« iepriekšējais 1 2 3 nākamais »

1. hui 2011. g. 20. augustā, 23:54

   ņa

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
2. māte 2011. g. 20. augustā, 18:01

   Sviests.

   Ieteikt (3) Atbildēt Ziņot redakcijai
3. dsa 2011. g. 20. augustā, 11:53

   krievu murgi.ru

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
4. Paldies! 2011. g. 20. augustā, 03:32

   Tie kuri nosoda labas lietas, liecina paši par sevi, žēl Jūs ikviena! Cilvēki centutiešies, lai palīdzētu ģimenēm! Paldies tiem vecākiem, kuri rakstīja par sevi un savu dzīvi, atskatoties uz 60-80 gadiem! Jā, raksts tiešām iedeva labu noskaņojumu!

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
5. Es 2011. g. 20. augustā, 01:46

   Šis atiecās uz piecpadsmito punktu, ieteicam izlasīt tiem kas uztraucas ka bērna mobilais jau trīs minūtes neatbild.
   
   Grūti noticēt, ka mēs, kas dzimuši 60., 70. un 80. gados, esam nodzīvojuši līdz šai dienai.
   
   Bērnībā mēs taču braucām mašīnās, kurām nebija drošības jostu vai gaisa spilvenu. Mūsu gultiņas bija izkrāsotas košās krāsās, kas bija ar augstu svina saturu.
   
   Nebija slepeno vāciņu zāļu pudelītēm, durvis bieži netaisījās ciet un skapji vispār nekad netaisījās ciet.
   
   Mēs dzērām ūdeni no ūdens pumpja uz stūra, nevis no plastmasas pudelēm. Nevienam neienāca prātā braukāt ar riteni ķiverē.
   
   Stundām ilgi mēs meistarojām ratiņus un divriteņus no dēļiem un gultņiem no izgāztuves, bet, kad pirmo reizi laidāmies lejā no kalna, atcerējāmies, ka aizmirsām par bremzēm. Pēc tam, kad vairākas reizes nācās ievelties dzelošos krūmos, mēs tikām galā ar šo problēmu.
   
   Mēs gājām ārā no rīta un spēlējāmies visu dienu, atgriežoties mājās, kad iedegās ielas laternas — tur, kur tās vispār bija.
   
   Veselu dienu neviens nezināja, kur mēs esam, jo nebija taču mobilo telefonu! Grūti iedomāties.
   
   Mēs sagriezām rokas, kājas, lauzām kaulus un sitām ārā zobus, un neviens nevienu nesūdzēja tiesā. Visādi bijis. Un vainīgi bijām tikai un vienīgi mēs paši. Atceraties?
   
   Mēs ēdām kūkas, saldējumus, dzērām limonādes, bet neviens nepalika resns, jo mēs visu laiku skraidījām un spēlējāmies. No vienas pudeles dzēra vairāki cilvēki, un neviens no tā nav nomiris.
   
   Mums nebija spēļu konsoļu, CD, 165 televīzijas kanālu, interneta, mēs skrējām lielā barā uz tuvāko māju skatīties multeni, jo arī video mums nebija!
   
   Toties mums bija draugi. Mēs gājām ārā no mājas un viņus sameklējām.
   
   Braukājām ar riteņiem, laidām sērkociņus pa pavasarīgajiem strautiņiem, sēdējām uz soliņiem, uz sētām vai skolas pagalmā un pļāpājām, par ko vien gribējām. Kad mums kāds bija vajadzīgs, mēs klauvējām pie durvīm vai vienkārši gājām iekšā. Atceraties? Bez jautāšanas! Paši!
   
   Vieni paši cietsirdīgajā un bīstamajā pasaulē! Bez apsardzes! Kā mēs vispār izdzīvojām?
   
   Mēs izdomājām spēles ar kokiem, konservu bundžām, mēs zagām ābolus no kaimiņu pagalmiem un ēdām ķiršus ar visiem kauliņiem. Katrs kaut reizi ir pierakstījies futbolā, hokejā vai volejbolā, bet ne visi tika pieņemti komandā. Tie, kuri netika, iemācījās tikt galā ar vilšanos.
   
   Meitenes, atceraties lēkājamās gumijas?! Interesanti, ka neviens puisis pasaulē nezina šīs spēles noteikumus!
   
