Bērna psiholoģiskais stāvoklis ir atkarīgs arī no uztura. Ir svarīgi, piemēram vai bērns saņem pietiekami daudz omega 3 nepiesātinātās taukskābes, zivju eļļu. http://www.youtube.com/watch?v=Tynp_jDM294
Nu es arī neuzskatu ka bērns ir dzīves svarīgakaisoments lai pamestu visu kas svarigs-darbu,ikaides utt.
Es ari negrasos tupet ar vinu visu laiku majas,jo tas padara traku ,un cilveks paliek loti nervos 24/7 ar bernu
kādas muļķības, nav nekādas sajēgas par ko raksta! Ja iepriekš patika sēdēt mājās bez bērna, kapēc lai ar bērnu nepatiktu! Nenāk no darba nogurusi, izbesījusies dēļ priekšniecības stulbiem uzdevumiem, neapmierinātiem klientiem utt. Pati nosaka savu laiku, cik tas ar mazo iespējams, tāpat apmeklē dažādus pasākumus, dzer nesteidzīgi rīta kafiju un nekur nav jāskrien. Un jebkurā brīdī var samīļot mazo, būt līdzās. Tas ir forši!
Vai taa mamma, kas sez majas tapec, ka TA VAJAG ir labaka??? Vinja ir neapmierinata un juutas ka upuris... Vai bernam tas ir labak? Vai ari labak, ja mate smaidiga, apmierinajusi savas socialas vajadzibas un vajadzibas pec pasrealizesanas, majas pie berna nak ar prieku... Katram cilvekam savas vertibas un bernam galvenais LAIMIGI VECAKI, kas tam sniedz milestibu un veido gimene pozitivu vidi!
Negribu piekrist speciālistei par to, ka poliklīnikā var labi atpazīt tos bērnus, kuri ir saņēmuši pietiekamu mātes uzmanību un mīlestību. Mana meitiņa ir saņēmusi nedalītu uzmanību līdz 1.5 gadam, bet tik un tā poliklīnikā viņa neskraida un visu laiku sēž man blakus. Domāju, ka te vairāk spēlē lomu bērna temperaments nevis tas, cik daudz mātes uzmanību viņš ir saņēmis.
Pilnībā piekrītu.
Katra no mums atšķirīga, ar atšķirīgām vēlmēm un vajadzībām. Sēdēju mājās ar mazo un strādāju mājās tikai pirmos 3 mēnešus, pēc tam kādu brīdi ar mazo pasēdēja tētis un tad jau no 6 mēnešiem mazo mums sāka skatīties auklītes. No 1.6 mazais jau iet jaukā mājas dārziņā.
Tam cik ilgs laiks pavadīts kopā ar bērnu, nav nekādas nozīmes. Es mājās sēdēšanu ar mazo atceros kā baisu murgu... Ar nesalīdzināmi lielāku gandarījumu tagad vēroju kā mazais aug un kļūst arvien patstāvīgāks un interesantāks savu 2 gadu vecumā, nevis kamēr viņa primārās vēlmes patiesi ir gaužām primitīvas - paēst, pakakāt, pagulēt un saņemt vecāku uzmanību.
Vai bērns no tā ir ko zaudējis - noteikti, ka nē, jo viņam blakus bija jaukas auklītes un laimīgi vecāki, nevis nāvīgi nonīkusi un ar dzīvi neapmierināta māmiņa. Vai es ko nožēloju vai jūtos ko būtisku pazaudējusi/nokavējusi - nē, jo interesantākais vecums vēl tikai priekšā.
Iesaku māmiņām nebaidīties būt savādākām, jo savādāks nenozīmē sliktāks;) Pie tam savam bērnam jūs būsiet vislabākā māmiņa, neskatoties ne uz ko!
nu es bernu ar kruti baroju lidz gadam un 7 menesiem . sobrid meitai 5 gadi...iet sagatavosana visu laiku neesmu stradajusi un majas esmu ar meitu.... nu es nezinu vai vina ir savadaka ka citi berni kuru mammas strada ... .
man jau liekas kad tas ir blefs kad jabut ar bernu kopa jo ilgak jo labak...
Mans uzskats lidz 2 gadiem ne ilgak. Jo bernam jaklust patstavigam un tads vins ari ir ja mammas neskrien no prieksas un pakals un visu izdara berna vieta!
berns-ta ir personiba. Lausim attistities nevis bremzesim ar savu klatbutni! :)
Man meita 3 gadu vecuma maceja latviski runat krieviski un mazliet angliski. :)
Sobrid vinai 5 gadi vina visu pati dara gan mazgaja gan apgerbjas ... utt. Bet mamma ta pat ir pati miilakaa un vakaros kopa skatoties multenes vai lasot pasakas kopa aizmiegam! :)
Nu tieši tāpēc, ka esi bijusi visu šo laiku kopā ar meitiņu esi viņai pati mīļākā un labākā. Būt kopā ar bērnu nenozīmē visu darīt viņa vietā, bērns nemaz to nevēlas, bet viņam tomēr vajag to mammu drošā tuvumā.
