savu 3 gadīgo meitu audzinu tā: ja uznāk lielā bļaušana,uzreiz izeju laukā no telpas, kurā atrodas mazā- pēc minūtes jau klusums un nāk skatīties, kur es esmu un ko daru-ja nav skatītāju un klausītāju, nav "interesanti" un neko vienalga nepanāks...pa to laiku jau bērns pats aizmirsis, par ko niķojās...
tagad jaunajiem vecākiem ir modē jāpāniska visatļautības audzināšanas metode.
rezultāts ir pilnīgi nevaldāmi bērni, piecos gados bērnu vairs nevar pāraudzināt, ja līdz tam viņš ir darījis ko pats gribējis un vecāki dancojuši apkārt. Histērija no katra aizrādījuma, garšļaukus zemē un kājas un rokas pa gaisu. Es par tādu histēriķi neliekos ne zinis un ļauju kliegt kamēr nomierinās pats. Lai dauza galvu zils palikdams, pret grīdu. Pēc pāris nedēļām attiecībā pret mani šis niķis ir izbeidzies.
Te nu ir arī audzināšanas metodes - no pašas mazotnes bērns var panākt ko grib, dabūt ko grib, viss ir atļauts, nevar taču jēl ko liegt .... Tad kāpēc tagad brīnamies par rezultātu?
Lielākajai daļai rakstītāju. Taisnība ''eee'', bērnam ir psiholoģiskas problēmas, jo ir nemotivēta agresija. Es labāk ieteiktu aizvest pie bērnu psihiatra, veikt vajadzīgos izmeklējumus, piem, encefalogrammu. Iespējams, bērnam ir traucēti bioķīmiskie procesi smadzenēs un nepieciešams palietot ķīmiskās zāles, tā ir realitāte. Vispirms jāpārliecinās par bērna psihoemocionālo veselību. Neirologs arī nelīdzēs, saku no pieredzes.
protams, ka nopietna slimība, kas prasa nopietnu ārstēšanu - mūsdienās jau viss ir vājprātīgi ārstējams ar dārgiem izmeklējumiem un zālēm... galu galā ir 21.gs. ar savām slimībām no kurām mēs mirstam - celulīts, nebalināti zobi, smieklu krunciņas utt. utml.
šis gadījums gan man šķiet ir ļoti ielaists jau bērnībā neārstēta ļoti nopietna saslimšana, ko dakterēt māk tikai Dr.Bērziņš...:))
Es domāju, ka nedrīkst bērnam prasti aizliegt skatīties multenes vai darīt ko citu, ko viņš vēlas. Iedomājieties, ja jums kāds aizliegtu skatīties jūsu mīļāko sporta pārraidi vai brīvdienās braukt makšķerēt - ko jūs visu nedēļu esat gaidījies.
Drīzāk ir jāuzstāda noteikumi, kas ir jāizdara, lai sīkais parazīts drīkstētu skatīties TV. Piemēram jāsakārto istaba, jāsaklāj gulta, jāpalīdz kaut ko izdarīt, labi jāuzvedās u.t.t. - Ir jādod vismaz kaut kāda minimāla iespēja dabūt kāroto. Ja sīcis nedabūs ko gribējis, viņš vismaz sapratīs, ka tā ir viņa paša vaina - nevis vecāki vainīgi.
Te jau viss ir tik ļoti ielaists, ka vienīgā izeja aizvest viņu ekskursijā uz Bērnu namu, lai iepazīstas ar apstākļiem, kas viņu sagaidīs, ja neklausīs! Piecgadīgam ar to pietiks, lai sāktu domāt kā dzīvo un kā vēlēsies dzīvot.
Jus debiiilikki,sist,sist,piekaut atspardit,iedot pa muti,utt.jus esat nenormali,un es neapskauzu jusu bernus,ka vini ir pie jums nonakusi,pasus ari laikam regulari berniba piekava,kapec jus atlaujaties sist bernu.tapec,ka neredzat nekadu izeju,jus nemakat runat un risinat problemas,jus tikai ieaudzinat vinos agresivu uzvedibu,nevis palidzat autorei pie problemas!
Man ari ir divi berni,un ir ari niki,bet kuram tad nav,pieaugusie ari ne vienmer jutas labi,sablauj uz miltoto,kolegi vai mammnu,tapat berns,un tadel bernam nav jagaz pa muti,vai jasasit ar kokiem!Ar bernu vajag parunaties,samilot,kad mana meitene,kurai ari ir pieci gadi,no rita celas ar kaski uz darzinu,es vinu samiloju,paskaidroju,kapec tas ir jadara,un samilo savu bernu un vina paliek pavisam cits berns,mieriga,mila un ir ar mieru iet uz darzinu!
