Spermas banka. Mīti un puspatiesības (74)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

Kas īsti ir spermas banka? Lai to uzzinātu, portāls TVNET devās uz klīniku EGV, kuras vadītājs un ginekologs Māris Arājs stāsta, ka EGV spermas banka ir pirmā Latvijā. Tā darbojas aptuveni 15 gadu.

 
Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

Nav tik vienkārši – ne visi var kļūt par spermas donoriem

Par spermas donoriem var kļūt tikai tie vīrieši, kuriem spermas analīze ir ideāla. «Tas ir pirmais atskaites moments, lai viņi vispār varētu domāt kļūt par spermas donoriem.»

Ja spermas analīze ir izcila, vīriešiem jādodas uz interviju pie klīnikas speciālista. Viņš izvērtē potenciālā donora dzīvesstāstu, vizuālo izskatu, dzīvesveidu.

Izcila spermas analīze vēl nenozīmē, ka vīrietis var kļūt par spermas donoru.

Piemēram, vīrieša kandidatūru noraida, ja viņam ir kādi vizuāli defekti. «Ne visi spermas donori mums ir Bredi Piti vai Džordži Klūniji,» dakteris saka un tomēr atzīst, ka intervijas laikā cenšas atlasīt tikai tos vīriešus, kam nav vizuālu nepilnību.

Otrs biežākais izslēgšanas iemesls ir saistīts ar vīrieša dzīvesveidu, piemēram, aizraušanās ar alkoholu vai narkotikām. Savukārt smēķēšana saprātīgā daudzumā (piemēram, pāris cigaretes dienā) netiek uzskatīta par iemeslu, lai vīrietim atteiktu.

Spermas nodošanas laikā no smēķēšanas gan būtu vēlams atteikties pavisam.

Vēl viens iemesls, kāpēc daļa vīriešu nekļūst par spermas donoriem, ir kāda analīzēs atklāta infekcija. Pat ja vīrietim nav sūdzību, viņam var atklāt kādu seksuāli transmisīvo slimību, kas liedz izmantot viņa spermu. To paredz likums.

Tāpat tiek pārbaudīta vīrieša ģenētika. Arāja praksē gan bijis tikai viens pacients, kura ģenētiskā analīze parādīja nelielu novirzi. Lai arī ģenētiķi pēc tam atzina, ka šī vīrieša ģenētiskā novirze nevarētu atstāt iespaidu uz pēcnācējiem, konsilijs nolēma neriskēt ar šā vīrieša spermu.

«Mēs ņemam tikai tos, kuru ģenētika ir tāda, kādai tai jābūt. Par donoriem nevar kļūt arī vīrieši, kuru ģimenēs atklātas kādas iedzimtas saslimšanas, piemēram, sēklinieku noslīdēšana.»

Lai kļūtu par spermas donoru, vīrietim jārunā arī ar psihologu un narkologu. Viņi izvērtē psihiskās saslimšanas un atkarības gan pašam potenciālajam donoram, gan viņa ģimenei. Ir bijis tā, ka vīrietim ir izcila spermas analīze, taču šie speciālisti viņu neiesaka par donoru. Piemēram, pacients sarunā min garastāvokļa maiņas, taču neatklāj, ka ir psihiatra uzskaitē.

Klīnikas pārstāvjus arī interesē potenciālā donora pieredze likumu ievērošanas jomā, taču pacientam nav jāiesniedz oficiāla policijas izziņa, ka viņš nav izdarījis noziegumu. «Mēs šo pieredzi ņemam vērā, ja pats pacients mums pastāsta par pārkāpumiem un krimināllietām.»

Visi donori tiek brīdināti, ka sarunai ar speciālistiem jābūt atklātai un patiesai. Tas nozīmē – ja viņi kaut ko svarīgu noslēpj, bet tas «izpeld» pēc daudziem gadiem,

iestājas kriminālatbildība gan pret klīniku, gan donoru, kas informāciju noslēpis.

Tikai tad, ja vīrietis ir izturējis visas šīs pārbaudes un sarunas, viņš var kļūt par spermas donoru.

 
Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

Pamatīgs un ilgstošs darbiņš

Arī ar pašu spermas nodošanu nav tik vienkārši, kā sākumā varētu šķist. Dakteris stāsta, ka

spermas nodošana notiek divas reizes nedēļā piecas nedēļas pēc kārtas.

