Man neieaudzināts stingrs dienas režīms netraucēja līdz 20 gadu vecumam. Bet tad, kad izvēlējos savu dzīvi veltīt kādai konkrētai lietai, mans disciplīnas trūkums man to liedza.

Bērnu arī radina pie režīma vēl dēļ tā iemesla, lai viņam būtu mazāks stress, kad sāks apmeklēt b/d, jo tur nu gan tas režīms būs jāievēro gribi vai ne. protams, ka var būt gadījumi, kad tas režīms nojūk, bet es gan esmu par to, ka tomēr jācenšas to ievērot, jo tas arī drusku disciplinē bērnu.

režīmu vairāk vajag vecākiem kā bērnam. Ja tu iemāci bērnam gulēt diendusu, tad, tev paliek laiks pa dienu veikt kaut kādus savus darbus, jo kad mazais ir aukšā, viņš visu laiku prasa nedalītu uzmanību. Tāpat ir vieglāk kad zini, ka tagad ēdīs, tagad ies uz podu utt. Bet nav jābaidās no tā, ka izlaidīs kādu rituālu, nekas slikt nenotiks. Turklāt, ja daudz ceļo apkārt, nav iespējams pieturēties pie dzelžaina režīma.

Puikam ir (2.7g) un mazliet pēc 2 gadu palikšanas puika uzlika "mīksto" divus gadu būvētajam un lolotajam dienas režīmam, no rīta ceļas pats kad ir izgulējies, brokastis ēd kad grib, diendusu atsakās iet (ja tomēr pierunā vismaz gultā iekāpt, tāpat noņemas kādas 2h un nav pat aizmidzis un paziņo ka ir izgulējies un rāpjas ārā), ....

Principā viņš ir izveidojis savu dienas režīmu tādu kas ir ērtāks viņam nevis vecākiem, vienīgais gan ir palicis no mūsu puses tas ka 22:00 gatavojamies miegam, citreiz paslīd tā kāja un mazliet pagrēkojam :)

Kā tas viņu ietekmē ka diendusu neiet, godīgi sakot nezinu. Nu grib tas bērns spēlēties un ārā dauzīties, laikam tāpēc neiet gulēt, bet uzkrāj zināšanas un attīsta savu fizisko un garīgo ES :)

Ir jau vakaros mazliet īdzīgs kad ir saguris, bet gulēt atsakās vienalga, es prātoju pie sevis ka tas ir tāds vecuma periods un pāries