kameer juusu beerni uz 1,5 gadu vecumu to tik zin kaa podaa di**t, tikmeer citi jau tajaa vecumaa daudz ko vairaak prot, jo nav pusi dziives uz poda noseedeejushi!!!
nezinaaju ka beernus jaadrese kaa sunjus, taapat pamperos neviens veel nav palicis.
zinu ka citas suudzas ka beernu nevarot uz poda ilgaak par desmit minuteem notureet. a ko ta man saveejo mosh ka ar skochu vajadzeeja pieliimeet pie poda lai vinjsh vismaz minuuti tur noseedeetu? ka ieraugot podinju bij punkji un asaras, un breekshana pa visu maaju. pienaaca isstais laiks un pats saaka iet, pat bez problemaam pats var aiziet uz lielaa poda
Meita 1.konfekti pagaršoja, kad viņai bija pāri gadam, gandrīz pusotrs. Vienkārši nezināja, ka kas tāds eksistē. Maisam galu vaļā attaisīja ciemiņi, kas atnesa konfešu tūti. Lāča pakalpojums.
Tāpat atsakos saprast tās māmiņas, kas pārbauda savu, bērna un apkārtējo nervu sistēmu klīstot pa veikaliem ar mazuļiem. Man ir 2i bērni un atceros tikai vienu vienīgu reizi, kad dēls centās veikalā sarīkot skandālu veikalā dēļ mašīnas. Tas bija nepatīkamākās 3 minūtes manā mūžā. Ar bērnu tiklu galā veikli un nekas tāds vairs neatkārtojās.
Mani bērni auga padomjlaikos, kad nekādu pamperu nebija, pat " rāpulīši" bija liela greznība - šuvu pati. Toties bērni līdz desmit mēnešiem jau prata lietot podiņu, jaunākais pat no 5 mēnešu vecuma nekad naktī neapčurājās: jau prata sēdēt un, tiklīdz vajadzēja čurāt, apsēdās, tad tik atlika uzcelt uz podiņa.
Bet par bērnu likšanu uz grīdas knapi neatņēma vecāku tiesības: mums bija daudzbērnu gimene un tad nu mūs bieži pārbaudīja milicijas bērnu istabas inspektori. Māja mums bija silta, un mazā meitiņa, kurai tolaik bija kādi 7-8 mēneši, spēlējās uz grīdas, uz tur noklātās segas. Inspektore bija tādās šausmās! Dabūju rakstīt paskaidrojumu, izteica brīdinājumu utt...
Sise - pamācies lielveikalu projektēšanas un iekārtošanas principus - saldumi speciāli tiek izvietoti pie kases bērnu acu augstumā, tāpat, kā prezervatīvi un cigaretes - pieaugušo acu augstumā. Tāpat kā pa ceļam no maizes nodaļas līdz piena nodaļai ir izlikts bezgala daudz mantu, kurām neviens speciāli pakaļ uz lielveikalu neiet. Šie veikalu iekārtošanas principi ir gadu desmitiem izkopts, nopietns arhitektu, psihologu, sociologu, statistiķu (kuriem pēdējā laikā darbu atvieglo atlaižu karšu sistēma) kopējs darbs. Un tu gribi, lai bērns spētu pretoties šādai smadzeņu skalošanai, ņemot vērā, ka veikala īpašnieki ir darījuši visu, lai viņš kristu gar zemi un nelāgi brēktu pēc šokolādes? :)
pagājušais gadsimts » X32011. g. 28. jūlijā, 19:44
Mēs paši cakināmies jeb izdabājam bērniem, jo mūsu bērnībā tak tādas lietas (vnk. štruntu ) nebija. Bet ir risinājumi :
1. Neņemt sīčus šopīngā.
2. Pārtikas nodaļā ievietot viņus speciālajās auto iepirkumu mašīnās (nezinu kā tā nodēvēt), un baigā ātrumā traukties cauri, lai sīcis pat nepamana, ko viņš zaudē vai, mūsuprāt , iegūst .
ar brēkuļiem lielveikalos uc veikalos var tikt galā,tik pašiem vecākiem tas jāgrib.
savus atradināju no brēkšanas,kašķēšanās jau pirmajā reizē. brēkošu pie rokas aizvilku atpakaļ pie tiem pašiem plauktiem,atliku preces un izgājām ārā neko nenopirkuši.tas nekas, ka pēc pārtikas vēlāk gāju viena pati,bet našķus nepirku vēl kādu laiku.
pie kājas man tie principi par izvietojumu , lai tak tie n-tie darboņi iet dillēs.
Sise pareizi saka ,ka nav ko pašiem pieradināt bērnu ka vienmēr kautas tiek pirkts, man ir bērni un ejam arī uz veikaliem bez niķiem un pieprasīšanas to un to un šoto.
