«Es sevi neuzskatu par dziedātāju.» Tas ir pirmais, ko Adele atklāj, kad esam apsēdušās ērtajā Londonas XL Recordings biroja atpūtas telpā. Protams, pēc gada, kura laikā Adeles albums «21» pārspējis neskaitāmus mūzikas industrijas rekordus, šāds paziņojums izklausās savādi.

«Manas mīļākās dziedātājas ir Eta Džeimsa un Areta Franklina. Ja vārdnīcās pameklēsiet vārdu «dziedātājs», tad atradīsiet šos divus, nevis manējo,» turpina Adele, viegli žestikulēdama ar nevainojami koptu un daudziem zelta gredzeniem rotātu roku.

Foto: AP/Scanpix

Kaut gan Adele ir pārāk pieticīga, lai salīdzinātu sevi ar leģendārajām dziedātājām, iespējams, pēc gadiem trīsdesmit par tādu varēsim uzskatīt arī viņu pašu. Adeles emocionālie dziesmu vārdi un spēcīgais vokāls izceļas uz pārējo fona un piešķir viņas mūzikai paliekošu vērtību. To vairo arī fakts, ka savas dziesmas viņa raksta pati un to galvenā tēma – sirdssāpes – būs aktuāla vienmēr. Ja vien tu kādreiz esi piedzīvojusi attiecības ar sāpīgām beigām, tad ļoti

labi saproti, par ko Adele dzied katrā pantā – par sajūtām, kas svārstās no vēlmes atkal būt kopā ar bijušo draugu līdz cerībai, ka viņš degs elles ugunīs.

Dziedot meitene mēdz paust dziļas un dažkārt depresīvas jūtas, taču ir prieks uzzināt, ka patiesībā viņa nav ne nopietna, ne grūtsirdīga. Adele runā ātri, smejas skaļi un saka f*** biežāk nekā Lils Veins un Eminems kopā.

«Cilvēkiem droši vien radies iespaids, ka esmu drūma,» viņa nosaka. «Taču tā nav! Es esmu diezgan jautra un lielākoties laimīga.» Iespējams, tādēļ, ka Adele šobrīd ir mierā ar sevi un nebaidās runāt par pagātni – gan par labo, gan slikto, viņa mums pastāstīja visu – sākot ar to, cik pārsteidzoši vienkārši tikusi pie pirmā ieraksta līguma, līdz vēl neatklātām detaļām par savu sāpīgāko šķiršanos.

Pareizais sākums

Adele Lorija Blūa Edkinsa uzauga Londonā. Jau 12 gadu vecumā viņa zināja, ka vēlas kļūt par profesionālu dziedātāju. «Kad televīzijā skatījāmies talantu šovu «X-factor», ģimene mudināja, lai piesakos arī es,» viņa atceras un virs melnajiem legingiem piekārto savu brūno Stellas Makartnijas pončo. «Dzirdot kāda dalībnieka vecākus šovā sakām: «Mans bērns ir nākamā Meraija [Kerija]», lai gan patiesībā viņš nebija nekas īpašs, es pie sevis domāju: «Sasodīts! Jūs tikai gribat, lai jūtos draņķīgi!»»

Foto: AP/Scanpix

Tādēļ meitene nolēma iestāties Londonas skatuves mākslas un uzstāšanās tehnikas skolā BRIT School, kur kāda absolvente Adeles pirmajā mācību gadā guva sensacionālus panākumus. Tā rezultātā viņas kaislība uz dziedāšanu pieauga vēl vairāk. «Togad iznāca Eimijas Vainhausas pirmais albums. Tas bija satriecoši labs! Mans iecienītākais,» stāsta Adele.

Pēc skolas beigšanas viņa plānoja stāties koledžā un domāja, ka nākamais darbs būs saistīts ar ierakstu kompāniju, kas meklē jaunos talantus.

Savu dziedātājas sapni Adele neatmeta pilnībā, taču, apsvērusi izredzes, nosprieda, ka liela veiksme viņu negaida.

