Mani baroja tā - uzlika pārtiku un teica "ēdīsi vai neko citu nedabūsi", un es ēdu, ja es neapēdu no dārzeņu salātiem kaut ko vienu, neviens neuzmācās.
Svaigus vispār dievināju, nomizo burkānu iedod rokā un aiziet, tad arī apēdu, redzēju mamma tā dara, tā es visu ēdu, visu nogaršoju.
Aizgāju pieskatīt paziņu sīko, šis: "fui, fui, fui" es saku negribi neēd, bet cita nebūs, pati sēdēju pie galda un ēdu, neko citu ne devu ne ļāvu. tā nu sīkais izēda pusi porcijas un aiziet. samizoju, sagriezu burkānus noliku uz galda un sākām spēlēt galda spēles - viņš ar sāk ēst. Vecāki vēl arvien nesaprot kādēļ viņš ēd tos burkānus, kā gribas ko grauzt tā sauc: "mammu burkānus/gurķus/puķkāpostus". Lai arī vecāki teica es nepareizi darīju, bet hei mazais vēl arvien mani par mīļāko aukli sauc...

Varbūt pārmaiņas pēc pamēgināt tos pašus dārzeņus garšīgāk gatavot ar dažādām garšvielām? Tās pašas vārītās bietes sarīvētas, nedaudz uz pannas pakarsētas garšvielās ir pat ļoti garšīgas....

nav taisnība, ka bērns ēdīs dārzeņus, ja vecāki ēd. Neēd viss, kad pats sāk saprast kas viņam garšo. Tad vispār vairs netaisa muti vaļā un neēd neko kas no bļodiņas ar karotīti..izņemot putru. Visu dienu ēdīs pliku rupmaizi un piedzers ūdeni, bet dārzeņus nē..
Maizīti,maizīti un dārzeņus var ēst muterīti ar omi pašas, ja viņam vajag veselīgo ar herbicīdiem, insekticīdiem un minerālīti piesātināto dārzeni.

es parasti pasaku, ja neediisi iebaazishu pa otru galu. un eed ka prieks.

Ja vecāki paši regulāri ēd dārzeņus, tad to nešauboties darīs arī bērni. Citas metodes nestrādā (citas metodes pēta un izstrādā muļķi).
Par to kā garšīgi taisīt dārzeņus var uzprasīt veģetāriešiem. Vienkārši sautēti burkāni un vārīti puķkāposti - tas ir ļoti aprobežoti un kaut ko tādu piedāvāt saviem bērniem var tikai vecāki, kas no izjūtu viedokļa dzīvo trulu dzīvi. Tādēļ jau te daudzi spļaudās, izdzirdot par dārzeņiem. Jāmācās gatavot un pašiem dzīvot pareizu un laimīgu dzīvi !

ēdiet paši

Nevajaga uzbāzties bērniem ar ēšanu, ja viņi nav izsalkuši, nav jābaro bērnus ar "miroņiem", bet kad tie būs izsalkuši, tad apēdīs kā dārzeņus, tā piedevas!

sonatochka 2011. g. 15. decembrī, 14:29

Desmit dienas mainit edienkarti? Man tas nav izdevies 19 gadu garuma. Mans berns ir piedabujams est darzenus tikai ar varu. Nomizoji burkanu un iespraudi roka - tad apedis, citadi - ne. Ar augliem vel kaut ka.

Braucu autobusā, jaunā māmiņa blakus sēž un savu sīci (tikko pirmie zobi) baroja ar Colu un čipšiem.
Es ļoti brīnīšos, ja tas bērns pēc tam būs spējīgs ēst arī normālu ēdienu.

Ja bērns kopš pirmo zobu parādīšanās ir ēdis to pašu, ko pārējie, t.i., normālu, mājās gatavotu ēdienu, kas bez dārzeņiem nav iedomājams, tad šāds pētījums ir pilnīgi lieks. Te tikai vēlreiz jāatkārto jautājums, ko tad tie bērni ir ēduši pirms pētījuma?

Man laikam paveicies :))

Dēls ēd praktiski tikai ēdienus ar dārzeņiem. Saldos ēdienus ēd ar piespiešanos. Veikalā pirktos saldumus vispār neņem.
Bet saka, ka viss atkarīgs no tā, kā gatavo. Manējais toties putras ne pa kam neēd. Nemāku laikam garšīgu pagatavot..

Mana bērna māte bērnu baro ar cepumiem, keksiem, bulciņām, pīrādziņiem, visādiem mufiniem un biezpiena krēmiem. Viņa ir veģetāriete, tāpēc bērns 2 gadu vecumā nezin, kas ir gaļa, nemaz nerunājot par zivīm.
Dzīvojam šķirti, tāpēc bērna ēšanas paradumus ietekmēt nav manos spēkos. Manas iebildes netiek ņemtas vērā. Kur ir izeja? Gaidīt, kamēr izaugs nedabiski uzblīdis bērns? Man nav ideju!

No sākta gala jau ar pirmo piebarojumu bērna vajag dot dārzeņus un nevis paciņu vai burciņu putras, bet pašas mājās taisītus dārzeņus, tad arī problēmas nebūs un noteikti pašiem ar savu piemēru vajag rādīt, ka tas ir normāli ēst dārzeņus!!!!!

Ja ģimenē pieaugušie regulāri ēdīs dārzeņus, nez vai var rasties problēmas .

Muļķības. Visu manu bērnību sabojāja sautēti burkāni, vārīti puķkāposti, sarkanās bietes un nenobriedušas pākšu pupiņas. Un tas ka man tie BIJA jāēd, cīnoties ar vēlmi tos izvemt, nekādu mīlestību pret tiem neraisīja.
Vienmēr ir alternatīva - dot sautētu burkānu vietā svaigu burkānu salātus, pākšu pupiņu vietā - pupas, svaigu gurķu vietā - skābētus un tamlīdzīgi.
Pieaugušos neviens nespiež un necenšas pierunāt ēst to, kas viņiem riebjas. Tikai bērniem automātiski nav balsstiesību, jo viņi tiek uzskatīti par "maziem un stulbiem".

Piegājiens vienkāršs - ēd, ko dod! Cik ilgi tiepsies? Dienu, divas? Pēc tam apēdīs un paprasīs vēl.

capone 2011. g. 15. decembrī, 09:22

Man ar meitu nav problēmu.
Burkānus, gurķus, tomātus,dilles utt. štancē iekšā ka prieks.
Lielbritānijā veiktā aptauja uz mums neattiecās.