« iepriekšējais 1 2 nākamais »

1. Janis Šturcs 2011. g. 13. maijā, 10:56

   Protams, ka labāk nēsāt brilles, kuras iegādātas kvalitatīvā optikas veikalā!
   Piemēram : http://www.odaoptika.lv/index.php

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
2. omiite 2011. g. 23. aprīlī, 11:33

   Kad es gāju pirmajā klasītē arī man vajadzēja brilles,dakteris izrakstīja zāles ko pilināt un vēl brilles..diezko nesāt negribējās jo kaunējos,bet ik pa laikam uzliku,pēc gada vispār pārstāju nēsāt līdz pat šai dienai jau 50.gadus...katram tas ir individuāli..

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
3. Zuze 2011. g. 19. aprīlī, 16:34

   Ja nav ticības vienam ,tad vajag meklēt citu speciālistu.
   Pašai skolas laikā vajadzēja nēsāt brilles, redze uzlabojās .

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
4. cerība 2011. g. 19. aprīlī, 14:11

   Viena daktere teica, ka vajag brilles, bet redzes centrā ieteica pagaidīt līdz 5 g. vecumam ... Varbūt redze pati uzlabosies... Drīz iesim pārbaudīties!

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
5. tuhyk9yuo 2011. g. 19. aprīlī, 13:08

   tieši tā, pieaugušos brilles neārstā, bet koriģē, turpretim bērniem līdz 7 gv gaismas uztveres neironus var pārprogrammēt un piespiest darboties. muļķu bars jūs esat.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
6. gu 2011. g. 19. aprīlī, 12:55

   Man bērnībā lika nēsāt brilles jau no 4 gadu vecuma. Tagad man ir 30 un man ir -9 un -8. Un katru gadu arvien vairāk un vairāk pasliktinās redze. Brilles redzi nelabo un neuzlabo.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
7. smadzene 2011. g. 19. aprīlī, 11:41

   Grrrr.... Te nav runa par mīnusiem, kas parādās skolas vecumos un par brillēm pieaugušajiem. Tie lai dara, kā grib - nēsā, nenēsā - viņu problēma.. Kaut vai kosmosa balsīs klausās...
   
   Bet bērniem līdz 6 gadiem lielākajā daļā visas problēmas ir labojamas, ja klausa speciālistu, nevis kaut kādas basņas interneta forumos. Nepatīk viens speciālists, aizej pie cita, nevis prasi padomus tik pat "gudriem" un "gudrākiem"...

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
8. . 2011. g. 19. aprīlī, 11:01

   Bērnam vajag tad brilles, kad viņš jūt pēc tām nepieciešamību. Ar brillēm mēs netrenējam acs muskuļus, kas atrodas sāniski uz augšu un utt, bet pagriežam galvu uz to pusi kuru vēlamies redzēt. Kā arī ārsti - es saplēšu brilles, man atkal jāiet pie ārsta, jāpārbauda redze un atkal pie stiprākiem mīnusiem tieku...Pff...Bērniņš, lai ēd mellenes un burkānu sulu:)

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
9. Salnaja 2011. g. 19. aprīlī, 10:18

   Nedomāju, ka šādas tēmas jāapspriež netā. Ja neuzticies vienam ārstam, tad jāiet pie cita ĀRSTA un nevis kaimiņiem, draudzenēm utt. Katram savs gadījums. Ja salauzīsi roku, arī vispirms skriesi pie kaimiņiem un draugiem "speciālistiem" un tikai pēc tam pie tā "muļķa" ārsta?

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
10. ir varianti 2011. g. 19. aprīlī, 09:38

    Es ieteiktu sirdsbalss vietā labāk ieklausīties balsī no Kosmosa.

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
11. Vita 2011. g. 19. aprīlī, 09:26

    Manai mātei pusaudža gados redze sāka pasliktināties, tādēļ dakteri izrakstīja brilles, ko nu viņa visu mūžu arī nēsā. Kad arī man aptuveni tajā pašā vecumā paziņoja, ka nu ir mīnusi un vajag brilles, es iespītējos un vienkārši atteicos tās pasūtīt. Tā nu ilgus gadus biju pārliecināta, ka redzu slikti un savos 23 gados ar trīcošu sirdi gāju pie acu ārsta, lai saņemtu nāves spriedumu - auto drīkst vadīt tikai ar brillēm - un ko jūs domājat? - viss bija kārtībā! Nekādu briļļu, nekādu mīnusu. Tagad manai meitai atkārtojas tas pats. Tad ko darīt - tomēr nēsāt brilles vai to nedarīt? Es domāju, ka ne.