Ak tad tie, kuri aurodami nesas pa lielveikaliem, grābdami no plauktiem visu, ko tik var aizsniegt, tad tie ir tie mīlestību saņēmušie?!? Es atkal domāju, ka tieši otrādi, ka viņi nav ar mīlestību audzināti...
par to bezbailigo skraidiishanu polikliinikaa nu gan galiigi garaam....skraida bezbailiigi kameer mazinjsh un nezin (neatceraas), ka taa ir iestaade, kur dur potes!!!
par tām zosīm gan tas zviedrs riktīgi muld, laikam dzīvniekus nav redzējis. Es pirms gadiem piecpadsmit nopirku tirgū 6 zoslēnus, ne skatījos acīs neko, vienkārši kopu un baroju, viņi visi tāpat staigāja man līdz, ja apsēdos zālītē arī viņi apsēdās salika savs galviņas uz manām kājām. Vispār bija ļoti pieķērušies, arī lieli ,visiem ģimenes cilvēkiem arī sunim. Kaut jau nekāvām, pēdējais nodzīvoja 12gadus. Esmu kopusi un barojusi dažādus dzīvniekus, ja pret tiem labi izturās, viņi ir ļoti uzticīgi saimniekiem, citi tos nevar tā iespaidot. Ar bērniem gan ir daudz grūtāk.
Uz bērniem var taisīt labu biznesu - sludināt visādus kursus, skolas vecākiem utt. lai gan viss jau ir diezgan vienkārši - mazam bērnam ir vairāk fiziskās, bet paaugoties - garīgās vajadzības... Bagātie vecāki dara, kā patīk, trūcīgie - kā sanāk . Vienalga bērni izaug dažādi un ne tie aprūpētie vienmēr arī tie labākie un otrādi.
Man patīk tā reklāma par veļas pulveriem(vai ko tur līdzīgu), ka, ja to iebērs, tad veļa būs bez mikrobiem un veselīga bērnam! Ha! Vai patiesi kāds ir tik aprobežots, ka noticēs, ka tā veļa pēc izņemšanas no mašīnas ar rokām(nesterilām!), pēc žāvēšanas uz auklas (nesterilas!), gludināšanas uz gludināmā dēļa(nesterila!) un pēc uzvilkšanas mazulim mugurā(nesterilā!) VĒL JOPROJĀM IR STERILA??? Un, ka pat ja tas būtu izdarāms, tad tāda pārsterila vide bērnam būtu 100x kaitīgāka, nekā kāds no grīdas paķerts un mutē iebāzts mikrobs?!?
es ari netaisos visu laiku veltit bernam, tas tavaita izaugs un aizies sava dzive, man primarais ir darbs un nauda, un nedomaju ka tapec kads ciess, toties bernam ir viss ko vins velas, milestibā ari nav apdalits
Daļēji varu piekrist UNAs komentāram. Man pašai ir 3 mēnešus jauna meitiņa. Darbā dota atļauja man palikt mājas līdz bērna gada vecumam, lai gan jau tagad ar vīru domājam veidus, kā pagarināt šo kopābūšanu ar bērnu. Bet otrs ļoti svarīgs jautājums ir finanses. Un ne vienēr ģimeni var nodrošināt tikai viens cilvēks. Tāpēc nenosodu tās māmiņas, kuras ir spiestas ātri atgriezties darbā. Arī mums aktuāls šis jautājums būs, kad beigsies t.s. māmiņu alga.
skan drausmīgi - darbā dota atļauja palikt mājās ar bērnu līdz gada vecumam! darba devējs regulē padotā privāto dzīvi...vienreizēji...sen jau laiks domāt par ko citu...piestrādāt mājās utt...veidu ir daudz...kā var šitā ļaut sevi apcelt...nesaprotu
Garāmgājēja » Garāmgājēja2011. g. 20. septembrī, 09:39
Zuzei - precīzāks skaidrojums - ar darba devēju esam vienojušies, ka ātrāk par gadu darbā neatgriezīšos, bet tāpēc jau arī ir tur teikums, ka pēc gada mums būs aktuāls finanšu jautājums. Labi, varbūt precīzi iepriekš neizteicos. Privāto dzīvi regulēju pati, bet ar darba devēju ir vienošanās, kas ir arī manās interesēs. Tas nozīmē, ka līdz tam laikam mani netraucēs ar zvaniem, neliks izpildīt kaut kādus mazos, steidzamos darbiņus, kur esmu vairāk kompetenta. Kaut visiem būtu tāds darba devējs, kā man!
Loti vērtīgs atgādinājums mātēm, kuras sava gļēvuma dēļ skrien uz darbu pēc dažiem mēnešiem pēc bērniņa piedzimšanas ,aizbildinoties ar dažādām atrunām par darba svarīgumu,bet īstenībā, viņas bēg no atbildības un bērnu dzemdēja tāpēc ka tā ir visiem,pats svarīgākais, ka bērns izaugs un mātei vairs nebūs iespēja izbaudīt mazuļa katras dienas jaukas pārmaiņas,tas būs uzticēts auklītei. MAN ŽĒL JŪS MĀTES.