Vai ir savākta statistika, cik daudz sievietes pēc dabiskajām dzemdībām jūtas komfortabli un spēj 100% tikpat kaislīgi un brīvi mīlēties kā līdz dzemdībām un kā ar šo skaitli ir sievietēm kurām ir bijuši ķeizargriezieni? Pēc dzemdībām sāpes ir kā vienā tā otrā gadījumā, taču diskomforts, kas paliek seksuālajā ziņā uz mūžu, domāju ka pēc dabiskajām dzembdībām ir krietni vairāk. Domājiet mazliet vairāk par sevi.
Man draudeja keizars jo bernins guleja otradi-ar dupsi leja,bet es izticejos savai majdzemdibu vecmatei,sev un berninam un meita piedzima mana vannaa vieglaas dzemdibas un lielaa milumaa. Piekritu raksta ped.rindkopam-jauzticas sev un jagrib dzemdet.
nenomāls tu esi - nav dabiskajās dzemdībās asins jūra - arī pie ķeizara ir sāpes un iespējams pat lielākas kā pie dabiskajām, jo pēc ķeizara vēl nākamajās dienās sāp, bet dabiskitur nekas vairs nākamajā dienā nesāp....
Pirmais mazulis nāca pasaulē ar neplānotu ķeizaru... vēl līdz šai dienai nezinu patieso iemeslu, kāpēc tā notika. Sajūtas vēl ilgi nebija tās saldākās :(
Kāpēc visas čiksas vienkārši netaisa to ķeizargriezienu un miers? WTF? Tas ir labāk un drošāk gan mātei, gan bērnam.
Tie, kas muld par kaut kādu dabiskuma kultu, ka visam jābūt dabiski, ar sāpēm un asins jūru - tad varbūt viņiem pie zobārsta arī neko nešpricēt un raut ar striķīti, kam otrā galā piesiets ķieģelis, jo tās modernās metodes taču ir pārāk pretdabiskas, ko?
Mūsu vecmāmiņas netaisīja ķeizargiezienus ne jau aiz baigās varonības, bet vienkārši dēļ sterilu instrumentu un anestēzijas trūkuma tā laika medicīnā, kad šāda operāciju beigtos ar smagām sekām. Apzināti stāvēt pretī tehnikas un zinātnes progresam, lai visai pasaulei demosntrētu savu varonību, riskējot ar sava bērna veselību un pat dzīvību...
nu ar ķeizaru viss nemaz nav tik rožaini kā liekas! pēc ķeizara ir reizēm ļoti grūti atkopties pašai nemaz nerunājot par bērniņa apkopšanu. es pati pēc ķeizara 3 dienas vispār nevarēju piecelties, kā cēlos tā arī ķību aiz sāpēm un pēc narkozes komplikācijām
katrais sievietei dzemdības notiek individuāli. manai paziņai, kura needa visādas visatas vai aizrāvās ar vitamīniem, bērniņš bija liels, viņa pat 9 mēn un 2-3 dienas staigaja ar mazuli puncī. piedzima ar ķeizargriezienu. nekas traks nebija.
Vajag uzmanīties. Manai paziņai arī mazulis bija prāvs. Neraugoties uz to, ka viņa pati nebija maza auguma, dzemdības bija smagas, un sekoja asiņošana.
pēc pieredzes varu ieteikt gaidību laikā nekādā gadījumā neēst broileru gaļu! Vistas filejas, kas ir tik ļoti ātri pagatavojamas, šādā gadījumā ir pielnīgi garām. bērns attīstās līdz ar tiem hormoniem, ko uzņem ar vistu..
daba nav muļķe - ja sieviete nerij ārāk daudz vitamīnus, tad bērns būs tieši tik liels,lai viņa pati varētu piedzemdēt!!! Man daktere ar visu laiku teica - galvenais neaizraujies ar c vitamīnu un tad viss būs kārtībā!!!
man ari bija bazhas par sho jautajumu, bet ari ne tikai iegurna del, bet plisumu del, jo likas, ka man tur viss ir loti shaurs. un butu labak tomer izvelejusies keizargriezienu! lai gan nebiju ta slikti un paniski noskanojusies un nebija nekads baigais stress dzemdibas (uz ko varbut to varetu norakstit), man bija liels un dzilsh plisums, jo bernam bija parak liela galva - 38 cm (parasti ir ap 34-35 cm). tikai 10 dienas pec dzemdibam driksteju sedet un ari tad bija jauzmanas, lai shuve nenak vala un lai nesak asinot! pirmas 2 nedelas bernu driksteju barot tikai gulus utt. un tagad protams, ka tie maksts muskuli ir saplisushi, un ari neskatoties uz vingrinajumiem nevaru atgut iepriekshejo stingrumu, jo plisuma vieta uz vingrinajumiem nereage. nozheloju, ka netaisiju keizargriezienu - tad tapat butu jagul, berns gulus jabaro utt - tas pats kas man tagad bija jadara ari bez keizargrieziena.
Ar ķeizaru tev nebūtu jāguļ 10 dienas un bērnu varētu barot kā vien vēlies jau tajā pašā dienā. Pēc ķeizara bērns nav obligāti guļus jābaro. Nu tas tā ir standarta situācijās.
Pirms grūtniecības es arī biju sīka - smalka, pareizāk sakot. Augums bija 168, bet svars tikai 45kg. Pirms paliku stāvoklī mans viduklis bija tikai 56cm, gurni 83cm. Grūtniecības laikā pieņēmos svarā par 35kg, tas ir - gandrīz dubultoju svaru, kaut arī ēdu ļoti maz, bet pēkšņi viss gāja labumā. Puiku pārnēsāju gandrīz 2 nedēļas, piedzima ar svaru 4950g. Pēc ultrasonogrāfijas man "solīja" bērniņu ap 3500 :)
Piedzemdēju normāli, tā vismaz man šķiet. Ne mans ārsts, ne ģimene nevarēja noticēt, ka man var būt tik liels bērns.
Autorei: domā labas domas!
nu ne vienmēr notiek tik labi kā tev! es pirms bērniņa arī biju no tā sauktajām sīkajām, smalkajām meitenēm 164 un 54kg( krūtis-86, gurni- 84 un viduklis- 59)uz dzemdībām ejot 64 kg un mazais jau USG neatbilda laikam. dzemdībās nomocijos vairāk kā 12h no kurām 4 h zālē un beigās tā vai tā bij ķeizars- jo mazais beigās izrādijās par lielu 59 cm un 4 kg, galviņas apkārtmērs 38cm.
P.S. nedzēru ne kādus grūtnieču vitamīnus, tikai folskābi un Tothema pašās beigās
Man līdzīgi kā pelens, pirms otrās grūtniecības sveru 48 kg pati esmu 163 ..bērniņš piedzima 41 nedēļā..stimulēja un pēc 12 h , tomēr akūts ķeizars, iesprūda iegurnī..liels piedzima puisītis 4 kg :)
pirmās dzemdības pati dzemdēju - piedzima meitiņa 2,9 kg ātri un viegli..