Kontracepcijas mērķis ir dot sievietei iespēju izvēlēties laist pasaulē tik bērnu, cik viņa vēlas. Lai gan ideālas kontracepcijas nav, tomēr ir būtiski noskaidrot, kura katrai sievietei ir drošākā, veselīgākā un pieņemamākā izsargāšanās metode.
Kontracepcija. Kādu līdzekli izvēlēties? (27)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ir vairāki kritēriji, pēc kuriem mediķi vērtē kontracepcijas metodes drošību: pirmkārt, tā ir drošība pret nevēlamu grūtniecību, otrkārt – metodes drošība jeb piemērotība sievietes organismam, veselībai. Dažādos dzīves periodos šie kritēriji nedaudz atšķiras, un piemērotāko kontracepcijas metodi mediķi iesaka, vadoties no vairākiem apsvērumiem, galvenokārt atkarībā no sievietes vecuma, dzimumdzīves biežuma, attiecību rakstura (pastāvīga vai gadījuma rakstura), veselības stāvokļa u.c.
Joprojām aizspriedumu varā
Pasaulē par drošāko metodi tiek uzskatīta hormonālā kontracepcija. Piemēram, Holandē, kur seksuālā izglītība skolā ir obligāts priekšmets no 12 gadu vecuma, hormonālo kontracepciju izmanto 80% sieviešu. Atlikušie 20% ir grūtnieces, sievietes, kuras vēlas bērnu, vai tās, kurām nav pastāvīga partnera. Tāpēc šajā valstī arī ir stabils dzimstības līmenis.
Latvijā situācija ir pavisam citāda. Kā liecina pētījumi par reproduktīvo veselību, pie mums hormonālās kontracepcijas tabletes lieto aptuveni 15% sieviešu. Mediķi ir pārliecināti, ka mūsu sieviešu izvēli ierobežo zināšanu un informācijas trūkums, it īpaši pusaudžu vidū. Izrādās, Latvijā pagājušajā gadā vien pārtraukta grūtniecība 175 meitenēm, kas jaunākas par 14 gadiem. Pie mums, izvēloties kontracepcijas metodi, būtiska nozīme ir arī kontracepcijas līdzekļu cenām, savstarpējām attiecībām ģimenē un sievietes inteliģences pakāpei. Nav retas situācijas, ka sievietei intīmajā brīdī nav bijis pieejams neviens no izsargāšanās līdzekļiem. Bet nereti sievietes vienkārši ir negatīvi noskaņotas pret hormonu preparātiem un spirāli, jo, kā uzskata speciālisti, pārspīlē šo kontracepcijas līdzekļu blakus efektu kaitīgumu. Turklāt aizspriedumi pret hormonālo kontracepciju nav mazinājušies, to pat ir saradies vairāk nekā pirms pieciem, sešiem gadiem. Vai bailēm ir pamats?
Kad vainot tableti?
Spriežot pēc pētījuma, kas Latvijā veikts, aptaujājot 1200 sievietes – liela daļa uzskata, ka hormonālās kontracepcijas tabletes nav drošas veselībai. Visbiežāk – apmēram 20 – 30 % sieviešu – biedē iespējamais svara pieaugums, kas varētu būt saistīts ar šīs metodes izvēli. “Piemēram, 26 gadus jauna sieviete lieto hormonālās kontracepcijas tabletes jau piecus gadus un pēdējā gada laikā viņas svars palielinājies par diviem kilogramiem – vainosim tableti? To izdarīt visvieglāk. Manuprāt, šāds svara pieaugums nav nekāda traģēdija, turklāt nav jāaizmirst, ka no 25 gadu vecuma cilvēka organisms palēnām sāk novecot. Bet, ja turpina ēst tik pat daudz vai pat nedaudz vairāk un kustas tikpat vai pat mazāk kā iepriekš, tad svars patiešām pamazām pieaug,” populārāko aizspriedumu atspēko P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ginekoloģe Zane Krastiņa. Divi trīs kilogrami trīs mēnešu laikā tiek uzskatīti par pieļaujamo svara pieauguma normu, uzsākot lietot hormonālo kontracepciju.
Z. Krastiņa nenoliedz – patiešām, ir sievietes, kuru organisms vispār nepanes hormonālās tabletes, ir tādas, kurām dažu mēnešu laikā svars palielinās pat līdz 10 kilogramiem. Jārēķinās ar to, ka dažkārt, uzsākot lietot tabletes, vienu vai divas nedēļas iespējami izdalījumi no dzimumceļiem vai arī kādā ciklā izpaliek menstruācijas. Taču šos blakus efektus iespējams koriģēt ar tablešu skaitu vai nomainot tablešu veidu – protams, ja vien sieviete dodas pie ārsta. “Visa pamatā ir veiksmīga sadarbība starp ārstu un pacienti,” uzskata ginekoloģe.
Bieži vien izvēlēties hormonālos līdzekļus attur vienīgi fakts, ka šī nav dabiska kontracepcija. “Jā, tā nav dabiska, bet dabiski būtu dzīvot tā, kā mūsu senči – nedaudz piesedzot kailumu, audzējot spalvas un ēdot ar rokām. Bet civilizācija taču ir attīstījusies, mūsdienu sabiedrībai ir citas prasības! Hormonālā kontracepcija nav radīta tāpēc, lai kaitētu veselībai, bet gan apmierinātu mūsdienīgas sievietes prasības – būt drošai pret nevēlamu grūtniecību, mazināt sāpīgas menstruācijas. Hormonālās tabletes to nodrošina. Protams, ir jārēķinās, ka kaut kas var arī neizdoties. Bet arī pašai sievietei ir jāpiedalās sava organisma darbībā, jāseko tai līdzi un jāatrod veids, kā par sevi var rūpēties.”
