"Šī tēma man ir ļoti smaga, jo mana 2,8 gadus vecā meitiņa neparko negrib iet uz dārziņu! Ceļā uz bērnudārzu raud, kliedz un prasās uz mājām, bet mana sirds plīst! Ko man darīt? Turpināt vest un cerēt, ka viņai iepatiksies, vai tomēr pārtraukt un ļaut bērnam dzīvoties mājās? Esmu apjukusi un katru rītu jūtos, kā būtu izdarījusi ko ļoti sliktu savam mazulim!" padomu lūdz kāda mamma.

Situāciju komentē klīniskā psiholoģe Daina Dziļuma:

"Ja ir tāda iespēja, bērnam nebūt nav obligāti jāiet bērnudārzā. Ir vecāki, kas izvēlas bērnam citas iespējas, kur pavadīt laiku, iepazīt pasauli un kontaktēties ar vienaudžiem. Būtu svarīgi zināt, cik ilgi jūsu meitiņa jau iet bērnudārzā,

kā veidojas attiecības ar audzinātājām un citiem bērniem,

vai jūsu meitiņai parasti ir raksturīga spilgta emocionālā reakcija, vai, paliekot grupiņā, viņa ātri nomierinās vai arī nomākts noskaņojums saglabājas ilgāku laiku.

Lai bērnam būtu vieglāk uzsākt bērnudārza gaitas

• Svarīgi ir izveidot atvadīšanās rituālu, tomēr jāņem vērā, ka atvadīšanās nedrīkstētu ieilgt.

• Bērnam var palīdzēt tas, ka ar viņu ir pārrunāts gaidāmās dienas ritms – jūs visi paēdīsiet brokastis, tad pazīmēsiet vai padejosiet, tad iesiet ārā utt.

• Ir labi, ja bērns pie bērnudārza pierod pakāpeniski, pamazām paliekot tajā ilgāku laiku.

• Var palīdzēt kāda mīļmantiņa, spilventiņš vai kāda cita lietiņa, kurai bērns ir pieķēries un kura palīdz nomierināties.

• Svarīgi bērnam saprotamā veidā pastāstīt, kad Jūs būsiet viņam pakaļ, piemēram,  - kad Tu paēdīsi pusdienas vai kad Tu piecelsies no diendusas."

Līdzīgās domās ir bērnudārza "BeBe.lv" vadītāja Rita Stikāne:

"Ir būtiski zināt, kad meitiņa ir sākusi bērnudārza gaitas. Pēc mūsu septiņu gadu pieredzes esam sapratuši, ka

70% bērnu sākt bērnudārza gaitas ir grūti.

Tāpat kā pieaugušajiem sākt darba gaitas vai mainīt darbavietu. Nav runa par negatīvām emocijām, tās var būt gan pozitīvas, gan negatīvas, bet kaut kādas uzvedības izpausmes bērnā būs. Nevar cerēt, ka, sākot iet bērnudārzā, bērns uzvedīsies kā parasti un neizpaudīs emocijas.

Vecākiem ir jāsaprot, ka šajā laikā bērnam ir ļoti daudz pārmaiņu

1. Šķiršanās no vecākiem uz apmēram 8 h līdz 10 h dienā.

2. Socializēšanās un jauna komunikācija ar bērniem.

3. Jauna dienas gaita un režīms.

4. Iespējams pārmaiņas ēdienkartē.

5. Papildu nodarbības.

6. Jauni noteikumi un pieskatītāji – audzinātājas un auklītes.

Un vēl daudz jaunu lietu, kuras bērnam ir uzreiz jāpieņem.

Es ieteiktu pagaidīt divus mēnešus un vērot bērnu. Komunicēt ar audzinātāju un bērniņu. Ja pēc diviem mēnešiem situācija neuzlabojas un bērns stresa iespaidā sāk stipri slimot, ik pēc nedēļas,

ir jāsāk domāt par alternatīvu bērna pieskatīšanai.

Šādām situācijām BeBe.lv dārziņā ir izdomātas bērnu dienasgrāmatas, kuras vēsta par bērna emocijām bērnudārzā uz vietas, kā arī smaidiņu sistēma, kad audzinātāja katru dienu uzliek atbilstošu smaidiņu par to, kā bērns jutās dārziņā.

Vecākiem ir jāsaprot, ka agri vai vēlu bērnam būs jāsocializējas un jāapmeklē kāda izglītības iestāde – vai tā būs skola vai bērnudārzs. Jebkurā vecumā kaut kādas emocijas būs, un tām būs jāmēģina tikt pāri.

Sākot bērnudārza gaitas, ir uzmanīgi jāvēro bērna veselība. Tas ir normāli, ka bērns pamazām pierod pie vīrusiem un baciļiem, bet, ja bērns slimo ik pēc nedēļas ilgākā laika posmā, tad ir rūpīgi jāizvērtē, vai cīņa ar pierašanu dārziņam ir jāturpina, jo tas tiešām ir grūts pārbaudījums gan vecākiem, gan bērniņam.

Dažkārt vecākiem jābūt uzmanīgiem ar bērnu mazām viltībiņām,

jo liela daļa bērnu veselu gadu var no rītiem pirms iešanas dārziņā raudāt un pārdzīvot, bet tiklīdz mamma vai tētis aiziet un draugi ir klāt - asaras pāriet un par vecākiem bērns jau ir aizmirsis. Šādas viltības sastopamas pat vecākās grupiņās. Bērniem ir nepieciešama vecāku uzmanība, mīļš vārds un  maigs pieskāriens, tās bieži ir zāles daudzām problēmām."