* Domāju, ka vīrietis ginekologs daudz labāk var izjust sievieti un palīdzēt viņai vairāk, nekā šādā amatā esoša sieviete. Jo sieviete ginekologam vīrietim mēdz stāstīt vairāk.

* Maniem draugiem nav aizspriedumu par to, ka esmu ginekologs. Drīzāk uzskats par profesiju "vīrietis - ginekologs" ir audzināšanas jautājums. Iespējams,

tām sievietēm, kam pret to ir aizspriedumi, bērnībā par šādām lietām ģimenē nav pareizi stāstīts.

Dakteris tajā brīdī ir dakteris, nekas cits jau viņš nav.

* Šajā profesijā strādāju kopš 1967.gada un neteiktu, ka absolūti visas pacientes bijušas mierīgas un nesatraukušās, bez kaut kādām blakus domām. Taču, ko padarīsi - tā tas ir bijis, un tā tas būs. Nav jau dūmu bez uguns, un nevaru noliegt, ka ir bijuši dažādi gadījumi. Taču, ja es kaut ko par tiem stāstītu, tad pārkāptu savu principu - ka vīrietis par šīm lietām nerunā.

Kas notiek manā kabinetā, tas paliek starp mani un pacienti.

* Nekad neesmu cietis no vīriešu sabiedrības trūkuma. Taču man vienmēr - jau kopš bērnības - paticis papļāpāt ar tantiņām. Ne velti mans tēvs vienmēr teica - tu tām tantēm nestāsti tik daudz par mājām!

* Neteiktu, ka esmu sieviešu psihologs. Sievietes ir jāmēģina izprast, taču pilnībā viņas izprast nav iespējams.

* Lai atbildētu uz jautājumu, vai esmu bijis klāt savu bērnu dzemdībās, vienmēr stāstu piemēru par Āfriku - kad tur sievietei tuvojas dzemdības, tiek uzbūvētas divas teltis. Vienā no teltīm atrodas dzemdētāja un bērna ķērēja, otrā - vīrs. Kad tiek dota zīme par dzemdību sākumu, vīrs skaļi kliedz. To es saprotu, jo, manuprāt, šāda vīra reakcija sievai dod gandarījumu un atbalstu; viņas sāpes psiholoģiski mazinās, un viss it kā ir kārtībā.

Taču es palieku pie uzskata - vīram dzemdībās klāt nav jābūt!

* Tas, ko vīrs redz dzemdībās, var viņu padarīt par sievas gūstekni. Jo pēc tam sieva var teikt: man galu galā bija tik grūti un smagi, es pārcietu tādas mokas! Vai tad tu neredzēji?! Un tagad tu sev esi noskatījis to garkājaino...

* Ja vīrietis sievieti mīl un nevienu citu neredz, tad ir absolūti vienalga, kas ar sievieti noticis dzemdību brīdī. Taču, ja es būtu sieviete, es gan negribētu, ka vīrs mani redz šādā brīdī. Es viņa acīs gribētu būt stipra, izturīga, varoša, un - man vīra klātbūtne nav vajadzīga!

* Aborts - grūtniecības pārtraukšana - ir ļoti smaga morāles un ētikas problēma. Ir valstis, kur tie ir aizliegti, pie mums aborti ir atļauti, stingri reglamentējot, kādos gadījumos un līdz kuram grūtniecības laikam to drīkst darīt. Zinu, ka ir dakteri, kas atsakās to darīt, taču

nekādi nesaprotu, kā ārsts var atteikties sievietei sniegt palīdzību viņai grūtā dzīves brīdī!

Ja tu atsakies to darīt, tad vairs neesi ginekologs.

Foto: Ekrānuzņēmums no TV3 video

*  Vai tad būs labāk, ja sieviete ies un dzers kaut kādus zāļu novārījumus, ko ieteikušas tantes, un pēc tam aizies viņā saulē ar aknu nepietiekamību? Vai kāds viņai palīdzēs pārtraukt to grūtniecību uz virtuves galda par kaut kādu naudu vai sliktākajā gadījumā "polšu"? Tas ir manā kompetencē, un tas ir mans pienākums - veikt abortu! Ja kāds atsakās to darīt, tad lai viņš noliek ieročus un iet pensijā vai studēt sabiedriskās attiecības.