Laikā, kad viņa gatavojās galaeksāmeniem un plānoja 18 gadu jubilejas svinības, Adele saņēma ziņu, ka ar viņu vēlas tikties kāda ierakstu kompānija. «Viens no draugiem Myspace mājaslapā bija izveidojis profilu ar dažām manām dziesmām,» viņa nosaka, aizsprauzdama aiz auss garu matu cirtu.

«Tā nu man atrakstīja puisis no ierakstu kompānijas − teica, ka vēlas tikties. Nodomāju, ka tas ir kaut kāds interneta izvirtulis, un uzrakstīju viņam, lai liek mani mierā, jo šobrīd nodarbojos ar dzimšanas dienas ballītes organizēšanu. Viņš jautāja, vai arī top ielūgts, uz ko es atbildēju noliedzoši un piebildu, lai raksta pēc dažām nedēļām, kad būšu beigusi skolu.»

Izrādījās, ka puisis strādā XL Recordings – kompānijā, kas pārstāv Radiohead un M.I.A. Taču, piekrizdama satikties, Adele to pat nenojauta. «Īsi pirms došanās uz tikšanos ierakstīju Google meklētājā puiša vārdu un tikai tad redzēju, kādu kompāniju viņš pārstāv. Es biju šokā,» viņa atklāj. «Mēs satikāmies. Es viņiem iepatikos, un mēs noslēdzām līgumu. Jūtos nelāgi, šo visu atstāstot, jo tas tiešām bija tik vienkārši.»

Tā vietā, lai sāktu mācīties universitātē, Adele sāka rakstīt mūziku savam pirmajam albumam. «Dažas dziesmas jau bija gatavas, piemēram, «Hometown Glory», ko sacerēju 16 gadu vecumā. Tā stāsta par došanos uz universitāti prom no Londonas un par skumjām,» viņa saka. «Man vienmēr paticis rakstīt dziesmas, taču, kad to pēkšņi vajadzēja darīt pēc pasūtījuma, jutos tukša un nespēju neko. Biju ļoti satraukusies, jo domāju − ierakstu kompānija nospriedīs, ka neesmu gatava.» Bet tad Adele satika kādu puisi.

Iemīlēties ātri un smagi

«Tās bija manas pirmās attiecības. Viņš mani piekrāpa, un es biju satriekta,» Adele stāsta, ar dūri piesizdama pie sirds. «Es biju tīnis, un tās attiecības bija trauslas. Taču man pēkšņi bija par ko rakstīt.» Albums «19» (tik viņai toreiz bija gadu) iznāca 2008. gada janvārī. Jau pirms tam radiostacijās ilgāku laiku tika atskaņots singls «Chasing Pavements», par ko jūsmoja pat tāda zvaigzne kā Bejonsē. Adeles pirmais albums izraisīja tik daudz sajūsmas un komentāru, ka viņa tika nominēta «Grammy» balvai kā gada labākā jaunā māksliniece. Un viņa šo balvu ieguva. Pēc tam atgriezās Londonā, lūdzot sešus mēnešus ilgu atpūtu. Šajā laikā viņa satika savu nākamo draugu. «Šīs attiecības jau bija nopietnākas, bet diemžēl arī beidzās ar šķiršanos,» saka Adele.

«Man ir labi arī bez šā puiša, taču es vēlos būt ar viņu kopā un man viņa joprojām pietrūkst.»

Foto: AP/Scanpix

Dienu pēc šķiršanās Adele devās uz ierakstu studiju un sacerēja dziesmu «Rolling in the Deep». «Iepriekšējā vakarā starp mums izcēlās milzīgs strīds. Viņš mani pazemoja, sakot, ka mana dzīve bez viņa būtu pilnīgs mēsls. Nosauca mani par slimīgi atkarīgu no attiecībām,» viņa, nedaudz satraukusies, stāsta. «Nākamajā dienā devos uz Pola Epvorta studiju. Joprojām biju nikna un uzreiz nodziedāju pirmo pantu. Līdz dienas beigām dziesmu pabeidzām. Tas bija mans nekaunīgās meitenes brīdis.»

