Man bija dūla abās dzemdībās. Vienreiz mājās, vienreiz slimnīcā. Abas reizes atbalsts bija nenovērtējams. Ja mājās jau tāpat emocionāli jutos ļoti labi, tad slimnīcā tieši dūla ļāva iejusties. Slimnīcā visi mediķi bija noskrējušies un pārstrādājušies - notika daudz dzemdību vienlaicīgi. Dūla bija cilvēks, kas visu laiku bija ar mani, viņai bija laika man pastāstīt gan to, kādā krāsā ūdeņi, gan ko daktere darīja, kas tiks darīts tālāk utt. Kad man bija jāveic ļoti sāpīga procedūra, dūla bija tā, kas skatījās kā man iet un palīdzēja pārvarēt sāpes. Man dūla neveica masāžas, ne aromātterapijas, ne sveces - man tas nebija vajadzīgs. Man palīdzēja un mieru iedvesa tas, ka pat viskritiskākajos brīžos, kad mediķi skrēja un diezgan satraukti darbojās, dūlas acīs un balsī bija miers, viņa man atgādināja, ko tieši ES varu darīt, lai dzemdības noritētu labi.
Nav divu vienādu sieviešu, katrai der kas cits. Vienai nav priekšstata kā dūla varētu viņai būt noderīga un palīdzēt, cita ļoti labi apzinās, ka savs cilvēks dzemdībās ir tikai ieguvums. Vienai vajag sarunas, kopīgu elpošanu, uzmundrinājumus, masāžu, smaržas, citai vajag mieru, klusumu un lai dūla klusām ada stūrītī.
Tāpat dūla neaizstāj vīru, jo viņam ir sava loma - mīlēt un atbalstīt. Bet vīrs pats ir uztraucies. Viņam pašam vajag kādu, kas morāli atbalstītu, jo nebūt nav viegli skatīties kā mīļam cilvēkam sāp. Reizēm mēs no vīriem prasām uzņemties to visu - atbalstīt, nomierināt, būt kā klintij. Bet arī vīrietim šis ir viens no satraucošākajiem brīžiem dzīvē. Turpretī dūla var mierīgāk paskatīties uz notiekošo. Reizēm pats galvenais, kas pietrūkst dzemdībās ir informācija un apstiprinājums, ka viss notiek kā nākas. Tīri objektīvi nav mediķiem bieži laika iedziļināties katras sievietes vajadzībās. Tāpēc dūla ir domāta.
Vēl man ļoti nozīmīgs liekas darbs pirms un pēc dzemdībām. Pirms - lai sievietei ir pozitīvs, bet reālistisks priekšstats par to, kas viņu sagaida. Lai sieviete ir gatavojusies tam, ka viņai būs jāpadara liels darbs, lai ir jau apzinājusies, kur ņemt spēku. Un pēc - ļaujot izrunāt visu pieredzi un neskaidrības, palīdzot ar neskaidro attiecībā uz zīdīšanu un ikdienu ar bērniņu. Slimnīcu mamma atstāj 3 dienas pēc dzemdībām, bet dūlas atbalsts turpinās visā pēcdzemdību periodā. Man tieši dūlas padomi un atbalsts palīdzēja nepadoties un izcīnīt to, lai manam bērnam tiktu mammas piens.
Paldies par skaisto un intīmo rakstu! Tas iedrošina un dod pārliecību, ka dzemdības var būt skaistas un tādas, kādas ES tās vēlos (ar vai bez smaržām un eļļām), ka man šajā brīdī var būt blakus cilvēks, kuram rūp mans un mana bērna pasaulē nākšanas brīdis, turklāt, kurš var ar "vēsu prātu" man palīdzēt. Un, kas man ļoti svarīgi, lai bērniņš nāk dabiski, arī tad ja ir sarežģījumi.
Paldies, mīļās, ka jūs darāt šo svētīgo darbu!!! Turpiniet, noteikti turpiniet!!!
Mūsdienu Māra un Laima? Nav par skaļu teikts?
