Ilggadējā prakse ar mērķi dot māmiņai iespēju mazliet atpūsties pēc dzemdībām, jaundzimušos mazuļus ievietojot atsevišķā gultiņā vai no mātes nošķirtā telpā, patiesībā bērnam rada satraukumu, norāda pētījuma autori.

Keiptaunas universitātes zinātnieki veica pētījumu, uzraugot divas dienas vecu mazuļu sirds ritmu, kad viņi atrodas atsevišķā gultiņā un kad viņus auklē māte, cieši piespiestus pie sava ķermeņa.

Pētījuma rezultāti atklāja, ka vienatnē mazuļiem stresa līmenis pieaug par 176%, kā arī 86% palielinās risks, ka viņi negulēs dziļā miegā.

Ilgtermiņa iespaids uz veselību un attīstību

Zinātnieku komanda plāno veikt plašāku pētījumu, lai noskaidrotu mazuļa nošķiršanas ilgtermiņa iespaidu uz bērna veselību un attīstību.

"Māmiņu un viņu jaundzimušo nošķiršana slimnīcās ir standarta prakse, īpaši rietumvalstīs. Izplatīta ir arī pirms laika dzimušu mazuļu nošķiršana vai medicīnisku problēmu gadījumā, kad bērni tiek ievietoti inkubatorā.

Turklāt eksperti īpaši iesaka negulēt vienā gultā ar mazuli bērna nejaušas nosmacēšanas riska dēļ,"

Morgans norāda, ka eksperimentos ar dzīvniekiem, lai pētītu stresa kaitīgo ietekmi uz smadzeņu attīstības traucējumiem, satraukuma izraisīšanai tieši tiek izmantota mazuļa nošķiršana no mātes.

"Šajā pētījumā mēs pievērsāmies dīvainai pretrunai - dzīvnieku eksperimentos mazuļa nošķiršana no mātes tiek lietota, lai izraisītu stresu un pētītu tā kaitīgo iespaidu uz jaundzimušā smadzeņu attīstību. Vienlaikus jaundzimušo cilvēkbērnu nošķiršana ir plaši izplatīta prakse, īpaši gadījumos, kad vajadzīga specializēta medicīniska aprūpe," sacīja Morgans.

Attīstību veicinošais kontakts ar mātes ādu

"Kontakts ar ādu pie ādas izslēdz šo pretrunu, un mūsu rezultāti ir pirmais solis uz izpratni, tieši kādēļ mazuļi, kas tiek aprūpēti ciešā kontaktā ar māti, attīstās labāk nekā inkubatoros ievietotie," sacīja Morgans.

Keiptaunas universitātes zinātnieku pētījuma rezultāti publicēti medicīnas žurnālā "Biological Psychiatry".