem, atpūta svaigā gaisā, dažādas fiziskas aktivitātes, iesaistīšanās pulciņos.