Iegūtais vīrieša bioloģiskais materiāls tiek sasaldēts, taču pirmo pusgadu to nedrīkst izmantot.

Karantīna vajadzīga, jo ir dažas infekcijas, kuras nevar uzreiz atklāt – pacients var būt inficēts, bet analīzēs tas neuzrādās. Tāpēc pēc pusgada vīrietim klīnikā jāierodas vēlreiz un jāpārbaudās, vai viņam nav kāda no šīm infekcijām. Tikai tad, ja viss ir kārtībā, savākto un sasaldēto spermu drīkst izmantot un piedāvāt klīnikas pacientēm.

Ārsts neslēpj, ka mēdz būt arī tādi gadījumi, kad pacienta analīzes ir ideālas, taču pēc pusgada, kad beigusies karantīna, viņš vairs nekontaktējas ar klīniku. Tādās situācijās viss lielais darbs kļūst veltīgs.

Cik ilgi sasaldēto spermu uzglabā?

Tie var būt pat gadi. «Tas atkarīgs no pieprasījuma. Ir donori, kuru parametri ir līdzīgāki neauglīgo ģimeņu vīriem un partneriem, un tad viņu materiālu izmanto ātrāk.» Likums nosaka, ka

katrā valstī no viena donora spermas drīkst būt dzimuši tikai trīs bērniņi.

Tas nozīmē – ja Latvijā no konkrētā donora jau ir bijušas trīs veiksmīgas grūtniecības, šo spermu var piedāvāt tikai ārzemnieku ģimenēm, piemēram, no Lietuvas, Zviedrijas, Norvēģijas. Aptuveni trešdaļa klīnikas klientu ir ārvalstnieki, kuri uz brauc uz Latviju, lai tiktu pie bērniņiem.

Lai gan EGV spermas bankas piedāvājumu nevar salīdzināt ar Dānijā pieejamo klāstu, kur ir izveidoti pat donoru katalogi, ārvalstnieku interese ir gana liela.

Latvijā ir tikai 5-10 aktīvi spermas donori.

Likums nosaka, ka spermas donoriem jābūt vecumā no 18 līdz 45 gadiem. Bet klīnikā priekšroka tiek dota donoriem līdz 40 gadu vecumam.

EGV klīnikas vadītājs uzskata, ka Latvijā vajadzētu izveidot vienotu spermas donoru reģistru, kas ļautu izvairīties no situācijām, kad viens donors nodod spermu vairākās klīnikās un tādējādi no viņa bioloģiskā materiāla var piedzimt vairāk nekā trīs bērni vienā valstī. Līdz šim vienotas datu bāzes izveidei trūkusi politiskā griba.

 
Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

Tas nav skaistumkonkurss!

Kad uz klīniku atnāk ģimene, kurai ir neauglības problēmas, viņi spermas donorus nevar izvēlēties pēc fotogrāfijām, vārda, uzvārda vai dzīvesvietas.

Ārsts rāda sarakstu, kāds pieejams pacientiem. Patlaban tajā ir dati par 13 spermas donoriem un viņu biofizikāliem parametriem: acu krāsu, matu krāsu, augumu, svaru, asins grupu. Ja donori piekrīt, var atklāt arī izglītības līmeni un ģimenes stāvokli.

«Runājot konceptuāli, var teikt, ka visi donori ir Latvijas pilsoņi. Lielākoties viņi ir latvieši. Tikai daži ir krievvalodīgie,» Arājs stāsta līdzšinējo situāciju un norāda, ka

mūsdienās pacienti vēlas izmantot arī citu tautību vīriešu spermu.

Tāpēc būtu vajadzīgas atbilstošas izmaiņas likumā.

«Esošo donoru dati ne vienmēr apmierina pacientus. Viņi vēlas, piemēram, Kaukāza izcelsmes donora spermu, jo ģimenē sieviete ir latviete, bet vīrietis – Kaukāza izcelsmes. Protams, viņiem donora-latvieša parametri īsti nederēs.

Otrs spilgtākais piemērs: atbrauc pacients no Norvēģijas vai Zviedrijas, kurš vēlas, lai donors izskatās kā skandināvs – blonds, zilām acīm. Diemžēl tādu mums nav. Kādu varbūt varētu atrast, bet pārsvarā latviešu vīriešiem ir brūni mati un zaļganpelēkas acis.»

