Visnotaļ piekrītu raksta autoram. Arī man līdzīga doma ir ienākusi prātā, kā mācīties no bērna! www.manaipersonibai.lv
Lai šodien, prieks, ka esam šajā pasaulē un varam pasākt tieši šodien, ko labu, jo ir divas brīvas dienas! Lai mums izdodas!

Galvenais, ko var mācīties no saviem bērniem, kamēr neesam viņus sabojājuši - dzīvesprieku, mīlestību, spēju piedot.

Man liekas,ka pie šīs jaukās atziņas mēs nonākam tikai dzīves novakarē.....

Tas nu gan ir superpadomiņš - nosaukt lietas īstajā vārdā. Tur jāieņem zemā starta pozīcija!

Kā spēlēt super Mario nintendo

Tāpēc mūsu uzdevums ir visas šīs no dabas dotās īpašības pēc iespējas ātrāk sačakarēt un iznīdēt un izveidot no bērniem PAREIZUS CILVĒKUS, t.i. zombijus, kuri no rīta līdz vakaram strādātu židu un citu d r aņķu labā, ņemtu kredītus bankās, plēstos savā starpā un grābtu, grābtu un grābtu....zaudētu jebkuru sajēgas un mēra sajūstu un pārēstos kā lopi, ja tiktu pie siles un pārkostu otram rīkli, lai tiktu pie siles....Tādi ir mūsu saimnieku mērķi, kurus mums jārealizē jau no dārziņa vecuma. Vēl mums jāpieradina bērni pie MŪSU KULTŪRAS, t.i. alkohola, tabakas, narkotikām, p!darizācijas, pedofīlijas, feminizācijas un pamatos jāiznīdē dabiskā cilvēka dzīves vide ģimenē pie dabas, lai bērni jau piedzimtu lielveikalā, diskotēkā vai krogā un domātu, ka cita nekā uz pasaules arī nav. Daudz mums visādu uzdevumu!

Ja cilvēks uzņēmuma vadībai nemitīgi teiks savas emocijas , to ko īstenībā domā, cik ilgi viņš noturēsies darbā, un vai atradīs jaunu. Bērnam nav jārūpējas par to lai nopirktu pārtiku, vai drēbes, un lai samaksātu komunālos maksājumus
Tāpēc nevajag runāt muļķības. Forši jau ir bērnībā , kamēr nav jāiet skolā.

Mēs jau visi piedzimstam ar šīm īpašībām, kuras nepieciešamas veiksmīgai un laimīgai dzīvei, bet, diemžēl, pakāpeniski ar noraidošu attieksmi un nievājošām piezīmēm šīs spējas vairumam tiek sagrautas. Lai tās mēs atkal atgūtu ir jāatceras, to nevar iemācīties, taču šis atcerēšanās periods var būt ļoti sāpīgs, jo ir jāatceras tie sāpīgie pārdzīvojumi, kuri noveda pie tā, ka sākām to visu labo sevī apspiest, tikai tagad ir jāsaprot, ka tiem apspiedējiem mūsu bērnībā nebija taisnība. Žēl, ka šie apspiedēji visbiežāk ir mums vistuvākie un svarīgākie.