Nemetīšu ar akmeni, bet izklausās, ka nu jau kaut kāda dūlu psihoze sākas. Ja ir tādas grūtnieces kurām vajag šos pakalpojumus, lūdzu. Kaut kāds jauns masu produkts, kurš skaitās mega ekskluzīvs. Savu mūžu negribētu tik intīmā procesā iesaistīt svešu tanti, tad labāk pirtī viena dzemdēju!!!
Kaarljamamma » Māte Zeme2012. g. 11. janvārī, 12:33
dzemdēt vienai, pirmkārt, ir nepieļaujams risks. Otrkārt, arī vecmāte, kura piedalās dzemdībās, ir būtībā svešs cilvēks, ne tā?
Neviens taču neuzspiež dūlu ņemt, ja tu to nevēlies, tas ir izvēles, ne piespiedu solis, nu kamōn :D
var tak arī tā, katra tak zin vislabāk, kas viņai der. Tā, kā es nezināju, dūla man izrādījās ļooti noderīga un droši vien nākamreiz man pietiktu vienkārši ar drauga klātbūtni, jo nu man priekšstats ir.
Burvīgs raksts!
Ja sievietei nav medicīnisku problēmu, tad noteikti jādar viss, lai šis nozīmīgākāis mirklis dzīvē ir pēc iespējas vieglāks un skaistāks.
Iemetīšu akmeni -> Lindai Rozenbahai 2012. g. 10. janvārī, 13:21
Es dzemdību namā pirmajās stundās biju vienā istabiņā ar citu dzemdētāju, tur mazliet misēklis sanāca ar istabām, biju samaksājusi par vienvietīgo, iedomājies, ja kāda salasās tādas lietas un izdomā, ka viņai tagad vajag smāržīgas svecītes un tarkšķi dullo blakus, ko man darīt? Sanāk, ka mani drīkst kaitināt, lai ciatia labi? Tad lai dzemdē mājās, manis pēc kaut ar ķeizaru, ko vīrs taisa.
Tam, kam derdz sirsnība, vajadzētu sev pajautāt - kāpēc? Katra dūla pieskaņojas savas lolojamās sievietes vajadzībām. Ne jau ar visām sievietēm ir salda kūkošana. Vienai nepieciešama praktiska palīdzība vairāk nekā emocionāla (kā nepieciešamība dzemdību laikā pieskatīt lielāko bērnu un nodrošināt uzticamu vidi), citai - tieši otrādi - aizstāvi un emocionālu balstu, kompetentu padomdevēju un mierīgu, zinošu speciālistu, kas iedziļinās tieši konkrētā cilvēka dzīvesstāstā un procesos. Neviena sieviete nav tikai parametriem atbilstošs eksemplārs no enciklopēdijas vai mātes pases, katrai ir savas vajadzības, attiecības ar partneri un savu gaidāmo bērnu. Katrai sievietei ir tiesības laist savu bērnu pasaulē, kā viņa to vēlas. Dūla palīdz to realizēt. Palīdz būt mediators starp sievieti un bērnu, sievieti un personālu, sievieti un viņas pašas emocionālo pasauli, sievieti un viņas pagātni vai iedomām par sevi.
Tam, kas vēlas mest akmeni, ir tikai jautājums: ko vēlies tu? Ja vēlas no sevis dabūt ārā bērnu, noderēs kareivīga poza, bet - ja vēlas pasaulē laist bērnu un ļaut pašai nedaudz atmaigt, tad ir jābūt gatavai dalīties savās vēlmēs un uzticēties - dūlai, personālam un pasaulei kopumā.