* Kādēļ vīrietim tik ļoti patīk sievietes kailums? Tas laikam ir no dzimšanas - viņš to iesūc ar mammas pienu.

* Kazanova esot teicis, ka jebkura sieviete ir skaista, tikai jāatrod tas, kas tev viņā visvairāk patīk. Kas man visvairāk patīk sievietēs? Nezinu, neesmu tā padziļināti par šo jautājumu domājis. Tāpēc kādreiz ir ļoti grūti pateikt, kādēļ patīk šī konkrētā sieviete. Tieši tā bija ar manu sievu: aizgāju uz ballīti, ieraudzīju, viņa man iepatikās, un cauri!

* Cik bērniņiem nākt pasaulē esam palīdzējuši, neesmu skaitījis. Bet -

vienu kārtīgu latviešu skolu mūsu laboratorijā pasaulē esam laiduši pavisam noteikti!

* Nejūtos kā viņu krusttēvs, bet dažbrīd smejos, ka jūtos kā viņu tēvs. Jo arī man ir milzīgs prieks, ka pēc gadiem ilgas gaidīšanas tā grūtniecība beidzot ir iestājusies. Un, ja Dieviņš tā negribētu, tas arī nenotiktu.

* Šajās ģimenēs, kur bērniņi tiek ieņemti mākslīgā ceļā - tas, ar kādu prieku, laimi, nepacietību viņi tiek gaidīti, kā tiek mīlēti un kā par viņiem rūpējas... Lai Dievs dod jebkurai labi situētai ģimenei, kurā ir bērni, tā par viņiem rūpēties!

* Tajā ziņā, kurš vairāk vainojams pie neauglības un tā, ka ģimenē nav bērnu - vīrietis vai sieviete - attiecību pārsvars mainās, un arī pētījumu rezultāti ir dažādi.  Bet mēs redzam ļoti daudz vīriešu ar novājinātu sēklu, un šī tendence diemžēl palielinās. Tam ir ļoti daudz dažādu iemeslu, sākot ar apkārtējās vides un pārtikas ietekmi.

* Zinu, ka ir dakteri, kuri pāra neauglības gadījumā dod padomu vienam no pāra mainīt partneri, taču es šādu rīcību uzskatu par neētisku. Tas man atgādina padomju laikus, kad daktere, kura uzskatīja, ka vīrs ir vainīgais, sievai deva padomu - mīļā, paņem arodbiedrības ceļazīmi un aizbrauc uz Krimu. Izārstēsies! Un sieva pēc kāda laika atbrauc ar bērniņu...

* Protams, gadās neveiksmes, un man to pārdzīvot ir ārkārtīgi grūti. Vajadzētu ātrāk to aizmirst, taču nevaru par to nedomāt. Reiz, kad mokoties staigāju pa slimnīcas gaiteni, man pienāca klāt vecāks kolēģis un teica: "Juri, klausies! Atceries, ka arī medicīnā ir statistika..." Tas it kā varētu būt mierinājums, taču

jebkura neveiksme normālam ārstam ir liels pārdzīvojums.

* Nereti sieva man saka: kas jums tur bija, es neko nezinu, visu uzzinu no svešiem cilvēkiem. Uz to es atbildu: "Tas ir normāli! Un to no manis arī nekad to neuzzināsi. Tie nav mājās apspriežami jautājumi."

* Vai es stabilizētu savu atbildības sajūtu, ja ar kādu izrunātos? Tas man izsvilst pašam iekšā; cenšos par to nerunāt.

* Relaksējos mājās - tā ir mana miera osta!

* Ir lietas, ko daru prieka pēc - piemēram, kopā ar dēlu sākām sērfot. Tagad viņš sērfo tā, ka briesmas skatīties! Es arī to daru, tikai saku, ka man vajadzīgs tāds "vecīšu vējš" - kādi pieci, seši, septiņi metri sekundē, un ap 22 grādiem silts.

* Ziemā arī ir savi prieki - kopā ar dēlu sākām "dēļošanu". Pa kalnu varu visai šerpi nobraukt!

Jo vecāks kļūstu, jo kaut ko vairāk iemācos

- sāku lēkt no maziem tramplīniņiem, un guvu lielu baudu!