Bērns nevar uzzināt, kurš ir viņa bioloģiskais tēvs

Daudzās valstīs, piemēram, Holandē un Dānijā, likums nosaka – ja bērns tiek ieņemts no donora dzimumšūnām, pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas viņš var vērsties datu bāzē un uzzināt, kas ir viņa bioloģiskais tēvs. Latvijā šādu likumu nav un līdz ar to donoriem tiek nodrošināta pilnīga anonimitāte.

Arī donoram nav nekādu iespēju uzzināt, tieši kurai sievietei viņš palīdzējis tikt pie bērniņa.

Lai to nodrošinātu, klīnikai ir liela atbildība.

Dakteris uzskata, ka Latvijā esošā kārtība par anonimitāti ir pilnīgi pareiza. Saeimā bijušas diskusijas, ka konfidencialitāti vajadzētu atcelt. Taču citu valstu pieredze liecina – tiklīdz to izdara, spermas donoru programma tiek iznīcināta. «Lielākā daļa vīriešu un sieviešu nepiekritīs, ja vēlāk viņi vai bērns varētu uzzināt par otru pusi.»

Klīnikai ir liela atbildība ne tikai par datu konfidencialitāti, bet arī precizitāti. Vienkāršoti runājot – nedrīkst sajaukt mēģenes, uzvārdus, kodus. Lai tā nenotiktu, izveidota īpaša sistēma.

 
Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

Iespēja tikt pie brālīša vai māsiņas

Pacientēm, kuras izmantojušas donoru spermu, ir pienākums informēt klīniku, vai grūtniecība bijusi veiksmīga un kāds ir bērniņa dzimums. Bet ne visi pacienti šo informāciju paziņo. Šajā ziņā visgrūtāk sokas ar informāciju par ārvalstu pacientiem.

Arāja praksē bijuši gadījumi, kad ar neauglību sirgstošais pāris vēlas vairākus bērniņus no viena spermas donora materiāla. Tas ir iespējams, taču tad ieteicams jau laicīgi rezervēt klīnikā pieejamā bioloģiskā materiāla ampulu uz vairākiem gadiem.

Ar Latvijas spermas donoru palīdzību dzimušajiem vecākajiem bērniem jau ir padsmit gadu.

Strādājot ar neauglības problēmām, ārsts novērojis vēl kādu tendenci – agrāk pie speciālista vērsās daudz pāru, kuri pie bērniņa nav varējuši tikt piecus un pat desmit gadus. Bet

tagad daudz ir tādu cilvēku, kuri nevar sagaidīt pat gadu līdz grūtniecības iestāšanās brīdim.

Ja pāris dzīvo regulāru dzimumdzīvi un neizsargājas, gada laikā grūtniecībai vajadzētu iestāties. Ja tā nenotiek, var meklēt speciālista palīdzību.

Kaut arī spermas nodošanas laikā vīrietis nodod desmit paraugus, ne visos gadījumos izdodas tikt pie bērniņa. Ne visām sievietēm veselības stāvoklis ir tik izcils, lai grūtniecība iestātos. Medicīniskajā apaugļošanā grūtniecība iestājas vidēji 40% gadījumu.

Ginekologs atklāj, ka

15 gadu laikā ar klīnikas spermas donoru palīdzību piedzimuši aptuveni simts bērniņi.

Aptuveni trešdaļa mazuļu dzimuši ārvalstniekiem. Ļoti bieži viesi klīnikā ir Lietuvas iedzīvotāji, jo reliģisko apstākļu dēļ kaimiņvalstī medicīniskā apaugļošana ir aizliegta.

 
Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

Neliela, omulīga telpa ar atbilstošu atribūtiku

Dakteris akcentē, ka potenciālajam donoram ir ļoti liela atbildība. Viņam būtu jāatturas ne tikai no smēķēšanas un citiem netikumiem, bet arī personīgās dzimumdzīves. Sperma jānodod divas reizes nedēļā aptuveni ar trīs dienu atturēšanos no dzimumdzīves. Tad bioloģiskais materiāls ir viskvalitatīvākais.

Spermas nodošanas laikā donors var aizmirst par savu personīgo dzimumdzīvi.

