Tādas dusmas ātri ārstē dakteris Bērziņš-no pieredzes!

ja vien nav pilnīgs krokodils, tad 99% bērnu savu māti parasti uzskata par pašu skaistāko.

Bērnam vecāki ir mīļi un neviens tos nevar aizstāt.
Ja kritizē, tad nav audzināta cieņa, vai ir necienīga vecāku uzvedība.

Mani gan pilnīgi neuztrauc kad bērns ko tādu pasaka. Es pats labi apzinos kāds esmu un lieliski saprotu ka bērnam uztvere ir krietni spontānāka. Ja kādu vecāku tas uztrauc, tas nozīmē ka viņam ir problēmas ar pašnovērtējumu. Tā arī ir visa sakne un ar to jātiek galā, neiejaucot tur bērnu.

pag, pag...man liekas, ka tas jau vien liek topošajām māmiņām aizdomāties par savu audzināšanas metodi, ja bērns kaut ko tādu uzdrošinās pateikt! Nav dūmu bez uguns!

Es atvainojos, bet j;us sievietes esat nožēlojamas, ja atļaujat, ka jūsu bērni tā pret jums izturas. Kad mana sīkā māsa tā sāk izturēties, es vienkārši verbāli viņu apstādinu. Iesaku izglītoties un iegot cieņu no saviem bērniem. Tam nevajadzētu būt grūti, ja esi pabeidzis vidējo skolu... vismaz..

Tādas kā caci elza rolaite,...ar steigu vajag,...sterilizēt,lai neražotru-nedzemdētu dzīves padibenes

Amerikāņu zinātnieka, pediatrijas klīnikas profesora un divu bērnu tēva Džeimsa Dobsona grāmata «Savaldi sava bērna dusmu lēkmes»

"Šī grāmata, kas oponē daudziem pie mums tik plaši izreklamētajiem „humānajiem” bērnu audzināšanas principiem, būs vērtīgs materiāls tiem vecākiem, kas patiesās rūpēs par savu bērnu nākotni, nav apmierināti ar tiem rezultātiem, ko sniedz līdzšinējā mums „no augšas” piedāvātā bērnu audzināšanas metode.

Bet bērnu iestādēs strādājošajiem pedagogiem, psihologiem un bērnu tiesību aizsardzības speciālistiem šī grāmata varbūt parādīs to, ka ārpus plaši izreklamētajām un viņiem iemācītajām psiholoģijas dogmām eksistē vēl arī citas psiholoģiskās un pedagoģiskās atziņas."

Grāmatu var lejupielādēt šeit:

http://www.a
isber
gs.lv/?cat=72

Kas īsti ir "pieaugušo sarunas"? Iespējams, esmu rīkojusies nepareizi, taču ar savu dēlu vienmēr runāju kā ar līdzvērtīgu cilvēku. Manuprāt, tieši vecākiem ir milzu grūtības saprast, ka bērns nav vergs, un bērnam nav bez vārda runas jāpakļaujas vecākiem. Mani izbrīna ar vecāki, kur par saviem 4-5 gadus veciem bērniem saka, ka tie neklausa - bet es taču redzu, ka konkrētais bērns ir pat ļoti sakarīgs - vnk viņam neviens neizskaidro, kādēļ jādara tā, kā saka vecāks, nevis citādi :((

Un tā rodas tie nesavāktie cilvēki, kuriem rokas, kājas pa gaisu līdzko kāds nenoglauda pa spalvai.

Paldies, par rakstu! Tēma noteikti aktuāla....
Pārlasot rakstu radās dažas domas par atsevišķām lietām. Piemēram par emocijām. Atceros no bērnības, ka patiešām mācīja nedusmoties, bet vai tad to vispār var izdarīt??? Tātad visas emociju nianses norīt sevī??? Vēlāk mēs neprotam saprast, kas mūsos notiek....
... reizēm runājot ar cilvēku, iznāk jautāt, ko patreiz jūti???.. atbilde ir :"Es nezinu... :(" Sevišķi tā atbild bērni. Viņi patiešām nezina, jo vecāki bieži nedalās ar savām emocijā, pat nepaskaidro kāpēc esam dusmīgi, skumji, aizvainoti...
Vēlāk varbūt pat baidāmies izrādīt savas mīlestības jūtas...???!!!

Par pusaudžu vecumu runājot, tas ir pats sarežģītākais, kas prasa izpratni, pacietību un pieņemšanu... Bērniem gribas sevi pierādīt, kaut kā sevi izpaust, un tas var vecākiem nepatikt, jo neatbilst viņu vērtībām....
Bet pazaudēt šajā posmā bērna uzticību, pastāv arī iespēja pazaudēt viņa uzticēšanos vispār....
Viss mainās, arī pats pusaudzis pieaug un šīs īpatnējās :) izpausmes lielāko tiesu pazūd kā nebijušas. ...tas viņiem ir jāizdzīvo..... mēs visi esam bijuši šajā vecumā... bet kaut kā aizmirstas šīs sajūtas....

Nobeigumā par beznosacījumā mīlestību - tātad pieņemt savus bērnus tādus kādi viņi ir. Būt pašiem par piemēru viņiem. Bet ja kļūdāmies, tad viņiem izskaidrojam, ka arī mēs tomēr visu mūžu mācāmies.... ja viņi zinās, ka tikai darot var kļūdīties, tad sapratīs arī mūs... :)
Par vecākiem arī mēs mācāmies būt :)))))

Sarmīte http://www.manaipersonibai.lv/.

pfffff...tad ta jaunums...kā paši mājās runā, tā arī bērni to pārņem no vecākiem, kā spogulī...atraduši par ko brīnīties...skolas pilnas ar nenormālajiem

ElzaRolaite 2011. g. 5. decembrī, 07:26

Nu un? Lai jau saka! Bērnam ir jāmāk arī iebilst un protestēt!