Es esmu izaudzinata bez sisanas,lutinata un mileta,bet ar lielu cienu pret vecakiem,vecevecakiem,labsirdiga ,mila un komunikabla,vienkarsi es zinu,ka visu var panakt ar runasanu,milestibu,un sapratni!Bet kads varbut tikai ar speku.......
Es arī samīļoju savējo, bet viņš krīt gar zemi un neiet uz dārziņu, jo tur visus nevar samīļot. Jo es vairāk čubinos, jo trakāk. Ir jāmīl, bet jāprasa disciplīna. Akla mīlestība var nodarīt daudz ļauna.
No pieredzes varu ieteikt izmēģināt šādus variantus.Tūlīt pēc nodarījuma sodīt kaut ko nedodot,nelaižot pie datora un televizora(kādu vakaru vai divus-ne ilgi),likt spēlēties savā istabā vai stūrīti-nenākt pie citiem(durvis uz telpu neaizverot),nedēļas nogalē kaut kur neiet vai ko citu. Lai kādu sodu uzliekat ir skaidri un pietiekami skaļi jāpasaka kāpēc tā liekat darī ,kas tam par iemeslu. Sodus nevajag summēt un sodīt par vienu un to pašu daudzas dienas.Līdzās ir protams par to jāizrunājas kā jūtas tas,kurš saņem sitienus.Katru reizi jāmēģina kas cits. Manā ģimenē ir palīdzējis.
tas viss no mistiskajām 'bērna tiesībām' tas jau līdz smieklīgumam ir aizgājis - paskatieties ko māca jaunajām māmiņām māmiņu kursos - bērnu drīkst ņemt šitā, turēt vēl kkā, bet vispār labāk nemaz nepieskarieties savam bērnam, jo nedod dies'kko viņam nodarīsiet, lai aug un pats attīstās kā var, lai pamperos taiosās līdz vecumdienām, jo poda apmeklēšana var izraisīt traumu, lai dara bērns ko un kā grib, jo ja tu aizrādīsi tad tas būs bērnu tiesību pārkāpums, viņa brīvības ierobežošana utt....
Kaads dators, kaadas konchas?
Piedod luudzu, tavs siikais ir sajuties kaa pasaules naba.....
Cik vinjam kilogramu? Kaadi 20 - 25?
Liec kaktaa - lai staav, lai breec, ja naak araa, liec atkal kameer jaunietim aizies, ka nav izraadiishanaas.
Ja saak breekt virsuu, vai rupjiibas teikt - iesit pljauku pa muti, lai zin, ka nav ko izraadiities, naakamreiz padomaas.
Tu vinjam vienkaarshi esi atljaavusi dariit bvisu un kaapt uz galvas - izmaini to piniibaa, ja nemaak uzvesties, lai seezh savaa istabaa un paardomaa ko ir dariijis.
Piedod, bet ja man beers iesistu daarzinjaa kaadam pa degunu, vinjsh dabuutu smagi truukties un ne jau ar vaardiem.
Kad buus sapratis, ka ar tevi nevar jokoties, tad vareesi paariet atpakalj uz runaashanu un redzeesi, ka tad klausiis.
Un, kur ir izlaistā bērna papucītis, vai šamam te nekas nav sakāms, jebšu šis jau audzina cita vīrieša bērnus citā ģimenē, kamēr paša bērnam jādzīvo kopā ar kārtējo patēvu?
es arī par Bērziņa dakteri.
Savādi, ka bērni tagad tiek tā audzināti, ka ir milzīga visatļautība. Mana māsa auklē savu gadu un divus mēnešus veco mazmeitiņu. Meitene burvīga - gudra, attīstīta, bet uzvedība jau tagad liek padomāt. Ja meitēnam netiek iedots to, ko gribas, vai tiek atņemta kāda nepiemērota manta, tad uzreiz vēkšpēdus uz grīdas, kājas pa gaisu, rīklīte uz maksimumu, un bļaušana iet tik tālu, ka pati zila paliek. Jaungada naktī mazajai bija iedots pīrādziņš, ar kuru sāka ampelēties un visur ķēpāties, un mamma pīrādziņu paņēma nost un nolika uz galda. Mazā paķēra pīrāgu un savai mammai iesmērēja to matos. Ar dusmām. Un mammas reakcija 0. Manējais par tādiem variantiem gan būtu dabūjis sodu, viennozīmīgi.