Šāds režīms jāievēro visas piecas nedēļas.

Ārsts skaidro, ka vīrietis ar gana lielu motivāciju un atbildības sajūtu to var izdarīt. «Vīrieši to sola un cenšas darīt. Te ir stāsts par atbildības sajūtu – tā ir pietiekoši nopietna. Nav tā, ka šodien pieceļos un pēkšņi izdomāju, ka varētu atnākt nodot spermu. Tā ir nopietna vienošanās, kam mēs attiecīgi gatavojamies. Materiāls ir jāapstrādā, jāsasaldē, atbilstoši jāmarķē.»

Klīnikā iekārtots arī speciāls spermas nodošanas kabinets. Dakteris lūdz to nefotografēt, taču viņš piekrīt to raksturot. Tas ir mazs kabinets, kurā atrodas ar ādas pārvalku klāts krēsls (to var viegli apstrādāt un dezinficēt). Kabinetā atrodas arī atbilstoši iedvesmas materiāli: DVD, TV, žurnāli. Kabinetu var aizslēgt, tas ir izolēts un atrodas pašā klīnikas stūrī – tam garām nestaigā citi pacienti.

Parasti spermas iegūšana notiek ar masturbācijas palīdzību, bet diezgan bieži palīdz arī partneres. Ārsts dzirdējis arī par eskorta meiteņu un «Viagras» izmantošanu. Divatā vieglāk pārvarēt stresu un apmulsumu. Visbiežāk spermas iegūšanai atvēlēta pusstunda, bet tiek pieļauti arī izņēmumi.

Ja donors vēlas, spermas iegūšana var notikt arī mājās, taču klīnikas darbiniekiem tas jāzina iepriekš, lai viņi var atbilstoši sagatavoties.

Ja sperma iegūta mājās, pusstundas laikā tā noteikti jānogādā klīnikā.

Turklāt tam jānotiek klīnikas darba laikā no pulksten 9 līdz 19. Netiek pieļauta situācija, kad sperma tiek iegūta naktī, bet uz klīniku atvesta tikai nākamajā dienā.

Lielas mucas ar šķidro slāpekli

Dakteris piekrīt arī parādīt, kā iegūto spermu uzglabā. Tas notiek vairākās lielās kannās, kurās ir šķidrais slāpeklis. Kopumā kannās atrodas simtiem spermas paraugu.

Sasaldēto spermu glabā -196 grādos.

Tādā temperatūrā nenotiek nekādi dzīvības procesi, un tā ir droša uzglabāšanai. Atverot kannas vāku un noņemot drošības aizbāzni, paceļas auksti, balti garaiņi. Tā kā šķidrais slāpeklis izgaro, reizi nedēļā tā krājumi tiek papildināti.

Nav vēlams spermas paraugus daudz kustināt un ņemt ārā. Tāpēc fotogrāfijās var redzēt tikai nelielu daļu spermas paraugu.

Sperma glabājas speciālās mēģenēs, kā parasto asins analīžu laikā paņemtās asinis. Uz katras mēģenes ir dažādas ciparu kombinācijas, pēc kā speciālisti var atšifrēt datus par donoriem.

Daži neatbildēti jautājumi

Pēc viesošanās klīnikā mums rodas vēl daži jautājumi. Pirmkārt, vai donors var nodot spermu nevis visas desmit reizes, bet tikai vienu, divas vai piecas reizes. Ārsts atbild, ka tas nav iespējams, jo izmaksas, kas saistītas ar spermas donora programmu, paredz vismaz 10 spermas sasaldēšanas reizes.

Otrs jautājums: vai spermu var nodot arī vīrieši, kuri to rezervē paši sev? Piemēram, jauns uzņēmējs, kuram patlaban nav bērnu, iesaldē savu spermu, lai vajadzības gadījumā varētu to izmantot kaut kad nākotnē. Vai bijuši šādi vai līdzīgi gadījumi?

Arājs atbild apstiprinoši: «Jā, visbiežāk šādu iespēju izmanto vīrieši, kuriem atklāta onkoloģija un nepieciešama steidzama speciāla ārstēšana. Lai izvairītos no sliktiem pārsteigumiem pēc izveseļošanās, pacienti veic sava bioloģiskā materiāla saglabāšanu nākotnes plāniem.»

Komentāri (74)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu