Šodien dzemdību namā nomira jaunā māmiņa ar savu mazuli. Bija paredzēts ķeizargrieziens, bet viena ārste izlēmusi, lai dzemdējot pati .... Rezultāts - DIVAS NĀVES!!!!! Nomira jaunā sieviete - dzemdētāja un mazulis!!!!
Vai tā nav mediķu nolaidība?
Varbūt cilvēkiem nebija lielās naudas, ko parasti dod dzemdībām?
Ja ir aizdomas, ka notikusi DUBULTSLEPKAVĪBA, KO DARĪT?

nezināju, ka man bijusi "pēcdzemdību" depresiju un "ārstējos" nepareizi :D Sākumā tiešām centos, kamēr bērn guļ, mājasdarbus apdarīt, bet visu laiku biju miegaina, bet tik un tā naktīs cēlos un pārbaudīju vai berns elpo (baidījos, ka būs SIDS), tad atmetu ar roku, kad bŗns gulēja pati likos gulēt, staigāju, kad bērns bija izgulējies nevis ka sākumā, lai noliktu gulēt. Man arī darbs tagad tāds, ka brīžam jārauj pat 16 tundas no vietas kādas 2-3 dienas pēc kārtas, lai pasūtījumu laikā pabeigtu, tad man arī visi uzskaitītie "pēcdzemdību" depresijas sindromi, lai gan bērnam jau 12 gadi :D

smaidiga_meitene 2012. g. 6. janvārī, 12:51

varbut tas ir divaini, bet man pat tikai domajot par bernu iespejamo gaadashanu, jau ir bail, ka es vairs savam virietim nebusu "princese", "mazinjaa", ka visu to vietu ienjems berns, kuru vins dievinas, un sieviete paliek kaut kaa malaa. Ne jau atstumta vai nemileta, bet..... Visa uzmaniba tikai uz bernu. :(

"Mani sapurināja (t.i.- uzbrēca), un uzreiz palika labi"... Izklausās pēc latenta mazohisma. Un tāds izmantos sev tīkamās metodes arī pret citiem, naivā pārliecībā, ka tas palīdzēs. :(

Man par nevēlēšanos mīlēties apskaidroja ginekoloģe... tā tas var būt kamēr bērniņu pašas barojam.. hormoni satrakojušies un visa vēlme pazudusi... vajag par to runāt ar savu otru pusīti un pamaigoties vajag ilgāk kā senāk, tad jau var arī nejūtīgu "akmeni" iekustināt... Lai veicās!

izlasot šorakstu sapratu, ka man ir pēcdzemdību depresija. Smejaties, kas nezin kā tas ir. Nevienam nenovēlu. Vienmēr esmu bijusi stipra, enerģfiska un ir grūti saprast, ka tagad nevaru pati tikt galā ar sevi.

Man ir divi bērni, un es nekad neesmu sapratusi, kāpēc pēc bērna piedzimšanas ir jābūt skumjām un depresijai. Skatos uz bēbi un priecājos - cik forši, ka man ir bēbis!
Sekss??? Ja ir normāls vīrietis blakus, tad zinās, kā aplaimot sieviņu, pat, ja TUR viss pēc plīsumiem ir sašūts krustu šķērsu!
Ja blakus būtu nelga, tad depresija un skumjas man būtu arī pirms bērnu dzimšanas...

kakasons 2012. g. 5. janvārī, 08:57

patiesībā tā ir izlaidība nevis depresija - nevēlēšanās, negribēšana, nespēšana pieņemt savu jauno lomu šajā dzīvē un nevis atbalsts bet sapurināšana vajadzīga no apkārtējem.
man ar panesās pinkšķis pirmaās nedēlās pēc bērniņa piedzimšanas, vīram pieriebās, ka ņuņāju bez redzama iemesla un mani sapurināja - vienkārši pasakot, ka ne es pirmā ne pēdējā, kam bebis piedzimis... palīdzēja - asaras uzreiz pazuda uz neatgriešanos... :))

Puse Latvijas tik zin ka raudāt,raudāt un raudāt