Epvorts, kura producētās dziesmas ieguvušas daudzas balvas, atceras: «Adele sevi atdeva par 150%. Kad viņa sāka dziedāt, es nodomāju «Svētā debess!» Tā viņai bija atbrīvošanās no lielas nastas.»

No šā brīža Adele pievērsās savam otrajam albumam «21». Viņa sacerēja un ierakstīja vēl citas dziesmas par šķiršanās tēmu, piemēram, Set Fire to the Rain un Turning Tables. Taču neviena nespēj aizkustināt tik ļoti

kā «Someone Like You», kurā viņa atklāj, ka bijušais draugs turpina savu dzīvi un ir sācis jaunas attiecības.

«Izpildot šo dziesmu, joprojām kļūstu emocionāla,» stāsta Adele. «Tas ir pat biedējoši, jo, to rakstot, es ļoti atklājos. Nedomāju, ka jebkad uzrakstīšu labāku dziesmu par šo. Man šķiet, ka tā ir mana vislabākā, mans mūža hits.»

Dziedinot salauzto sirdi

Adele ir atklāta savās dziesmās, taču ne personiskajā dzīvē. Viņa spēj izlikt sirdi svešinieku pilnam stadionam, bet nespēj atklāt jūtas kādam īpašam cilvēkam. «Man ir tik grūti atklāt jūtas! Es nekad neesmu puisim teikusi, ka viņu mīlu,» atzīstas Adele. Izrādās, sieviete, kas veidojusi karjeru ar dziesmām par zudušu mīlestību, šos nozīmīgos vārdus pati nekad nav teikusi. «Šīs jūtas es pazīstu, tikai nespēju tās izteikt. Nesen gan draudzene mani pārliecināja, ka vīriešiem ir svarīgi to zināt.

Tad nu uzrakstīju vēstules visiem puišiem, ar kuriem esmu bijusi kopā,

un pastāstīju par savām jūtām. Mīlestībā neatzinos tikai vienam vīrietim. Biju riebīga un nosaucu viņu par nelieti.»

Vai Adele ir gatava jaunai dzīvei un vīrietim, kam spētu atklāt jūtas? «Šobrīd esmu tikai es un Luijs,» dziedātāja piesauc savu taksīti. «Man viņi ir apnikuši!» Iespējams, daļēji tāpēc, ka Adele vēl joprojām nav tikusi pāri pēdējām attiecībām. «Ir tāda saldsērīga sajūta, jo es nebūtu gatava atteikties no tagadējās veiksmes. Taču tajā pašā laikā darītu jebko, lai atkal būtu ar viņu kopā,» secina dziedātāja. «Man viņa ļoti pietrūkst. Ir grūti dziedāt visas šīs dziesmas, jo tad atceros, cik lieliski mums klājās labajos brīžos... un cik traģiski – sliktajos.

Var jau būt, ka dziedātāja jaunām attiecībām vēl nav gatava, taču viņa ļoti labi zina, ko no tām gaida. «Pirmkārt, vīrietim jāspēj mani sasmīdināt,» saka Adele. «Un vēl – turpmāk es laika ziņā nebūšu tik devīga. Agrāk savas lietas vienmēr centos nokārtot pēc iespējas ātrāk, lai varētu būt kopā ar draugu. Atcēlu plānus, lai būtu mājās, kad viņš pārrodas. Bet tas nekam neder, un es tā vairs nerīkošos!»
Necilājot pagātnes atmiņas, Adele joprojām tic, ka nākotnē iespējamas labas attiecības.

«Es gribētu apprecēties, taču viņam būs jāpiekrīt laulības līguma slēgšanai,»

nokrekšķina dziedātāja. «Vai varat ko tādu iedomāties?»

Tad Adele pieceļas un paziņo, ka jādodas satikties ar menedžeri. Pie ārdurvīm viņa apstājas − prātā iešāvusies kāda doma. «Ak Dievs! Ja es atradīšu to lielo laimi, par ko tad es rakstīšu?» dziedātāja pajoko. Un tad attrauc: «Nē taču! Es tiešām vēlos, lai mans nākamais albums būtu priecīgs un jautrs.»