Gadu vecas meitenītes māte Krista ir pateicīga Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārstiem par ārstēšanu, taču izsaka kritiskus vārdus par šīs medicīnas iestādes virtuvi - gan ēdienu, gan servisu. Māmiņa uzskata, ka vairums pieraduši pie tā, ka slimnīcās nav tā labākā ēdināšana. Taču, viņasprāt, ierastā sistēma ar steigu būtu jāmaina, tā šo piektdien vēstīja LNT raidījums «Tautas balss».
Vecākus neapmierina ēdināšana Bērnu slimnīcā (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bērns atsakās no ēdiena
Kristas gadu vecā meitiņa BKUS nonāca pēc galvas traumas. Patlaban ar mazo viss ir labi, par ko māte pateicas ārstiem. Tomēr slimnīcā pavadītais laiks raisījis māmiņai šaubas un izbrīnu par mazajiem pacientiem pasniegto ēdienu.
«Tas ēdiens, ko deva manam bērnam, bija pilnībā nepiemērots. Nezinu, vai slimnīcā ir kādi kritēriji, vai viņi diferencē ēdienu, vai dod vienu un to pašu no viena līdz 18 gadu vecumam. Bet 12 mēnešus mazs bērns nevar ēst zivju kotletes, kaut kādas gaļas mērces,» tā raidījumam «Tautas balss» sacīja Krista.
Māte stāsta, ka meita Elza neesot ēdusi neko, kas ticis piedāvāts slimnīcā. Tāpēc viņa ēdienu bērnam sagādājusi pati. «Vienīgā lieta, ko viņa četru dienu laikā varēja ēst, bija sausi griķi un saldskābmaize,» atzina Krista.
Visu laiku viņas bērnam ticis piegādāts ēdiens, lai gan māte no tā atteikusies. «Neklausījās un krāva uz naktsgaldiņa,» raksturoja māte.
Ne viss kā pēc grāmatas
Tikmēr BKUS dietoloģe Diāna Lagzdiņa raidījumam paskaidroja, ka slimnīcā ēdiens tiek pielāgots iespēju robežās. Esot izstrādātas sešas diētas.
«Ņemot vērā to, ka mūsu slimnīcā ārstējas bērni no dzimšanas pirmajām dienām līdz 18 gadiem, tik precīzs sadalījums kā dietoloģijas grāmatās, ka ik pēc diviem gadiem katram savs kalorāžas daudzums, tā, protams, nesanāk,» atzina dietoloģe.
Slimnīcā cenšas maksimāli nodrošināt atveseļošanos un liels akcents tiek likts uz ārstniecisko ēdināšanu, skaidroja iestādē. Iepriekšējā dienā jau tiek noteikts, kas tiks likts uz šķīvja un cik daudz porcijas būs, un tas tiek attiecīgi kontrolēts.
Kur lai bērni un vecāki paēd?
Tāpat Krista stāsta, ka viņu uztrauc ne vien ēdiens kā tāds, bet arī iespēja slimnīcā paēst.
«Es nevarēju saprast, kā lai es šo bērnu pabaroju, jo galda mūsu palātā nebija. Tikai gulta un naktsgaldiņš,» uzsvēra Krista. Māte uzskata, ka nav izlepusi pēc ērtībām, bet gan domā par bērna drošību, lai izvairītos no jaunām traumām.
Kristu uztrauc arī tas, kur lai BKUS paēd paši vecāki, kas uzturas pie sasirgušajiem bērniem un kurus nevar vienus atstāt. Viņa iesaka vienkāršu risinājumu - ēdienu varētu nopirkt par maksu palātā, lai vecākiem nav nekur jāiet.
Tikmēr dietoloģe Lagzdiņa norādīja, ka pagaidām tas nav iespējams tieši likumdošanas dēļ. Slimnīcas virtuve nenodarbojoties ar ārpakalpojumu sniegšanu. Iestāde saņem valsts finansējumu, un virtuve Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrēta kā iekšēja virtuve.
Aicina risināt ēdināšanas jautājumu
Tomēr mazās Elzas māte domā, ka problēma ar ēdināšanu BKUS ir kļuvusi vispārēja - par stereotipu. Tādēļ būtu ar steigu kas jāmaina, nevis jāizliekas, ka problēmas nav.
«Mani izbrīna, ka nevienam nav ienācis prātā šīs lietas jēdzīgi atrisināt, ka visi ir pieņēmuši par normu, ka slimnīcā slikti baro, tāpēc ēdiens tiek nests uz slimnīcu,» norādīja Krista. Viņa notiekošo raksturoja šādi: mēs izliekamies, ka ēdam, un viņi izliekas, ka mūs baro.
Skatīt pievienoto video.