Sieviete iluzioniste, tā nav bieži sastopama daiļā dzimuma nodarbošanās. Kā tā dzīvē sanāca, ka jūsu ikdiena saistāma ar maģiju? Formulēšu īsāk – vai pirmais bija vīrietis vai tomēr interese par iluzionistiem?

Vispirms bija mīlestība pret Genādiju, un tad jau nāca viss pārējais – gan brīnumi, gan profesionālā skatuve. Protams, sākumā es savu dzīvi gribēju saistīt tikai ar mīļoto vīrieti, bet sanāca tā, kā sanāca... Un nu vienas kaislības vietā es ieguvu divas!  

Kā jūs sastapāt Genādiju? Kur jūsu ceļi krustojās?

Iepazināmies mēs vēl bērnībā, kad abi darbojāmies pulciņos kultūras namā "Oktobris". Bet par mūsu attiecību sākuma punktu kļuva tieši 1989.gada 28. februāris VEF kultūras pilī, kur noritēja cirka mākslas festivāls. Mēs abi spilgti atceramies šo dienu!

Ko nozīmē būt iluzionistam? Kāpēc praksē pasaulē tomēr vairāk šajā profesijā dominē vīrieši iluzionisti?

Būt par iluzionistu ir tas pats, kas būt par jebkuras citas profesijas pārstāvi, galvenais ir savu darbu veikt pa īstam, nevis tikai tā - pa roku galam. Iluzionistus vienmēr aizplīvuro tāda kā noslēpumainības migliņa. Varbūt tāpēc mūsu profesija izskatās mazliet spilgtāk nekā citas...
Iluzionists tomēr ir vīriešu profesija, tāpēc pagaidām pasaulē ir vairāk vīriešu iluzionistu. Taču domāju, ka ļoti drīz tas mainīsies, jo ir parādījies ļoti daudz jaunu un talantīgu meiteņu šajā jomā. Tā ka, vīrieši, saturieties! 

Kas tevi personiski visvairāk tajā visā saistīja?

Kā zinām, lai par ko arī lūgtos cilvēks, viņš vienmēr lūdz brīnumu... Cilvēkus allaž piesaista viss noslēpumainais un nesaprotamais. Bez tam mūsu māksla ir ļoti pozitīva, kas arī spēlē lielu lomu.

Kādi ir ekstrēmākie triki, kuros piedalījāties? Kurš triks prasīja visvairāk treniņu un pūļu?

Personīgi man tas bija lidojums 10 metru augstumā, jo es ļoti baidos no augstuma... Genādijam tas, protams, bija "ledus rekords". Kā viens, tā otrs prasīja daudz spēku un ļoti rūpīgu gatavošanos.

Kas ir visgrūtākais šajā profesijā?

Grūtākais ir tas, ka tev nav tiesību kļūdīties, jo citādi brīnums pārvērtīsies komēdijā...

Vai spējāt nodalīt darbu no ģimenes dzīves?

Sākumā darbs bija viss un pat likās, ka tā ir īstā ģimenes dzīve... Tagad gan viss ir krasi mainījies, jo neviens darbs nespēj aizstāt īstu ģimeni un mājas pavarda siltumu.

Vai tāpēc pateicāt ardievas skatuvei?

Dzīvē viss mainās, un manas prioritātes arī tajā skaitā. Man šobrīd svarīgāka ir ģimene un viss, kas ir saistīts ar to. Atrasties uz skatuves un saglabāt nemainīgi augstu profesionālo līmeni un vienlaicīgi būt par labu mammu ir praktiski neiespējami. Skatuve paņem ļoti daudz emocionālās enerģijas, un es izvēlos šo enerģiju veltīt saviem bērniem. Bet šovbiznesu es tāpat nepametu, es joprojām būšu tepat. Jo arī darbs man ir svarīgs, tomēr tikai otrajā vietā.

Ko jūs ieteiktu sievietēm, kuras ir domājušas par šādu karjeru?

Tas ir tikai izvēles jautājums. Ja ir vēlēšanās veidot karjeru šajā lauciņā, tad ir jāsaprot, ka attiecībām un ģimenei laika nepaliks. Vienīgais kompromiss ir - sākumā izveidot karjeru un pēc tam pievērsties ģimenes veidošanai un attiecībām, jo vienlaikus to darīt ir neiespējami - nemitīgās uzstāšanās un ceļojumi atņem pārāk daudz laika un enerģijas.
Un vienmēr ir jāatceras: ja gribi sasmīdināt Dievu, tad pastāsti viņam savus plānus...