acīm redzot kā reiz tādas dūlu piekritējas nesaprot, ka citiem dzemdībām ir cits noskaņojums. Man tās bija sēras (lielākas nekā vecmammas bērēs), jo es negribēju izlaist bērnu no sevis, es apzinājos, ka es vairs nekad tik lielā mērā nevarēšu viņu aizsargāt, ka mēs vairs nekad nebūsim tik nedalāmi vienoas un tuvas, pa vdu regulāri būs viņas vecvecāki, tēvs, citi radi un draugi, paziņas, tad viņa paaugsies sāks skolas gaitas. Bet es nespēšu dod siltumu, ja ziemā jāgaida autobuss, ēnu, ja saule cepinās, strīdos un nesaskānās skolā, darbā viņai pašai nāksies cīnīties. Viss, ir beidzies pats labākais laiks mūsu attiecībās. Man tās pēdējās stundas bija vajadzīgas, bez svešām ņuņņām. Un dzemdību namā tādas nedrīkst ielaist. Es par laimi dzemdēju, ka visas šādas muļķības nebija popularizētas. Bijukādu brīdi palātā ar citu dzemdētāju, un ko tad man vajadzētu darīt, ja viņai tāda kikukaza atnāk? Kuru no viņām mest ārā? Par palātu bija samaksāts, lai tā būtu vienvietīgā, taču viena māsiņa iestūma citu dzemdētāju, pagāja laiks, kamēr atradu kādu kas nokārto pārpratumu.
ana » Iemetīšu akmeni -> Lindai Rozenbahai2012. g. 10. janvārī, 18:31
varbūt tā,kuru iestūma Tavā palātā,arī bija samaksājusi par atsevišķu,tad nu vēl varētu lemt,kura tad kuru mestu ārā. ļoti jau nu augstprātīga izklausies. saki,ka dūla ,kas pie citas dzemdētājas līdzās kaitinātu? bet,ja nu Tu pati kaitinātu to otru sievieti ar kādām savām darbībām bez visām dūlām un svecītēm?
Vispār jau to otru dzemdētāju iestūma vakarā palātā, kurā es jau kopš rīta, ja viņa bija samaksājusi par atsevišķu palātu, tad arī viņu piemānīja. Es jau tāpēc izvēlējos samaksāt, lai būtu viena, lai netraucētu citus un citi mani. Ja Tu samaksā par mašīnu, tad pieņemu, ka negribēsi tās vietā ķerru, pat ja tā ķerra ir jauna un tās metāla sāni spoži laistās vai ir nokrāsoti rozā krāsā. Iedomība un sava viedokļa paušana nav viens un tas pats, ja nepieceru pie ucinātājām, tad tas nozīmē tikai to, ka mans viedoklis ir atšķirīgs. Kāpēc sadaļā māmiņām nevar rakstīt par būtiskām lietām?
Lasot visus Jūsu komentārus, vienīgais ieteikums ir savlaicīgi apmeklēt psiholgu. Iespējams, ka palīdzēs. Pasaulē nav tikai melnā un tumši pelēkā krāsa.
Cilvēciņ mīļo, izskatās, ka Tev neiet viegli - no visa kā Tev bērns jāsargā. Un ja nu ir jāsarga no Tevis pašas - tādas nervozas un no visa kā bailīgas?
Nekad neviens bērns mātes miesās nepaliek, agrāk vai vēlāk visi nāk pasaulē, tāds ir dabas likums! Ja māte no pasaules tik ļoti baidās, tad ir laicīgi jāmeklē psihologa vai mācītāja palīdzība, jo tas jau bērnam viennozīmīgi nāk par sliktu!
Jūsu uci-puci pulkā. Sākšu ar to, ka es neļautu savai meitai piedalīties brāļa vai māsas dzemdībās, nav ētiski un pareizi savam bērnam uzkraut savas problēmas, neuzmanījies vai pat izplānoji bērnu pirms menopauzes, pakļaujot sevi un savu bērnu riskam, proties pati tikt galā. Un tās eļļiņas un svecītes, vienkārši uzdzen nelabumu. Kaad biju stāvoklī vispār nekādas "smakas" ciest nevarēju, ja vien tas nebija ēdiena aromāts. Arī uzreiz pēc grūtniecības un nākamos 3 mēnešus man nekas tā nekaitināja kā visādi i_d_i_@_t_i_s_k_i aromāti. Un stipri šaubos, ka es tāda vienīgā. Ja nu man dzemdību laikā būtu tādas mamzelītes netālu, nevis tikai ārstu atturīgā profesionalitāte, es droši vien "eksplodētu" aiz aizkaitinājuma. Lai dullās turās no manis pa gabalu, ja kādreiz nolemšu, ka man ar vienu meitu nepietiek....
