* Manuprāt, uzņēmējdarbības gēna nav. Vairāk tas saistīts ar tautas, nācijas mentalitāti kopumā. Drīzāk man vajadzētu būt pārsteigtam nevis par to, ka man senčos un ģimenē nav uzņēmēju, bet par to, ka vispār kļuvu par uzņēmēju.

* Manā praksē ir bijusi virkne ļoti smagu situāciju un vilšanos, bet tās ir uzņēmējdarbības detaļas. Ir bijuši projekti, kuros ieguldīti milzu līdzekļi un vairāku gadu darbs, un pēkšņi tie apstājas. Ne objektīvu, bet pilnīgi subjektīvu iemeslu dēļ, kāda cilvēka rīcības vai neizdarības dēļ.

Vislabāk šādā situācijā ir aiziet izgulēties un tad uz notikušo paskatīties no rīta ar svaigu galvu.

Foto: Ekrānuzņēmums no TV3 video

* Nevar kļūt ātri par miljonāru! Un neesmu teicis, ka es to izdarīju ātri. Zināma materiālā labklājība tika sasniegta pietiekami ātri, taču man tas prasīja gandrīz desmit gadus.

* Vai man piemīt harisma, jāprasa tiem, kas manī klausās. Taču laikam esmu pietiekami daiļrunīgs - galu galā gandrīz tiku ievēlēts Saeimā. Līdz galam, iespējams, netiku tādēļ, ka acīmredzot par mani pietiekami daudz nenobalsoja.  Iespējams, dažas lietas nenostrādāja līdz galam. Nākamreiz es tās izdarītu pareizi, un droši vien tiktu ievēlēts.

* Viena no visvērtīgākajām lietām, ko iemācījos komercskolā, ir - ka vispirms jāpasaka "jā" un tikai pēc tam jādomā, kā tu to izdarīsi. Pats arī dzīvoju pēc šāda principa, taču latviešiem bieži vien tā ir problēma - ka viņi mēģina nomērīt nevis septiņas, bet septiņsimt reizes un  tad griezt. Kamēr tu mēri, bieži vien jau vairs nav, ko griezt.

*

Man nav tādas sajūtas, ka esmu bagāts vai nabags.

Daudz svarīgākas par šo sajūtu ir lietas, kas nodrošina kaut kādu zināmu materiālo labklājību. Noteikti vissvarīgākā no tām - ka tev pašam pieder tava diena. Tas ir svarīgāk par jebkuru naudu, mašīnu vai pulksteni.

* Dzīvē ir ļoti paveicies, ka man apkārt bija tādi cilvēki un tāda apstākļu sakritība, ka iegūtā materiālā labklājība pēkšņi nesabojāja dzīvi, bet padarīja to labāku. Un tas ir ļoti būtiski, jo daudzi cilvēki, tiekot pie naudas, tam nav gatavi - tas ir viņu dzīves lielākais ļaunums, kas ar viņiem noticis.

Foto: Ekrānuzņēmums no TV3 video

* Nevaru visus projektus uzskaitīt, bet atdot naudu labdarībai ir ļoti patīkami.

* Cilvēki sagaida, ka sadarbība ar mani novedīs pie lielākas vai mazākas naudas bez īpašas piepūles. Tāda veida sadarbība mani neinteresē. Esmu atbalstījis un atbalstu virkni talantīgu studentu un skolnieku, kuriem ir "iekšā", kuri ir gatavi "grauzt grīdu", bet tādēļ, ka mēnesī saņem tikai pāris latus, savas ieceres nevar īstenot.

* Cīnīties ar uzskatu "bagāts - tātad zaglis un korumpants" nav nekādas jēgas. Nav jēgas mēģināt pārliecināt cilvēkus par pretējo, bet domāju, ka

šīs problēmas dēļ latviešu tauta ilgtermiņā nevarēs pastāvēt.

* Varu nodarboties ar labdarību, cik gribu, palīdzēt cilvēkiem, cik daudz gribu, bet tāpat tā saucamā sabiedrība vienmēr atradīs veselu kaudzi negatīvu lietu, ko par mani pateikt, pastāstīt, uzrakstīt. Nav jēgas ar to cīnīties, es vienkārši no tā norobežojos.

* Jā, man patīk iet uz kazino. Lielākā summa, ko esmu nospēlējis, - varbūt pāris tūkstoši latu, nekas būtisks. Vinnējis noteikti esmu daudz vairāk nekā zaudējis. Mēs uz kazino bieži ejam kopā ar sievu, ar draugiem. Man patīk spēlēt spēles, kurās ir komunikācija -  "Black Jack" vai pokeru pie galda, kur ir atbrīvoti cilvēki. Vienkārši mums ir jautri, visi viens par otru priecājas, labi pavada laiku.

* Naudu cenšos principā neaizdot. Ļoti daudz esmu aizdevis, taču galu galā tas ir novedis tikai pie viena - ka nauda netiek atdota un cilvēks tiek zaudēts. Tad es saku:

labāk tevi zaudēju par brīvu,

nekā par to vēl piemaksāju. Šādi vilties man ir nācies ļoti daudz.

* Domāju, ka pret savu sievu esmu pietiekami dāsns. Taču tikpat svarīga kā brīvības sajūta man ir sajūta, ka manai sievai nav jāstrādā, ka viņa var būt ar bērniem, ka līdz laikam, kamēr viņi izaug par personībām, var pietiekami dot mātes mīlestību. Tā ir mūsu abu kopīga izvēle.

* Pats šobrīd mājās veļu nemazgāju, taču tad, kad tas bija nepieciešams, es to darīju. Taču, ja esmu mājās, maksimāli daudz laika cenšos pavadīt ar savu meitu. Ar viņu kopā darām visu ko, un dažreiz viņa mani piespiež dziedāt un dejot.

* Nezinu, vai biju gatavs attiecībām, taču mana apprecēšanās bija gadījums, kad bija jāpieņem lēmums un nevarēja simtreiz mērīt. Droši vien

gribēju apprecēties tāpēc, ka tas ir pareizi.

Tas ir komforts sievietei, komforts bērniem. Nedomāju, ka tas kaut ko fundamentāli mainīja, taču man liekas, ka tas uzlabo sievietes un bērna komfortu.

* Šķiet, neesmu saticis nevienu sievieti, kam neinteresētu vīrieša materiālais stāvoklis, vismaz par Rietumiem to var apgalvot noteikti. Tas nozīmē, ka simpātiskas sievietes mērķtiecīgi sev meklē turīgus vīriešus. Tas nav ne labi, ne slikti, tā vienkārši ir. Amerikā tas ir viennozīmīgi, Rietumeiropā - kā kurā valstī. Latvijā... Man šķiet, mēs vēl joprojām esam vecmodīgi, bet materiālais stāvoklis pagaidām attiecībās nav noteicošais.

* Esmu pabijis visā pasaulē, un ir vēl tikai viena vieta, kur es būtu gatavs dzīvot, izņemot Latviju, - tā ir Barselona. Taču tas būtu tikai ārkārtas situācijā.