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
12. Salnaja » Vita 2011. g. 19. aprīlī, 10:29

    Kā tu vari būt ilgus gadus pārliecināta, ka redzi slikti? Tad jau tev var iestāstīt, ka balts ir melns un otrādi? Varbūt tu esi arī daltoniķe? Vai nu tu redzi vai nē. Tu taču skolā, cerams, kādreiz uzmeti acis tāfelei. Ir divi varianti: 1) tu redzi, kas rakstīts uz tāfeles, 2) tu neredzi vai slikti redzi, kas rakstīts uz tāfeles. Ja tev nesagādā problēmas rakstītā saskatīšana, tad dzīvo mierīgu sirdi. Ja sagādā problēmas, tad pasūti brilles. Es arī spītīgi nenēsāju brilles, cerot, ka redze uzlabosies, līdz apnika burtot to, kas uz tāfeles, pat no pirmās rindas. Tad arī sāku nēsāt brilles, bet ne jau nu uzreiz pašas stiprākās. Nēsāju tikai skolā. Vēlākos gados uzliku tikai tad, ja vajadzēja tālumā kaut ko saskatīt. Kad sāku strādāt ikdienā pie datora, tad gan redze krietni pasliktinājās un brilles sāku nēsāt ikdienā. Taču nepasliktinājās jau uzreiz un par vairākām dioptrijām, kā te iepriekš komentāros minēja jeb vēl labāk, ka pat mīnusi mazinoties.

    Ieteikt Ziņot redakcijai
13. Anda 2011. g. 19. aprīlī, 09:18

    pastudēt literatūru? sasmējos :) literatūru "pastudēju" sešus gadus universitātē. Ai, gribēju uzrakstīt sīki un izsmeļoši, bet nav jau jēga, vienmēr sētas miets gudrāks par speciālistu, jo tad taču mazāk jāpiepūlas un jādara. Es tikai ceru, ka šādas neuzņēmīgas un kūtras māmiņas nesabojās savam bērnam dzīvi klausoties visādus idiotus (es atvainojos, bet cits vārds tik labi nepaskaidro interneta komentētājus). Vienīgais, ko varu ieteikt- pakonsultēties pie vairākiem speciālistiem, lasīt literatūru, nevis ar kasti galvā tupēt te un gaidīt brīnumlīdzekļu padomus no svešiem cilvēkiem, kuri pat nezina konkrēto situāciju. Lai nu kā- veiksmīgi, bet šoreiz Tavam bērnam, ne Tev.

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
14. ... 2011. g. 19. aprīlī, 06:56

    Mana piecgadīgā meita, kura brilles nēsā jau 2 gadus (iestājieties rindā bērnu klīniskajā slimnīcā uz acu ārsta pārbaudi, tu visu izskaidros, kāpēc tieši tagad vajag(ja vajag) tik stipras vai nestipras brilles) kādu rītu apgalvoja, ka viņa ir gudra. Es pajautāju - kā viņa to zina? Atbilde - Zinu. Kā tu zini? - Zinu, man ir brūni mati un brilles.

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
15. Leo 2011. g. 19. aprīlī, 00:19

    Es brilles dabuju tikai 21 gada vecumā kā smuku aksesuāru, pie reizes parasta stikliņa vietā tomēr izvēlējos pārbaudīt redzi (-1,75). Tās, iespējams, noderētu skolā, kur es neredzēju skolotāju skricelējumus uz tāfeles. Tam gan bija risinājums - pārsēsties uz tuvākiem soliem. Pamanīju, ka pie tām "pierod", bet tās novelkot sākumā šķita, ka ne velna neredzu, turklāt ar laiku, ja nēsāju vienmēr, bija sajūta, ka vajadzētu stiprākas. Tagad valkāju tikai nepieciešamības gadījumā (tikai smukumam, protams). Vēl es pamanīju, ka fokusējot redzi ļoti tālu - uz iedomātu objektu, taču skatoties uz tuvu objektu (tas izskatās izplūdis un mēdz arī dubultoties), vēlams viendabīgu un pa visu redzes leņķi - pat pēc dažām minūtēm šāda treniņa redze tālumā manāmi uzlabojas.

