Jaunā Rīgas teātra aktrise Baiba Broka Ziemassvētkus sagaida ģimenes lokā. Svētvakarā viņa ir kopā tikai kopā ne tikai ar bērniem, bet arī «paplašināto» ģimeni – vecākiem, vecvecākiem un citiem radiniekiem.
Aktrise intervijā portālam TVNET stāsta, ka 24.decembra vakarā visa ģimene satiekas vienās mājās, lai dalītos savās rūpēs un priekos. Kopā viņi pavada arī turpmākās svētku dienas. Līdz ar Ziemassvētkiem Baibas ģimenē svin arī viņas māsas Ievas vārda dienu. Viesu vidū ir arī vairāki bērni. Pagaidām Baibas bērni ir mazākie.
Īpašie Ziemassvētku rituāli aktrises ģimenē vēl tikai veidojas: «Patiesībā – tā kā bērni ir tik mazi, rituāli ir procesā.» Baibas meitiņai ir trīs gadi, bet dēliņam – gandrīz divi.
Mēs sākam veidot savus rituālus.
«Visvairāk Ziemassvētku tradīcijas atdzīvojas, kad mājās ir mazi bērni, kuriem gatavot dāvanas.»Viņas mājās Ziemassvētki saistās ar dāvanu gatavošanu un pasniegšanu. Ciemos noteikti nāk arī Ziemassvētku vecītis.
Atvērti svētku notikumiem
Aktrises ģimenē nav kādas īpašas receptes Ziemassvētku maltītei. Iespējams, galdā būs pašu ceptas piparkūkas. «Esam diezgan atvērti. Kā dzīve iegrozīsies, tā būs.»
Baibas ģimenē Ziemassvētki nav kristīgi svētki. Tāpat viņi arī neaizraujas ar latvisko tradīciju ievērošanu. «Nevarētu teikt, ka mums ir īpašas tradīcijas.»
Mēs vienkārši svinam svētkus.
Cer uz dzejolīti
Baiba cer, ka viņas trīsgadīgā meitiņa šogad pie svētku eglītes noskaitīs arī kādu dzejolīti. Lai arī ikdienā viņa pantiņus deklamē labprāt, tomēr mamma nav pārliecināta, ka izdosies arī publisks priekšnesums.
Baiba akcentē, ka pagaidām mēģina nevērtēt meitiņas spējas un drošumu uz skatuves.
«Mēģinu viņu neielikt kaut kādos rāmjos – vai viņa ir droša vai bailīga. Vienā brīdī viņa ir droša, otrā - bailīga. Vienkārši vēroju. Cenšos neierobežot.» Pašai aktrisei mīļākais Ziemassvētku pantiņš ir Jāņa Poruka «Balts sniedziņš snieg uz skujiņām». Viņa nevilcinoties nodeklamē bērnībā iemācītās dzejas rindiņas.
«Tas ir ļoti, ļoti skaists.
Lai arī, kaut ko bieži atkārtojot, tas kļūst banāls, tomēr, ja to katru reizi laiž caur sirdi un sevi, tas skan ļoti svarīgi.»
