Daudzi vīrieši, aizkustināti par mazā cilvēciņa vājumu un smalko uzbūvi, ar grūtībām tiek galā ar dažām lietām. Piemēram, ar to, ka šis mazulis pilnībā ir iekarojis sievu, paņem visu viņas uzmanību un rūpes. Ar to, ka viņa reizēm ir tik nogurusi, ka viņai bieži mainās  garastāvoklis (pilnīgi normāli, ka māte ir uztraukta, rūpju pilna un pat nedaudz izsista no līdzsvara pirmās nedēļas pēc dzemdībām, un tāpēc viņa kļūst nepacietīga un reizēm pat kaitinoša).

Un vēl mēdz gadīties, ka mazulis viņiem šķiet netīrs, un daži vīrieši (uzsvars uz „daži”), juzdami kaut ko līdzīgu pretīgumam pret higiēnas procedūrām, kas jāveic bērnam, vienmēr šīs rūpes atstāj vienas pašas mammas ziņā. Pat vismīļākais, uzmanīgākais tētis, kurš ņem mazo rokās, vismaz pāris reižu dienā pabaro viņu no pudelītes, šad tad ceļas arī naktī, ja mazais raud, lai sieva varētu atpūsties, baidās un pat tā kā slēpjas, kad mazais aptaisās, lai tikai „tas mazais kakainītis” nav jāaiztiek. Protams, tā nav visiem.

Tā nu gadās. Cik gan reti gadās, ka tēvs kopā ar mammu vestu savu mazo zīdainīti vai jau nedaudz paaugošos mazo atrādīt ārstam! Dažreiz gadās, ka

tēvi atved vien ar mašīnu mammu un bērniņu, bet paši neuzskata par vajadzīgu kopā ar viņu ieiet ārsta kabinetā un izmanto to laiku, kamēr mamma ar mazo ir kabinetā, lai palasītu avīzi.

Tādiem tēviem der pateikt, ka viņi pieļauj nopietnu kļūdu, bērnu iespēju robežās ir jāaudzina abiem kopā  (tāpat, kā kopā pie bērniņa tika, tā arī kopā jāaudzina). Un sarunas ar pediatru par bērniņu nav par niekiem, kuri tēvam nebūtu jāņem vērā. Bet pats galvenais, ko var darīt tētis, pirmajos mēnešos esot kopā ar bērniņu, – neaizmirst, ka arī viņš vēlējās šā bērniņa parādīšanos pasaulē, vēl maigāk izturēties pret sievu viņas jaunajā lomā (mamma taču tagad!), vēl vairāk viņu mīlēt par šo burvīgo dāvanu, ko viņa viņam ir pasniegusi (bērniņu), un palīdzēt viņai, kā vien var! Protams, visi tēti jau nav vienādi – viens ir rūpīgāks, cits – mazāk rūpīgs. Nevaram teikt par visiem, ka visi ir tādi, kam par mazo negribas rūpēties.

  Bet varam teikt tā – visi var iemācīties būt ne tikai labi tēvi, bet būt vislabākie tēvi saviem bērniem!

Pēdējo gadu laikā šī situācija, pēc dažādiem statistikas datiem vadoties, ir uzlabojusies. Jaunie tēvi arvien vairāk interesējas par saviem mazuļiem. Viņi ar savu sieviņu dala rūpes par bērniem, neslinko kopā ar bērniņa mammu apmeklēt pediatra konsultācijas, vārdu sakot, krietni vairāk uzrauga savus bērnus un aktīvāk iesaistās viņu audzināšanā. Tas ir apsveicami! Lai arī kā būtu sākumā, cik grūti, cik neizprotami. Varbūt tētis jūtas vēl neveikls, nepraša... Iedrošiniet viņus! Ar laiku tētis sapratīs, cik nozīmīga ir viņa vieta mazuļa dzīvē! Citam tas notiek agrāk, citam vēlāk. Bet galu galā mazais vakaros ar prieku tēti gaidīs mājās un noteikti vēlēsies viņu apskaut cieši, paspēlēties kopā, pasēdēt klēpī.

Visskaistākais mērķis, kas nolikts vīrieša un sievietes priekšā, taču ir radīt bērniņus, darboties ar viņiem un pa īstam kopā audzināt viņus. Ģimene pamatā  ir pats cerīgākais atbalsts gan sievietei, gan vīrietim!

Iedrošināsim, uzklausīsim, mīlēsim savus vīriešus! Palīdzēsim arī viņiem iemīlēt rūpes par bērniņu!

Audzināsim bērnus kopā!