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
16. ....... 2011. g. 18. aprīlī, 23:55

    neviens specialists nevienam neraksta brilles lai bojatu redzi."gudrajam " mammam iesaku interneta pameklet ambliopia jedziena skaidrojumu varbut tad sapratis kapec mazam janesa brilles, citadi visi specialisti ir sazverejusies

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
17. Olea 2011. g. 18. aprīlī, 20:38

    Piederu pie tiem, kas ar brillēm būtu sabojājuši redzi neatgriezeniski. Pusaudža gados man bija kārtīgi mīnusi (rimbuļu tabulā knapi 4. rinda no augšas, kad acīgākie redzēja 2. rindu no apakšas). Izmanījos iztikt bez brillēm. Ap 18 kārtīgie mīnusi bija kļuvuši par -0.5 un tā līdz ~25 gadiem, kad tiku pie tiesībām un auto. Pie stūres sēžot, liku brilles (loģiski), pārējā lailkā arī - negribējās mētāt pa somu. Pusgada laikā -2. Paldies, kopš tā laika brilles - tikai pie stūres. Pēc gada atkal -0.5, un tā stabili vēl joprojām.
    Acs pierod pie kruķiem, un, ja to netrennē, atrofējas galīgi.
    Pieņemu, ka ir gadījumi, kad redzes korekcija ir vajadzīga, bet tas nav katram otrajam bērnam!
    Tā ka - sava taisnība raksta autorei ir.
    
    Toties tiem, kas apgalvo, ka maziem bērniem ir plusi, bet uz vecumu parādās mīnusi, vajadzētu pastudēt literatūru - uz vecumu mīnusi pazūd un parādās tālredzība (plusi) - kad avīzi var izlasīt tikai noliekot to uz grīdas.

    Ieteikt (2) Atbildēt Ziņot redakcijai
18. to Olea » Olea 2011. g. 19. aprīlī, 12:33

    pilnīgi pareizi

    Ieteikt Ziņot redakcijai
19. sonatochka 2011. g. 18. aprīlī, 20:16

    Vecakiem loti rupigi jadoma par saviem berniem. Nu nedrikst ticet arstam uz varda. Arstam ir cipars no lidz. Ja neieklaujas norma - tatad patologija. Ja butu ticejusi neirologam, kad manam bernam bija 2 menesi, tad vins tagad butu darzenis. Parakstija zales, kadas lieto psihene.

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
20. PUNKTS 2011. g. 18. aprīlī, 20:08

    Tas ir koks ar diviem galiem.
    Nezinu, kā ir ar "mīnusiem", bet par "plusiem" gan.
    Vajadzēja man bērnībā brilles, bet es nekā. Kā rezultātā no lieliem "+" vairs nebija ne miņas.
    Tagad tikai, kad jau sen pāri 20, parādas kaut kādas nelielas problēmas, bet tas ir no jaukās ierīces, ko sauc par datoru, tas ir vairāk kā skaidrs.
    Un jā, brilles NEKO NEĀRSTĒ pēc būtības

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
21. raksta autorei 2011. g. 18. aprīlī, 19:35

    katram savs, taču ja iespējams iesaku izlasīt vai vismaz izšķirstīt grāmatu: M. Norbekovs - Muļķa pieredze jeb kā apgūt redzi un tikt vaļā no acenēm. ;)

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
22. Dzonijsst 2011. g. 18. aprīlī, 19:22

    Es neliktu bērnam.Man pamatskolas gados pateica, ka vajag nēsāt. Nu sāku. Un ar katru gadu arvien stiprākas un stiprākas brilles vajadzēja. Acis baigi pierod, ka pašām nav vairs jāsasprindzinās. Lūk arī tiku pie pamatīgiem mīnusiem. 18 gados man jau bija mīnuss 6.5. Tas ir rokas stiepiena attālumā izlasīt vairs neko nevarēju...pat tuvāk. Un tad jau atkal prasījās pēc vēl stiprākām brillēm, bet pats acu ārsts aju teica, ak stiprākas negrib izrakstīt, jo acs pierod nestrādāt un pasliktināsies(žēl ka šis ārst nebija tad kad man uzlika pirmo reizi brilles). Uztaisīju lāzeroperāciju. Princips....iztvaicēja plānāku lēcu, lai nelauž tik stipri gaismu. Muskulis, kas atbild par lēcas izliekšanu pārāk stipri to izlieca...pārāk sasprindzis....atslābināties vairs pats nemācēja cik vajag. Nu jau 11 gadus staigāju bez brillēm. redze nav pavisam ideāla...apmēram -0.5, bet bez brillēm mierīgi varu iztikt. Un galvnais vairs nepasliktinās. Brilles man vairs neuzdabūsiet virsū.
    Brālim tāpat gribēja uzlikt brilles, bet mamma šoreiz nolēma nepaklausīt. Pagāja pāris gadi un redze viņam atkal bija ideāla...nostabilizējās. Būtu uzliktas brilles, būtu arī palicis ar tām un ticis ar pie kāda lielāka mīnusa kā es. Arī labs piemērs, kāpēc nesteigties ar brillēm.

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai

« iepriekšējais 1 2 nākamais »