Vestardam ir 26 gadi. Viņš ir pasaules mēroga atzīts pianists, kurš spēlē klavieres no piecu gadu vecuma. Dzīvo kopā ar vecākiem un māsu. Neēd saldumus, nelieto alkoholu un nedzied.

Vestarda atziņas par ideālo sievieti un tās iespējamo lomu viņa dzīvē

• Nesen man pēc koncerta pienāca meitene, kura ne gribēja autogrāfu, ne nesa ziedus, bet prasīja atklāti buču! Nu kā es varēju atteikt?

• Ja tu koncertā paģībsti, tev tāpat jāpaspēj nospēlēt!

• Vai klavieres ir kā sieviete? Spēlēt ar sievieti nevajag! Man nepatīk vārds "spēlēt" attiecībā uz sievietēm... Kad spēlēju klavieres, esmu ļoti atklāts un neviltots, unikāls un katru reizi savādāks.

• Nav konkrēta izskata vai rakstura īpašību kopuma – jā, man vajag tikai tādu sievieti!

  Tas, ko es meklēju un pēc kā alkstu – tā pilnīgi neizskaidrojamā dzirksts,

  - ko sajūti, nevis kā viņa izskatās, kāda ādas krāsa vai kādā mēlē runā... Tā ir dzirksts, kas tevi pārvērš un liek tev klavieres spēlēt 50 reizes labāk. Tad es esmu ar visu galvu tajā iekšā! Tā ir bijis, bet reti...
  Reklāma

• Ģimeni nevar plānot – izejot uz ielas un sākot meklēt bērna māti. Cik bērnu man būs, tik būs... c] Es “nemeklējos” un neesmu sastādījis grafiku par to, cik un kad man būs bērni!

  Un to visu saskaņojis ar koncertu grafiku.

• Kas ir ikdienišķa dzīve? Mana ikdiena mani pilnībā apmierina. Esmu daudzus un dažādus dzīves modeļus izmēģinājis un sapratis, ka šī dzīve man ir vispiemērotākā. Tas dara mani laimīgu, es negribu no tās izrauties. Katram ir sava ikdiena. Nav tāda konkrēta modeļa. Es neesmu citplanētietis, ja vairākuma dzīves ikdiena nav mans dzīves modelis... Es savā ikdienā jūtos laimīgs, un tas man ir galvenais!

  Foto: TV3

• Bet es respektēju arī otra vēlmi dzīvot savādāk. Veselīga brīvība attiecībās – tas ir būtiski!

  Nespiedīšu no rītiem ar mani kopā slaukt kazas...

  Ja cilvēks pakārto dzīvi otram, tas beidzas ar sprādzienu!

• Mēģinājums sievietei izraut mani no manas ikdienas – tas beigsies neveiksmīgi!

• Man nav katrā pilsētā pa meitenei... Man tam nepietiktu spēka, to visu samenedžēt... Dažreiz gan pēc koncerta aiziet uz numuriņu vienam nav patīkami... Bet visbiežāk nogurums pēc koncerta sara savu...

• Es neesmu vienpatis, bet man regulāri prasās brīžam palikt vienam. Staigājot pa mežu un domājot par mūziku...

  Foto: TV3

• Pielūdzējas man ir dažāda vecuma, temperamenta, izskata... Piemēram, itālietes metas virsū un aiztiek rokas...

• Man būtiski ir sajust to, ka šis draugs man nevēlas pielīst.

• Neesmu svētku svinētājs!

  Esmu bijis kaut kad naktsklubos, bet tas mani nevilina. Troksnis mani pazemo - liek justies stulbam.

  Gribat mani nogalināt – dariet to ar troksni! Pat ja klubā atskaņotu Bēthovenu tādā troksnī – es kristu depresijā!

  Ja cilvēkam pa dienu ir dators, pa nakti naktsklubs – man nebūs ar viņu par ko runāt...

• Pirmais randiņš. Tas bija ļoti neveikls, biju nerunīgs puisis. Toreiz pa 12 stundām pavadīju pie klavierēm. Sociālās iemaņas man nebija skartas. Bijām uz pianistu koncertu, tad devāmies pastaigā... Manas komunikācijas saruka līdz nullei. Meitene sadusmojās par to, pasakot, ka es neesmu no šīs pasaules...