1.septembra stress rodas tad, ja pakļaujas kultivētajam mārketingam, tāpat kā tas, piemēram, notiek Ziemassvētkos. Uz nozīmīgiem un izšķirošiem mirkļiem dzīvē visiem borē, ka nu tik ies vaļā un tieši tagad visiem visu vajag. No stresa var iemācīties izvairīties. Tā kā man bērni skolā neiet pirmo gadu, tad esam iemācījušies abstrahēties no apkārtējās ažiotāžas un droši varu apgalvot, ka nekādu stresu nepārdzīvojam. Tikai pārējie apkārt par to runā.
Kā izvairīties? Es zinu, jebkurš vecāks jau laikus zina to, kas skolai būs nepieciešams. Es apmēram divas nedēļas pirms skolas laika sākuma nopērku visu, ko vajag, līdz ar to man nav nepieciešamības spaidīties veikalos un rindās. Ja kļūst skaidrs, ka vajag vēl kaut ko, tad nopērkam tad, kad 1.septembris jau ir garām.
Manu bērnu skolā ir tā, ka grāmatas dod skolas bibliotēka – tas daudz ko atrisina, arī finansiālā ziņā. Arī burtnīcas skola iegādājas kompleksi – visai klasei reizē, tas ir ļoti ērti, ka pašiem nav jātērē savs laiks. Ja parēķinu, cik izmaksā sagatavošanās skolai, tad varu teikt, ka
šogad abiem bērniem kopā tie varētu būt iztērēti apmēram 20 latu.
Tieši skolas piederumiem, tostarp zīmuļiem, lineāliem, cirkuļiem, papīram - pamatlietām.
Visticamāk, citiem tieši grāmatu iegāde ir tas kreņķīgākais moments šajā visā, kad jāiet jāmeklē, kur nu ir kura. Ticu, ka skolas grāmatas nav lētas un to iegāde daudziem sagādā nopietnas galvassāpes.
Bērnu garderobe tiek atjaunota pakāpeniski. Kad jūtam, kad kaut kas ir vajadzīgs, tad nopērkam.
Speciāli 1.septembrim neko nebraucam pirkt.
Pagājušogad, piemēram, uz to laiku iekrita, ka dēlam vajadzēja baltu kreklu, šogad – izlēmām bez tāda iztikt.Bērniem skolā nav formas. Ja būtu kā, piemēram, Franču licejā un ja ir palikusi par mazu, tad jau nav variantu un ir uz 1.septembri jāšuj jauna kārta.
Šogad izlēmām, ka kabatas naudu piešķirsim reizi nedēļā
– mainījām sistēmu. Iepriekš naudiņu piešķīrām reizi mēnesī, taču tad tā ātri iztērējās jau mēneša sākumā. Bērni tad paši rēķinās, ko par to var atļauties un ko ne, piemēram, cik reizes uz kino sanāk aiziet vai kā tamlīdzīgi, jo šī nauda ir viņu tēriņiem. Bez naudas jau bērns nevar dzīvot.Pirmā septembra tradīcijas diktē diena pati kā tāda.
No sākuma ir skola, tad mūzikas skola. Pēcpusdienā gan tiekamies ar bērniem un vecākiem, kas ir draugi no bērnudārza laikiem, un mazliet pasvinam. Dažreiz kādā kafejnīcā pasēžam, ja laiks ir labs, – mājās šādā dienā visbiežāk neko pagatavot nesanāk.Bet es neesmu interesants cilvēks šajā ziņā. Mēs neko neiespringstam un dzīvojam parastu dzīvi tālāk. Kā vienmēr.