LindaRozenbaha » Iemetīšu akmeni2012. g. 10. janvārī, 12:53
Iemetīšu akmeni,
Tu runā par būtisku lietu - ja kaut kas grūtnieci kaitina un nepatīk - tas viņai nav vajadzīgs. Nebūt ne katrās dzemdībās ar dūlu izmanto aromterapiju, jo tiešā ir sievietes, kurām nepatīk aromāti vai kuras vienkārši tas neinteresē. Arī par to, cik daudz dūla dzemdībās iesaistās - cik sieviešu, tik variantu. Viena ir sajūsmā, ka viņai ir masāža un sarunas, otrai vispalīdzošākais ir tas, ka dūla - mierīgs, nosvērts cilvēks, kurš var atbildēt uz jautājumiem - ja vien to vajādzēs - vienkārši ir klāt. Tāpat par pašas dūlas klātbūtni - tā ir sievietes pašas izvēle, viņa pati sajutīs, vai viņa ir nepieciešam tieši viņas dzemdībās. :)
mierīgs cilvēks » Iemetīšu akmeni2012. g. 10. janvārī, 16:32
Kundzīt, Jūs esiet ārkārtīgi nelīdzsvarota un nervoza. Aromāti mēdz kaitināt gan grūtnieces, gan dzemdētājas, līdz ar to šīs neizvēlas aromātiskas eļļas u.c., savukārt ir tādas kurām aromterapija tieši patīk un ir nepieciešama. Ne jau dūla ieskrien palātā pie nepazīstamas sievietes un uzspiež savus standarta pieņēmumus un darbības. Bet Jums jau to nesaprast.
Lūk, dūlas atbilde uz akmeņiem rāda, ko īsti nozīmē dūla. Tas ir cilvēks, ka netaisnojas, neapgāž, neuztiepj. Šādu stabilu un mierīgu cilvēku piedāvā dzemdētājām un viņas sauc par dūlām. Mana dzemdību pieredze nebija pozitīva no personāla puses. Man blakus būtu noderējis šāds cilvēks, tad noteikti būtu izvairījusies no tā rūgtuma, kas palicis no visa šī procesa un arī sāpes būtu bijušas mazākas.
Mana koleģe arī ir dūla un nereti gadās, ka sniedz konsultācijas topošajām māmiņām telefoniski. Šķiet, ka pateicoties tam arī es būšu guvusi gana labu priekštatu, kas ir dabīgas dzemdības, kā sagaidīt bērnu harmonijā un mīlestībā.
Šis lieliskais atbalsts man ļoti palīdzēja dzemdībās kā arī pirms un pēc tām, ar manu dūlu esam arī sadraudzējušās, jo tik personiski nozīmīga notikuma rezultātā nevar nesadraudzēties :)
Īpaši svarīgi man tas bija tāpēc, ka tās man bija pirmās dzemdības un man nebija laba priekšstata, kas tas ir, taču dūla man tādu deva un man vairs nebija praktiski nekādu baiļu no gaidāmā.
man draudzene staastiija, ka vinjai dzemdiibaas ar paliidzeeja duula.
gan moraali, gan ar derīgiem padomiem. arii par ziidiishanu daudz ko apskaidroja n telefoniski konsulteeja veelaak, kad nezinaaja kaapeec mazaa negrib njemt pupu ;)
Šķiet, ka dūlas atbalsts ir svarīgs tieši slimnīcu dzemdībās, tas var atvieglot vecmātes un ārsta darbu, ja komandā darbojas vēl kāds, kura atbildība ir tiešs, nepārtraukts kontakts ar sievieti un kurš papildus tam, ka var būt blakus, arī pārzina fizioloģiju un notiekošos procesus. Gan sievietei mierīgāk, gan mediķiem :)
Skaists dzemdību stāsts. Labi, ka blakus ir cilvēks, kuram ar Tevi notiekošais ir svarīgs un kas saprot, kas notiek, māk palīdzēt grūtajā brīdī. Man liekas vērtīga profesija.