tiktors 2012. g. 7. februārī, 17:49

Nav piemineets vai dvini ir viensuunu vai divsuunu. Genetiski, divsunu dvini tie pasi brali/masas vien ir - tie tikai attistaas un piedzimst vienaa laikaa, tadel temperamenta un rakstura atskiribas nav nekas neparasts.
Viensunu dvini ir 100% genetiski identiski, tadel butiskam temperamenta atskiribam taka nevajadzetu but... tad par celoni varetu but kads arejs stimuls, kas liek vienam bernam uzvesties izteikti mierigak neka otram.

...esmu dvīnis - un cik stāstīja vecāki, tad ēdiena iesmērēšana otram matos vai sišana ar krūzīti otram pa galvu bija lietas kārtībā!
Nav jau runa tikai par dvīņiem - brāļi un māsas kuriem ir viena divu gadu starpība tieši tāpat ecējās!

arī es esmu dvīņu- meitiņas un puikas mamma. Arī manējiem bija periods, kad viens otram visu ņēma nost un manā gadījumā brālis visu centās atņemt māsai, kura savukārt, arī bija pieņēmusi faktu, ka tā pat jau atņems... Šo faktu neuztvēru traģiski un, ja nebūtu ši raksta, īsti pat neatcerētos. Bet tas bija tikai tāds periods, tagad dvīņiem 6 gadi un ar prieku noskatos viņu savstarpējā komunikācijā. Bērnudārzā katram esot savs "bars", bet mājās viņi var nepārtraukti runāties un izspēlēt dažādas lomu spēles. Gadās sakauties, bet ir gadījies, kad brālis trīs gadu vecumā iekaustīja grupiņas biedru, kas bija nodarījis pāri māsai :)

jauki, Zanzan, ka padalies ar labām idejām!

mammai: tak dod vienādas mantiņas. tik vienkāršu lietu jau pat neradoši vecāki izdomā. Bet tam gāpsim vajag tieši to mantu, kas ir tobr;id rokā otram un sava tieši tāda pati tiek aizmesta. Tas ir tāds nevis mantu vajadzēšanas, bet atņemšanas sindroms, ko tie gāpsīgie bērni izdzīvo.

Jāved uz baznīcu kristīties!

dzirdēts arī par citādiem dvīņiem, kuri tik ļoti konkurē par vecāku mīlestību, ka neieredz viens otru.

Maniem dvīņiem šodien paliek 23:))) Visādi bijis, bet ir pārliecība, ka dzīvē viņi viens otru atbalsta un turpmāk atbalstīs!

te pat dvīņi nav vajadzīgi! Man ar brāli ir starpība taikai 1 gads un pāris mēn. Un tā pat likās, ka esam viens ar otru mantu ziņā apdalīti. Mums arī drēbes bija vienādas, mantas utt.

Esmu izauklējusi divus dvīņu pārus. Un kašķēšanās savā starpā ir tik pat ikdienišķa kā mīlestības un draudzības izrādīšana. Kad uz dažām stundām šķirti, tad staigā apkārt un čīkst, kur tā māsa(brālis) palikus(cis)i. Kā māsa mājās, tā nepaiet ne 5 minūtes, kad jau iekrāviens pa ķobi un sākas viss no gala. Un par vienādajām mantām - identiski leļļu rati, bet viena māsa saka, ka viņai ir nesmukie, tāpēc vajag otrus. Ej nu saproti to filozofiju. Bet pamatīga humora deva audzināšanā palīdz to vērst mazāk sāpīgu. Uz brīdi jānovāc vienādās manta no redzesloka un jāaizrauj ar kaut ko, kas nav dalāms un rokās ņemams. Dziedāt dziesmas, stāstīt pasakas -manā gadījumā bērni bija sajūsmā un stundām varēja klausīties, kad stāstu visādus pašsacerētus brīnumus. Kā no rīta, vedot pastaigā suni, mežā redzēju mazo zaķēnu, kurš kājiņu sasitis. Ka zvanīju meža ātrajai palīdzībai un, cik zaķa mamma bija pateicīga, ka izglābu viņas bērniņu. Pēc kāda laika bērni dzirdēto sāk iesaistīt savās rotaļās un tad no tiem dialogiem var pārsmieties, bet bērnam attīstās radošais potenciāls. Ja bērnam attīstīta fantāzija, nav nepieciešamas krutās mantas, lai būtu interesanti. Vajag tikai mugursomu, grāmatas un krēslus - un bērni stundu spēlēs braukšanu uz skolu. Mājās miers un visi apmierināti. Vajadzīga tikai izdoma un mīlestība no pieaugušo puses.

Vēl ne tas vien būs jāpiedzīvo! Un vienādas mantiņas nelīdz, vajag tieši to vienīgo!
Manējiem dvīņiem 22 gadi, tagad BEIDZOT satiek ideāli (ar dažiem īsiem izņēmumiem...)
Ar dvīņiem ir grūti, bet arī bezgala interesanti!!! Lai pacietība mammai!

Ja dzīvo dažādās ģimenēs un ir dažādu uzskatu audzināšana.
It sevišķi,ja viens no tiem ir mācīts dzīvot uz otra rēķina.

Pati esmu viena no dvīnēm. Līdz pirmajam vai otrajam kursam vajadzēja kautko dalīt utt. Ko tik nedarījām.... Tagad kādus pēdējos 12 gadus esam superīgākās māsas. Jūtam ko vajag, ko nevajag. Mīlu Tevi māsiņ... .. .

tas nelīdz, jo otram vajadzēs tieši to. Rakstā izklāstītā problēma tieši kā par maniem dvīņiem rakstīta. Manējiem gan vēl tikai gadiņš, bet viss tieši tāpat.

A divas vienādas mantiņas dot spēlēties bērniem neviens nav iedomājies?

pat ļoti normāli

Labi ka neesmu dvīņi!