"Gribējās pačīkstēt un padiskutēt par bērna vārdiņiem. Ar vīru esam sadomājuši bērniņam jau vārdiņus - trīs meitenīšu vārdus, trīs puisīšu, kuri vislabāk mums tīk. Bet ir problēma ar draugiem un radiem," raksta ģimenes portāla mammam.lv/tetiem.lv reģistrētā mamma Hanna.
Viena problēma ir vīramāte, otra - mana draudzene. Abas ir jauki cilvēki, bet nedaudz uzbāzīgas ar savu viedokli. Vīramāte uzbāžas ar savas vecāsmammas vārdu u.c. radinieču vārdiem, visas pa sieviešu līniju, kaut arī vēl nezinām, vai būs meitiņa vai puisītis. Viņa mums saka: zinot, ka būšot meita, tāpēc vajagot tikai meiteņu vārdus skatīties.
Mana draudzene ir visa latviskā piekritēja, nav jau tā, ka ikdienā staigā pastalās un dzied folkloras grupā, bet tomēr bērna vārdu izvēlē - tikai latviskais. Arī savai meitai viņa deva latvisku vārdu. Bet man īsti nepatīk standarta latviskie vārdi kā Jānis vai Dace, arī ne īpaši saista pārāk angliskotie vārdi kā Džons vai Keitija,
vēlos bērnam oriģinālu, bet tajā pašā laikā vienkāršu vārdu,
bez garumzīmēm, lai var gan latviski, gan vāciski, gan angliski vienkārši saprast.Un kas tad ir īsti tie latviskie vārdi? Piemēram, Rūdolfs ir latvisks vārds? Nu, diez vai, jo gan ASV, gan Vācijā un Austrijā ir vārds "Rudolf". Piemēram, Aleksandrs vai Viktorija latviešiem vairāk asociējas ar krievu izcelsmes cilvēkiem, taču Viktorija ir plaši izplatīts vārds arī Zviedrijā, Anglijā; Aleksandrs ir gan Grieķijā, gan Vācijā bieži sastopams vārds. Pabraukājot pa pasauli, sapratu, ka ļoti daudzi vārdi, kas mums, latviešiem, liekas īsteni latviski, tādi nemaz nav, tie visi ir cēlušies no latīņu valodas un tikai vārda beigas katrai tautai ir mazliet pielabotas, piemēram, "Peter", "Marth", "Ann", "Kathrin", "Rudolf", "Robert" u.tml.
Es, piemēram, negribētu bērnam likt vārdu Kristofers, Daniēls vai Marta, Katrīna, jo tik daudziem bērniem tādus pašlaik liek. Daudz patīkamāk taču klasē ir mācīties, ja esi viens ar tādu vārdu, nevis - kuru Jāni no trijiem klasē esošajiem skolotāja izsauca?
Tik daudz ir nācies lasīt komentāros negatīvisma un nopēluma, kad kāda latviešu slavenība ieliek bērniņam vārdu no Bībeles vai it kā nelatvisku vārdu.
Galu galā, bērnu rada vecāki ar Dieva palīdzību, un viņi arī izvēlas to vispiemērotāko vārdu.
Kāda citiem gar to daļa?Te ir mans jautājums, vai ir jāieklausās vecākos, draugos, liekot savam bērniņam vārdu, vai konsultējāties ar radiem? Vai arī, piedzimstot bērnam, aizsūtījāt sms ar tekstu: manu mazuli sauc Kamerūns Dižais! :)