Tādas tās audzināšanas metodes tagad. Un tad brīnās, ka reizēm 5-6 gadīgu bērnu nevar sabiedrībā izvest, jo kauns no citiem cilvēkiem.
Vieglāk jau ir atzīt, ka berns ir "izlaists", nekā aizvest pie neirologa un tādējādi atzīt, ka bērnam ir veselības problēmas un nepieciešama speciālista palīdzība.
Neviens, nekad, neko nevar paredzēt. Muļķīgi ir uzreiz apgalvot, ka bērnu ir izlaiduši vecāki. Bērns, tāpat kā mēs visi piedzimst jau ar noteiktu 'pieredzi un uzkrājumu'. Pēc savas pieredzes zinu, ar žagariem utml. lietām, nebūs līdzēts, tas padarīs bērna uzvedību vēl sliktāku. Vecākiem, no sirds novēlu izturību un pacietību! Ir jameklē padoms, palīdzība! ;)
Es liidziigu posmu piedziivoju pusotru gadu atpakalj. ceeloni sapratu-draudzeeshanaas sekas ar gados vecaakiem beerniem. Un aatri tikaam tam paari-es saaku izteikt daudz daudz vairaak pozitiivus noveerteejumus par ikdieniskjaam lietaam ko beerns izdara. Ne gluzhi lieliit, bet piem. Man patiik kaa tu ziimee. Tu ljoti centies. Forshi, ka tu pats apgjeerbies un tev sanaaca tas tik aatri. Paldies, ka paliidzeeji, tas man ljoti patika.
Ikdienaa jau mees vecaaki pienjemam taadas siikas lietas kaa passaprotamas, bet beernam tas ir svariigi. Beerns saak saprast, ka vinja darbi tiek pamantiiti un, ka vecaaki nereagjee tikai uz sliktaam lietaam.
Vienkaarshi - vajag vairaak labus vaardus teikt:)
Interesanti, kā tika risināta situācija ar piekauto meitenīti?
Bērnudārza audzinātāja ielika šo mežoni kaktā uz visu atlikušo dienu, lai izolētu no pārējiem?
Vecāki veica bargu izskaidrošanas darbu (par to, ko nozīmē sevis un savas ģimenes apkaunošana ar kretīnisku uzvedību, par to, ko nozīmē cieņa pret savu vidi, kā arī to, kā pieklājīgu sarunu ceļā risināmas domstarpības) un noorganizēja puiša publisku (t.i., visu grupiņas bērnu priekšā) atvainošanos meitenītei? Puisim lika atvainoties meitenītes vecākiem par to, ka iesita viņu bērnam?
Ja atbildes ir - nē, tad vēršanās pie psihologiem ir tikai tāda māžošanās.
«es visu zinu, ko tu te runā, es jau zinu, man apnika ar tevi runāt utt.» kur gan bērns to ir dzirdējis, vai tik ne no vecākiem? Tagad tas nāk atpakaļ. Vienīgā izeja ir ļaut bērnam izpausties pozitīvā veidā, gan fiziski, gan emocionāli. Neviens sods nav efektīvs, ja vienlaikus netiek parādīta pozitīva pieredze. 1) nodarbināt bērna prātu, dvēseli, ķermeni - piemēram, sports, dejas, jebkurš darbs kur viņš var izpausties un saņemt atzinību; 2) nekad nepiekāpties kliedzieniem un agresijai, bet uzklausīt tad, ja tas tiek lūgts normālā veidā.
beta » žagars un pīrāgs2012. g. 12. janvārī, 13:16
Kā notiek šī piekāpšanās vai nepiekāpšanās kliedzieniem un agresijai ?Ja bērns iekniebj otram, es iekniebu savējam, lai redz, cik tas ir sāpīgi. Ir jāzina robežas. Ja tu spļauj, krīti gar zemi, norauj galdautu ar visiem traukiem kafejnīcā, tad klusinātā balsī teikts- citreiz tā nedari -nestrādās. Stingrībai un sodam jāseko pēc katra nodarījuma. Tad pusaudžu gados nebūs jāiet pa tiesu zālēm un vecumdienās nebūs kauns par savu bērnu.
Parasti tajās ģimenēs, kur ir saskaņa attiecībās, problēmas nerodas.