vaina nav rotaļlietās , bet pašu bērnu attieksmē. Ir mazuļi, kuri pret mantām izturas rezervēti un izvēlīgi, toties ir daļa , kuri auro pa visu bodi tā, ka mammīte ir gatava nopirkt pat ziloni. Pēdējie ir nākošie potenciālie kredītu ņēmēji.

Arī mums bija laiks, kad mantas pirkām par duadz un uz nebēdu, un daudzas stāvēja kādā stūrī vai manu kastē gadu vai vairāk dienas gaismu neredzējušas.

Kopā ar meitām izrevidējām visas. Salūzušās izmetām, bet tās, kas tika atzītas par neaktuālām, salikām lilos atkritumu maisos un nodevām pazīstamai ārstei bērnu slimnīcā.

Meitenes saziedoja 7 lielos maisus ar mantām, un nākamajā gadā, pirms ziemassvētkiem, pašas atkal prasīja šķirot mantas lai tās ziedotu.

Viņas iemācījās ne tikai kārtību, bt arī prieku, ko dod dāvāšana, došana kādam citam. Tajā gadā viņas arī piekrita lūgt Z.S. vecītim atnest viņām kādu dāvanu mazāk, tā vietā kādu aiznesot kādam trūcīgam vai bērnu nama bērnam.

Daudz mantu nebija problēma, un šajā gadījumā viņām iemācīja ko daudz svarīgāku, kā vislabākā "attīstības" mantiņa!

Saprotu, ka savam bērnam grībi labu, bet tāds pedantiskums, tiešām, var novest tikai pie nelaimīga, anāla pieaugušā!

nu nesauciet bērnus par mīluļiem!

mums bija rotaļlietu rotācijas :) princips. Ir dažas mīļas mantas, kuras ir pastāvīgi bērna tuvumā un pārējās mantas tiek laiku pa laikam pāršķirotas- tās, kuras kādu laiku palikušas kastes apakšā, tiek iesaiņotas un noliktas. Vēlāk, kad tiek vilktas atkal laukā- ir milzu atkalredzēšanās prieks- gluži kā par jaunām mantām. (un tiek noliktas kādas no apnikušajām)
Bet- pērkot rotaļlietas, (neskaitot sadāvinātās) turējāmies pie principa- laba manta ir tā, kas spēj ieinteresēt arī pieaugušo. Ar Lego utml. taču mēs labprāt kopīgi ar bērniem spēlējamies, vai ne?

redule 2011. g. 2. novembrī, 23:27

man beerniibaa nebija daudz mantu un ja arii kaada tika uzdaavinaata, taa tika saudzeeta. man veel tagad ir saglabaajusies baarbija no beerniibas ar visu originaalo kleitu un vinjai ir jau vairaak kaa 15 gadu. a kas ir ar muusdienu beerniem? mantas netiek saudzeetas. taas tiek lauztas un meetaatas jo beerni zina ka vecaaki jau nopirks jaunas. un tas itnemaz nav saistiits ar rotaljlietu kvalitaati

Atceros savu bērnību 90 to gadu sākumu - katru dienu veikalu plaukti pildījās ar atkal jaunām un jaunām rotaļlietām: lego, nintendo, jo-jo, bārbijas, tamaguči, fērbiji... es šo sarakstu varētu turpināt bezgalīgi. Toreiz tas bija tik sensacionāli - bija nereāls prieks dabūt sev kaut vienu no šīm lietām un tad cītīgi glabāt zem spilvena.
Man žēl mūsdienu bērnu, kurus nesajūsmina jaunās lietas, jo viņi nozombēti pārskatījušies TV reklāmas un internetu jau visu redzējuši. Tagad pat 1. klasītes puišeļi sabūjuši rokās jaunāko skārienjūtīgo I-phonu paspēlējas, nožāvājas un aizmet!

Bet ko tad lai dāvina tam mazajam, piemēram, krustbērnam?!

Vislaik perinu domu - uz nākamjiem Līgo svētkiem savākt visus sadāvinātos lācīšus, kaķīšus, zaķīšus un citus mīkstos/pūkainos, uzkraut lielā kaudzē, apliet ar benzīnu un aizdedzināt.

Mani bērni jau ir pieaugušu un pašiem drīz būs bērni :)
Bet atceros,kad viņi bija mazi kā gatavojām rotaļlietas paši. Tas iemācīja bērniem savu mantiņu novērtēt un lolot. Viņi iemācījās būt akurāti,. jo vēlme bija lai rotaļlieta ir skaista. ... bet pats galvenais, tas veido cilvēkā radošumu. Radošumu visā - darbā, sadzīvē, attiecībās un ne tikai...

Sarmīte http://www.manaipersonibai.lv/.

Nesen saviem bērniem izremontējām istabu un tāpēc visu lieko izmetām laukā. Sienas ir pilnīgi tīras, nedrīkst būt apzīmētas, kaut kas pielikts klāt, jo nav vajadzības kaut ko durstīt. Pašiem jāatver katru vakaru logs, palodzēm jābūt tukšām. Katram sava mantu kaste, kurā viss jābūt kārtīgi salikts. Viss minimāli, tikai vajadzīgais un nekādu problēmu. Vajag mācīt dzīvot kā kārtīgam cilvēkam, jo arī ar daudz rotaļlietām var būt kārtība, bet vecāku vaina ir tā, ka apkarina sienas, apliek palodzes, piebāž telpu ar nevajadzīgo, + bērnu daudzās rotaļlietas kas rada piebāztības un nekārtības sajūtu. Vajag mācīt kārtību no pašas bērnības.