Ja ar veselību viss kārtībā
Hormonālās tabletes kā vispiemērotāko kontracepcijas līdzekli iesaka, ja nepieciešama droša aizsardzība pret nevēlamu grūtniecību – jaunām, vēlams, veselām sievietēm pašā plaukumā, ar regulāru dzimumdzīvi un stabilām attiecībām. Kā liecina Holandes ģimenes plānošanas speciālistu pieredze – arī jaunākām, seksuāli izteikti aktīvām meitenēm, kurām nav vēlama grūtniecība vai jau ir bijis veikts aborts, šis ir viens no piemērotākajiem līdzekļiem, ko varētu kombinēt ar prezervatīvu, tā sevi pasargājot no seksuāli transmisīvajām slimībām.
Sākot no 35 gadu vecuma, kontracepcijas izvēli iespaido tas vai sieviete smēķē. Aktīvām smēķētājām, kuras dienā izsmēķē 10 līdz 20 cigaretes, šajā vecumā būtu jāpārtrauc lietot kombinētās pretapaugļošanās tabletes. Lai noteiktu hormonālās kontracepcijas līdzekļu atbilstību, Z. Krastiņa iesaka katrai sievietei reizi piecos gados nopietni pārbaudīt savu veselības stāvokli – izmeklēt sirds un asinsvadu sistēmu, pārbaudīt aknas un vielmaiņas funkcijas. “Vislabāk, ja tas notiek, ginekologam sadarbojoties ar ģimenes ārstu. Ja izmeklējumu rezultāti liecina, ka ar veselību viss kārtībā, hormonālo kontracepciju var izmantot līdz pat menopauzei.” Dažkārt hormonālās tabletes pat iesaka sākt lietot sievietei 40 gadu vecumā, ja ir sākušies menstruālā cikla traucējumi.
No hormonālās kontracepcijas jāatsakās kaislīgām smēķētājām, jo gan hormons estrogēns, gan cigarešu dūmos esošās vielas iedarbojas uz asinsvadu sieniņām, tādējādi palielinot trombu embolijas risku. Hormonālā kontracepcija nav pieļaujama dažu ļaundabīgu audzēju gadījumā, pie smagām aknu kaitēm, ja sievietei ir augsts asinsspiediens, ko nevar novērst ar medikamentu palīdzību, smaga migrēna, nopietni asinsrites traucējumi.
Viņus dēvē par “vecākiem”
Taujāta par dabisko izsargāšanās metožu plusiem un mīnusiem, Z. Krastiņa stāsta, ka kalendārās metodes piekritējus mediķi dēvē par “vecākiem”. “Dabiskās ģimenes plānošanas metodes ir labas un noderīgas, ja ģimenē jau ir viens vai vairāki bērni un pārim nebūtu iebildumu, ja pieteiktos nākamā atvasīte.”
Kritērijs, pēc kura mediķi vadās, piedāvājot izvēlēties kādu no kontracepcijas metodēm, ir sievietes atbilde uz jautājumu: ko jūs darītu, ja iestātos grūtniecība? Ginekoloģe min piemēru: “Ja, piemēram, sievietei ir 34 gadi, bērniņš tiek plānots pēc gada vai diviem, bet pašlaik viņa vēl to nevēlas – taču arī abortu neveiktu –, tad necenšos šo sievieti pierunāt lietot hormonālo kontracepciju vai ievadīt dzemdes spirāli. Viņai būtu piemērotāka kāda dabiskā, piemēram, kalendārā metode.”
Izvēloties šo metodi, būtiski, cik labi sieviete jūt savu ķermeni un ovulāciju. Taču jāņem vērā, ka jūtīgākai sievietei ovulācija var novirzīties kaut kādu ārēju apstākļu dēļ, to var ietekmēt jebkas – ceļojums, priekšnieka aizrādījums darbā, slimības, stress, arī pozitīvas emocijas. Kalendārā metode nav droša – grūtniecības iestāšanās risks ir 20 līdz 30%.
Vissenākā, taču mūsdienās par visnedrošāko novērtētā izsargāšanās metode ir pārtrauktais dzimumakts. Tās izmantošana ir biežākais grūtniecības iestāšanās iemesls, tomēr Latvijā, pārtraucot dzimumaktu, izsargājas apmēram 20 % pāru. Kā to vērtē mediķi? Angļu ģimenes plānošanas speciālists Džons Gilbauds teicis: “Ir pieejami visdažādākie transporta veidi, viens no tiem arī bifeļu pajūgs – ļoti lēns un neērts, bet tomēr pārvietošanās līdzeklis. Ja kaut kur jānokļūst un nav citu iespēju, var izmantot arī to.” Z. Krastiņa piebilst: “Protams, ja nav nekā cita, labāk izsargāties tā, nekā neizsargāties vispār. Bet salīdzinot ar pārējām izsargāšanās metodēm, tas ir bifeļu pajūgs.”