Augļi, ogas un dārzeņi, kas atbilstoši tehnoloģijai svaigi izturēti sīrupā un tad kaltēti speciālās iekārtās, tiek dēvēti par žāvētiem augļiem, bet pareizs to nosaukums ir sukādes. Izcils, garšīgs un, galvenais, veselīgs našķis, ko iesaka lietot kā enerģētisku kārumu gan ikdienā, gan svētkos. Tā ir pareiza alternatīva tiem, kuriem garšo saldumi, bet rūp arī veselība.
Veselīgais našķis – sukādes (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sukādes ir lieliskas konditorejas izstrādājumos, tā ir laba piedeva jogurtiem, brokastu pārslām vai iecienītiem desertiem. Sukādes var pagatavot no daudziem augļiem un arī dārzeņiem, taču apskatīsim tikai populārākās.
Cidoniju sukādes
Cidonija ir pazīstama arī kā ziemeļu citrons, kas ir nepārspēts C vitamīna avots ar izteiktu aromātisku garšu. Lai gatavotu sukādes, augļus sagriež daiviņās, izņem serdes, pārkaisa ar cukuru (uz 1 kg iztīrītu augļu ņem 1 kg cukura). Iegūto masu tur 20 °C temperatūrā 16 stundas, tad nolej sulu. Iegūtajai masai pievieno 400 g ūdens. Masu vāra. līdz cidonijas kļūst mīkstas. Pēc tam masu karstu lej rupjā sietā, lai notek sīrups. Iegūto cidoniju masu liek žāvēties 7-8 stundas 50 – 55 °C temperatūrā. Šajā laikā cidonijas pārklājas ar sīkiem cukura kristāliem.
Cidonijās C vitamīna ir četras reizes vairāk nekā ābolos. Bez tā vēl arī pektīnvielas, skābes un minerālvielas, A provitamīns, B1, B2, E, PP vitamīni, cukurs, organiskās skābes (ābolskābe, citronskābe), kālijs, kalcijs, magnijs, fosfors, nātrijs, dzelzs, miecvielas un fruktoze. 100 g augļos ir 1,5-5 g pektīnvielas.
Augļi labvēlīgi iedarbojas uz psihi, tie uzmundrina, uzlabo garastāvokli, mazina galvassāpes, stiprina sirdi, aknas, kuņģi, pastiprina apetīti, novērš nepatīkamu mutes aromātu. Saldenskābie augļi palīdz sliktas dūšas, vemšanas, sirds ritma traucējumu, caurejas, gastroenterītu, kolītu, hepatīta gadījumos. Cidonijas ieteicams lietot, ja darbs saistīts ar radioaktivitāti, jo spēj saistīt un izvadīt no organisma radioaktīvos elementus. Lieto arī sklerozes profilaksei un ārstēšanai.
Dzērveņu sukādes
Par mūsu pašu Latvijas purvos augošo dzērveņu labajām īpašībām neviens nav jāpārliecina. Ja ir vēlēšanās dzērvenes lietot profilaksei, īsti piemērotas ir sukādes.
Lai sukādes labi sagatavotu, nedrīkst aizmirst, ka ogu miziņas nedaudz jāsadursta, lai cukurs tajās var iesūkties un atdalīt sulu. Tālākā sukāžu gatavošana neatšķiras – kad ogas ar cukuru ir piesātinājušās un sīrups atdalījies, masu uz sieta notecina un liek žāvēties.
Šīs tumši sarkanās, skābās ogas pozitīvi ietekmē kuņģa – zarnu trakta darbību, mutes veselību, pasargā no nierakmeņu veidošanās, samazina sliktā un paaugstina labā holesterīna līmeni asinīs. Tās lieti noder urīnceļu slimību profilaksei un ārstēšanai, pateicoties augstajam C vitamīna saturam, bieži tiek lietotas arī pie saaukstēšanās slimībām, palīdz atveseļošanās periodā pēc dažādām infekcijas un sirds-asinsvadu sistēmas slimībām, kā arī samazina risku saslimt ar dažādiem audzējiem.
