Pieceļoties kādu dienu no rīta, pār manu dvēseli nāca apgaismība un teicu «Lai Top Soļanka...» un, ja reiz tai ir jātop, - tad jātop riktīgai gaļas soļankai, nevis pliekanam veģetāram strebjamajam.
Lai top soļanka! (55)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pablandoties pa Matīsa tirdziņu, uz mājām tapa sagādāts:
1) divas cūciņas nierītes - īstenajam soļankas smeķim;
2) 350 gramu lielopu gaļas - pamata gaļiniekam;
3) puskilo kaulu - smeķīgam buljonam;
4) 300 gramu žāvētas krūtiņas - sātīgumam;
5) kaučkādi cīsiņi - netīšām atradās ledusskapī;
6) 300 grami sīpolu - asumam;
7) tomātu pasta - īstena bieza pasta visa apvienošanai;
8) 250 grami sālītu gurķu - sālīgumam;
9) četri lieli kartupelīši - biezumiņam;
+ piedevām melnās olīvas, citrons, pipariņš, zaļumiņi, krējumiņš.
Ņemam lielo grāpi, metam iekšā kaulus, nieres, un uz uguns virsū!
Mūsu pamatuzdevums ir iegūt kreptīgu buljonu no kauliem un novārītu gaļu ar nierēm - tā tad arī būs soļankas bāze, kura dos pamatgaršu. Ir «meistari», kuri
buljona vārīšanas vietā iemet Magī kubiņus: tādas izdarības atstāsim stacijas bufetei!
Kad uzvārās, pārbaudām, vai nav kāda puta atkal uzpeldējusi, - ja ir, nosmeļam. Te jokot nevar, jo putas dos sīvumu.
Piešaujam klāt smaržīgo pipariņu un kādu lauru lapiņu,
bet sāli neliekam - sāls nāks vēlāk no gurķiem.
Vārām visu uz nelielas uguns kādu stundu, pusotru.
Kamēr gaļa vārās, nesteidzoties nomizojam sīpolus, sagriežam salmiņos un liekam vārīties.
Sagriežam gurķīšus. Jāatceras, ka soļankai der tikai un vienīgi sālīti gurķi!
Jau pats zupas nosaukums liecina, ka tajā ir tieši sālīti gurķēni!
Visu beram katlā. Sagriežam krūtiņas gabalu. Visu, ko nu sameklējām ledusskapī, - vai cīsiņš, vai sakaltis speķa gabals.
Tam ar soļanka ir laba, ka gaļas piedevām der viss, kas pa rokai.
Un tagad pievēršamies tomātu pastai - tieši pastai, nevis mērcei vai kečupam. Šaujam klāt sautējumam divas, trīs lielas ēdamkarotes un visu kārtīgi samaisām. Tagad ņemam sautējumu no uguns nost un atstājam pannā uz kādu pusstundiņu ievilkties.
Ķeselējam no buljona laukā gaļu un noliekam bikucīt atdzist, lai rokas nedeg.
Kaulus metam ārā - tie savu jau ir atdevuši buljona smeķim.
Ņemam nierītes un liellopa gabalus, sagriežam smalkos gabaliņos un liekam atpakaļ buljona grāpī vārīties tālāk.
Nomizojam kartupeļus, sagriežam kubiciņos un beram buljonā vārīties. Būtībā ar to arī esam beiguši lielos darbus.
Tagad mums ir sautējums pannā un buljona katls ar gaļu un kartupeļiem.
Pavārām kādu brīdi, kamēr kartupeļi ir mīkstāki, un, fanfarām skanot, pannas sautējumu speram buljonā iekšā!
Pieregulējam garšu, piesperot sāli (man gan parasti pietiek ar gurķu sālīgumu) un citas garšvielas, kas nu kuram garšo.
Ja kādam patīk šķidrāka zupiņa, tad pielejam ūdeni un gaidām burbuli, kamēr viss uzvārās.
No uguns grāpi nost un liekam vismaz pāris stundas «nostāvēties».
Man personīgi garšo vispār «otrā rīta» soļanka - kad viss ir «ievilcies» un smeķis, mmmmmm, fantastisks...
Uzsildot piešaujam klāt pāris citrona šķēlīšu bez mizas un olīvas.
Servējam ar zaļumiem un krējumiņu vai kas nu kuram garšo.