Bet vispār raksts pastulbs , tāpat k;ā tas kur jautā vai mamma var ēst sēnes? Pokemonu auditorijai domāts? Māmiņklubu sen neskatos un nelasu rakstus - neviena sakarīga teikuma ,ne sižeta.
jāiemāca vecākiem, ka veikalā nevajag pieradināt katru reizi kaut ko nopirkt bērnam. Tāpēc lai nebrīnās, ka krīt gar zemi, ja mamma atsaka pie kases atkal pirkt saldumus!
L., par stutēšanu uz kājām - vismaz kādreiz tas bija elementārs neiroloģiskais tests. Ja mazmazītiņš zīdainītis balstījās uz pilnas pēdiņas, bija labi. Bet svešiniekus visos laikos nevajag laist klāt maziem bērniem.
smiekliigi, it kaa tajos laikos bija kaut kas labaaks, paskatieties uz gala produktem, tie, kas seedeeja no pusgada uz podinja un sveicnaaja kaiminjtantes, tie tagad seezj nodzeerusies uz solinja, nu un, ka beerns neseezj uz poda kaa graamataa noraadits?negribu savam beernam taadu sunja dresuuru kaa manaa beerniibaa.Toreiz gan bērni auga paši savā vaļā ,kad sasniegts konkreets vecums.
Agrāk bērni tik ātri gāja uz podiņa, jo nebija pamperi. Tad jau vieglāk iemācīt iet uz podiņa, kā komandu (šaubos, ka bērns pats pirms gada saprot, kas tajā podiņā ir) nekā ar rokām mazgāt autiņus. Tāpēc jau tik ātri bērni gāja uz podiņa. :)
Izlasot komentārus, skumji palika. Ne jau par to ir raksts.
Bet es gribēju teikt ko citu - ka visgrūtāk ir omēm ieskaidrot un pārveidot savu domāšanu. Jo kā ierauga, ka es bērnu lieku zemē, ir šokā - auksts taču, pūš un kādi vēl argumenti. Šajā rakstā tāpat nav minēts par likšanu uz kājām, jo visi kā paņem bērnu rokās, tā stutē uz kājām. Tas nekas, ka mazajam tikai mēnesis. Un pamēģini kaut ko ieskaidrot, viņas taču gudrākas un pieredzējušākas!
Agrāk māmiņas pat podiņu uzsildīja , lai mazulis nenobītos no aukstā podiņa maļam un viss notika , siltais podiņš pat veicināja čurāšanas procesu ! Bet tā epopeja ar pamperiem tiek pagarināta līdz bezjēgai ! Un tikai slinko māmiņu dēļ ! Un tā nu ir taisnība , lai nu kā viņām tas nepatiktu un kādus vien argumentus viņas te nebāztu pasaulei zem deguna ! Te es nerunāju par problēmbērniņiem , kuriem šie procesi notiek lēnāk !
Visu laiku uzsver , ka nu gan bērni dzimst gudrāki , bet kā mācīt uz podiņa - tā no 2 gadu vecuma , kaut gan agrāk , kad nebija pamperu , bērni jau pēc gada vecuma zināja , ka jānokārtojas nevis bikšelēs , bet gan uz podiņa ! Tā kā nevajaga te - ļa- ļā - no 2 gadu vecuma ! Mātēm nevajaga slinkot ! Drīz jau paša mātes līdz dzemdību vecumam staigās pamperos ! Diemžēl !
Bērni tiešām paliek aizvien neaudzinātāki, mammām nav laika, vēlēšanās nodarboties ar bērnu. Un tad vēl tie pamperi, marinē tajos cik ilgi vien var, 2 gados jau nu nevajadzētu vairs nekādus pamperus, bet ir tak tādas māmules kuras tur, jo slinkums mācīt podiņu.
Laukos 5 gadīgs puika brauc ar traktoru, palīdz tēvam savākt sienu, skalda un sanes malku šķūnī un vel daudz ko citu. Liela atšķirība starp attīstības pakāpi laukos un pilsētā.
Nu nekādi nepiekrītu čurāšanai biksēs tik ilgu laiku.Jo ilgāk bērns netiek likts uz poda,jo vairāk viņš no tā baidās.Man bērni saprata kas ir pods, jau no pusgada,un ticiet man,nekādu problēmu.
Nepiekrītu par radināšanu uz podiņa. Jā, nosēdēt nevarēs, bet mazajam būs instinkts, ka, uzliktam virs podiņa, jau jāpačurā. vismaz puse autiņbiksīšu ietaupīsies un mazāk karsīs dupsis.
Elementāri, ka mūsdienās saldums nav "balva". :) Tagad tos iespējams iegādāties jebkurā brīdī, un nav vairs jāģībst aiz sajūsmas, ka dabūts šokolādes gabaliņš vai zefīrs. Mūsu bērnībā taču saldumi bija "deficīts"...
Vajag nointervēt mūsu prezidentu - viņš sāka strādāt jau sešu gadu vecumā, bet tas, kā redzams, viņam nāca tikai par labu. Redz kāds stalts un veselīgs vīrietis joprojām. Ja kas, tad es arī savas darba gaitas uzsāku tieši tādā pašā vecumā un nekas - vēl joprojām var nolauzt koku vienā vietā!