   Šī paaudze mums devusi cilvēkus, kuri spēj riskēt, tikt galā ar problēmām un rad

   Ieteikt (8) Atbildēt Ziņot redakcijai
6. Es 2011. g. 20. augustā, 01:32

   Nu palasiet gan uzmanīgāk. Precīzi un patiesi. Esu divu bernu tēvs 7 un 9 gadi, un pilnīgi piekrītu ar pietiekošu sarkasma devu tieši kā naglai pa galvu. mazliet paanalizēšu.
   1.punkts: Dēls nekad nedrīkst lamāties, mākam pamācīt, un ko daram kad trapam ar āmuru pa pirkstu.
   3.punkts: Cik daudz uzmanības tiek pievērsts bernam lasot sēnes, remontējot mašīnu, u.t.t ( ai nu atšujies ar saviem muļķigajiem jautājumiem) un berns dodas meklet citu intereses objektu jo šis uz jautājumiem neatbild.
   4.punkts: Da nu šito aldarīti nē es dzeru tikai užavas vai tērvetnieku. Bet no berna prasām lai viņš apēd to negaršīgo rīsu biezputru kaut ari zinām ka garšo viņam tā saldā auzu pārslu.
   5.punkts: Nu šito pat nav jākomentē.
   7.punkts: Tieši tā, atbildi, nevis noklusē jo nesaņēmis nekādu atbildi bērns to meklēs citos avotos kuri var nebūt tie labākie.
   8.punkts: Nu ka būtu ja jūs aizdomātos dzirdot no bērna: Tēti a skolā lielie puikas teica ka meitenēm "tur" garšo pēc siļķēm?( Tādu jautājumu saņēmu.)
   14.punkts: Kā mēs slogojam bērnus. Vinam jādzied, jādejo, jāspelē futbols, jāiet šaha pulciņa, u.t.t viņam tas dzīvē pālīdzēs. Vai tiešām?
   16.punkts: Domāju ka šis jau nu katram ir saprotams.
   17.punkts: Tiešām skolotājs nav visas pasaules naba, un ne vienmer viņam ir taisnība. Ticēšana savam bērnam nav visatļautības pazīme, ja bērns motivēti pierāda savu taisnību, tavs pienakums ir aizstavēt viņa tiesības, arī pret skolotāju.
   Labi pagaidām pietiks. Vēl tikai gribēju pieminēt 33.punktu, ir jābūt aklam lai nepiekristu šim. Bērns nespēj saprast vardarbību. Ar pērienu nekas netiks iemācīts jūs tikai bērnu noskaņosiet pret sevīm. Vardarbība ilgi paliek atmiņā. Zinu cilvēkus kas "pateicībā par ''laimīgo" bērnību" neatbrauc pat uz savu vecāku bērēm.
   Ceru ka ar savu komentāru esu devis iespēju kādam aizdomāties. Istenībā šī ir ļoti laba tēma nopietnai un nemaz ne sarkastiskai diskusijai. Lai cik banāli tas ari neizklausās bet bērni ir mūsu nākotne un tas kā mēs izturēsimies pret viņiem ir spogulis tam ko pēc tam saņemsim pretī.

   Ieteikt (4) Atbildēt Ziņot redakcijai
7. hmmm 2011. g. 19. augustā, 22:11

   Palasot komentārus, sapratu, ka, paldies dievam, ar manu humora izjūtu patiešām viss ir kārtībā :D
   Cilvēki - atslābstiet tak vienreiz

   Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
8. andzzejs kā tētis 2011. g. 19. augustā, 21:40

   es taa arii neatkodu kursh ir iistais autors ... tachu veershos pie taa i d i o t a, kursh shito sviestu ir copy/paste izstaisiijis ... es ceru, ka tev nekad nebuus beernu, jo tad vinji izaugs taadi pashi auni kaa tu ... !!!

   Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
9. egle1 2011. g. 19. augustā, 16:08

   28. Cieni bērna darbu, galu galā bērnam ir nepieciešamas vairākas stundas, lai radītu to haosu, kas jūs sagaida, atgriežoties mājās pēc darba
   ---------------------------------------------
   ---------------------------
   Nē, manam puikam pietiek ar minūtēm 20. :D

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
10. Cedgars Epeļs 2011. g. 19. augustā, 15:15

    Nulltais punkts. Izvēlies labu māti.

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
11. rrr 2011. g. 19. augustā, 14:11

    muļķības , vai tiešām nevar uzrakstīt ko saturīgu? kāpēc vispār jāraksta, ja nav ko teikt?????

    Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
12. sonatochka 2011. g. 19. augustā, 13:44

    Latvijas sabiedriba laikam ir slima. Vai tiesam pozitivs rakstins ar humora piedevu nav saprotams? Visu laiku tiki jaganas? Jaaprej valdiba, lidzcilveki un visi parejie, kas kaut ko dara? Cilveki, mostieties! Laiks mainit domasanu!

    Ieteikt (6) Atbildēt Ziņot redakcijai
13. kāmis » sonatochka 2011. g. 19. augustā, 14:14

    Diemžēl neko pozitīvu te neskaskatu, lai gan ar humora izjūtu ir vislabākajā kārtībā...
    raksts sanācis neta joks, ne arī padomi... ja Tev šis likās dikti smieklīgi, tad pieņemu ka arī smejies vēderu turēdams skatoties video, kā kāds džekiņš lecon no jumta salauž roku ...

    Ieteikt (1) Ziņot redakcijai
14. jānis » sonatochka 2011. g. 19. augustā, 20:27

    Jā viņa ir slima.

    Ieteikt Ziņot redakcijai
15. ew » sonatochka 2011. g. 19. augustā, 21:02

    Tikai un vienīgi pievienojos!
    Rakstiņš,lai arī ar humora piedevu,tomēr,man kā tēvam lika piedomāt pie daudzām lietām nopietnāk pie bērna audzināšanas. Nekā slikta es te nesaskatu.... Tikai pozitīvi un ļauj arī pašiem par sevi pasmieties....

    Ieteikt (1) Ziņot redakcijai
16. Bračka 2011. g. 19. augustā, 11:50

    diemžēl kārtējais sūds... :/

    Ieteikt (3) Atbildēt Ziņot redakcijai
17. Gypto 2011. g. 19. augustā, 11:46

    Man visvairāk šis - "3. Ja, pastaigājoties pa mežu, bērns tev neuzdod nevienu jautājumu, zini, ka viņš jau sen ir atpalicis." pipec kkādes

    Ieteikt (5) Atbildēt Ziņot redakcijai
18. pilnīgs 2011. g. 19. augustā, 08:41

    pilnīgs sviests. Kā joks arī galīgi garām.

    Ieteikt (2) Atbildēt Ziņot redakcijai
19. Es zinu labāk ! ! ! 2011. g. 18. augustā, 23:33

    1. Mūsdienās vajag ātrāk sākt ar bērnu runāt par TO, jo 14 gados bučas un rociņās sadošanās skaitās "bērnišķīgi"
    2. Nevajag izmantot vardarbību, nekad neko nav mainījis uz labo pusi.
    3. Ļauj viņam pīpēt agrā vecumā, vēlāk nedarīs - es 6 gados pīpēju un nemaz neuztraucos par vecākiem... tagad mutē cigareti kādus 10 gadus neesmu ņēmis...
    4. Iesaisti viņu intelektuālā pasaulē pēc iespējas ātrāk, ja vecāki ir abi "muļķi" bērns nebūs nākošais Einšteins, jo nav pareizajā vidē...
    5. "Nepārdozējiet" neko, saldumi, brīvais laiks pie datora utt.
    6. Jebkura sīka problēma bērnībā var viņam sačakarēt nākotni... Pieskatiet, lai viņa vietā netiek par daudz darīts...
    7. Sekojiet līdzi jauniešu modei... Iemāciet viņam kopt sevi, pērciet foršākās drēbes un viņš būs laimīgs sociālajā vidē... Viņš ātrāk dabūs draudzeni un sāk būt patstāvīgs...

    Ieteikt (6) Atbildēt Ziņot redakcijai
20. Pedagogs to nebūtu rakstījis! 2011. g. 18. augustā, 22:35

    Muļķības!

    Ieteikt (2) Atbildēt Ziņot redakcijai
21. f 2011. g. 18. augustā, 19:49

    Kas tadu sviestu vareja izdomat?

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
22. čečens 2011. g. 18. augustā, 17:36

    ko gan citu no mammam.lv/tetiem.lv portāla varēja gribēt...

    Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
23. ! 2011. g. 18. augustā, 17:23

    ar galvu nav viss kartibaa, slima cilveka vel slimaki murgi

    Ieteikt (5) Atbildēt Ziņot redakcijai

« iepriekšējais 1 2 3 nākamais »