Upeņu sukādes
Arī upenes ir viegli pieejamas un vitamīniem bagātas ogas. Upenes satur antioksidantus, daudz C vitamīnu, B1, P, karotīnus, dzelzi, mikroelementus. Visiem ir labi zināms, ka upeņu sula, sīrups vai ievārījums, pievienots pie tējas, palīdz ārstēties no saaukstēšanās, paaugstina organisma pretošanās spēju slimībām. Upenes ir lieliska alternatīva medikamentiem. Organisma spēcināšanai ļoti vērtīga ir ne tikai upeņu sula, bet arī sukādes. Upeņu sukādes ir lieliska piedeva jogurtiem, desertiem, konditorejas izstrādājumiem. Tehnoloģiski pareizi sagatavotas sukādes maksimāli saglabā savu uzturvērtību, dabisko garšu un aromātu.
Ķiršu sukādes
Ķirši – viena no gardākajām ogām ar lielisku uzturvērtību. Ķirši ir iecienīts vitamīniem bagāts vasaras kārums. Tie satur C vitamīnu, A vitamīnu, organiskās skābes, cukuru, kāliju, dzelzi, karotīnu un citas vērtīgas vielas.
Kaltēti ķirši ir aromātiska, ļoti garda piedeva piena izstrādājumiem, konditorejas izstrādājumiem. Uzturā tiek lietoti kā našķis, kā arī lieliski baudāmi kopā ar brokastu pārslām. 100% dabisks ķiršu sīrups – tā ir vasaras garša cauru gadu.
Neparastās sukādes
Sukādes no ogām varētu saukt par tradicionālām, bet šā našķa pagatavošanai nav ierobežojumu. Atliek tik ļaut vaļu fantāzijai. Varam izvēlēties, piemēram, ķirbi. Jārīkojas tāpat kā ar cidonijām, tikai jāizvēlas tās šķirnes, kas vārot neizšķīst.
Lieliskas un arī ļoti gardas sukādes ir no burkāniem. Arī burkānu gabaliņi vispirms jānovāra ūdenī, līdz tie ir gandrīz mīksti, tikai tad jāliek cukura sīrupā.
Burkāni ir dabīgais solārijs un izcils vitamīnu avots! Tie satur C, B, D, E, K vitamīnu un A provitamīnu – karotīnu, kā arī dažādas aktīvas vielas, kas uzlabo redzi, nostiprina epitēliju un uzlabo sejas krāsu. Burkānu produkti veicina ēstgribu, uzlabo asins sastāvu. Šajā dārzenī ir līdz 16% balastvielu, kas veicina gremošanas trakta darbību un uzlabo vēdera izeju. Ar burkāniem cilvēks uzņem arī kāliju, magniju, dzelzi, fosforu un brīvās aminoskābes. Bez tam burkāni satur salīdzinoši daudz kalcija (10 burkāni līdzvērtīgi glāzei piena).
Sukāžu gatavošanas laikā burkānus var izturēt arī cidoniju vai upeņu sīrupā. Rezultāts ir daudz interesantāks, bet tikpat veselīgs.
Tieši tāpat kā burkānu sukādes, našķi ir pagatavojami arī no galda bietēm. Interesants rezultāts izdosies, ja parastā sīrupa vietā ņemsiet cidoniju vai upeņu sīrupu. Bietes ir labs vitamīnu, minerālvielu un šķiedrvielu avots. Īpaši vērtīgās vielas bietē ir jods, dzelzs, cinks un kobalts. Satur arī kāliju, nātriju, kalciju, magniju, fosforu, mangānu, nedaudz olbaltumvielu un tauku; organiskās skābes – citronskābi, ābolskābi, skābeņskābi; vitamīnus – B grupas, C, P, PP, folijskābi; pektīnvielas, citas bioloģiski aktīvas vielas.
Gardas, viegli saldskābas sukādes top arī no rabarberiem. Arī to sastāvs ir visai daudzveidīgs: daudz askorbīnskābes, A, E, C (14-20 mg/%), P (līdz 80 mg/%) un daži B grupas vitamīni, rutīns, nātrijs, kālijs, magnijs, dzelzs, jods, organiskās skābes, pektīni, cukuri, miecvielas, flavonoīdi un daudz kas cits. Kāti ir bagāti ar organiskajām skābēm (ābolskābe – 1,58-2,6%, citronskābe, dzintarskābe, skābeņskābe). Tautas medicīnā svaigus rabarberus izmantoja kā spēcinošu, temperatūru pazeminošu, dažādus šķidrus izdalījumus un asinsradi veicinošu līdzekli. Kopš sirmas senatnes rabarberu kātus un sulu lietoja, lai ārstētu aknu, kuņģa un barības trakta kaites.