Jocīgi, es vienmēr esmu lepojusies ar savām reāli sastrādātajām un raupjajām rokām... Mani šķebina pat doma, ka 30-40 gadīgai sievietei rokas ir kā mazam bērnam! Tā jau kautkāda baronese, kurai pat elpot slinkums...
Visus darbus ieskaitot visus dārza darbus bez cimdiem. Šad tad ( 3 - 5 reizes mēnesī ) uzsmērēju roku kremu. Manas rokas ir tādas pat kā 18 gados, bet man jau 44 . Es varbūt pēc 25 gadiem ģīmi uz ielas nevarēšu rādīt ( lai gan tam ar nav vainas, bez palīglīdzekļiem svaigs un neviens nedod vairāk par 35 gadiem!!! ), bet rokas varēšu vicināt droši. Nedaru pilnīgi nekā no tiem padomiem. Un ir o.k.
Kāpēc gan sievietēm būtu jāslēpj savs vecums? Lai nogrābtu jaunāku džeku? Var jau smērēt uz ķermeņa un sejas kilogramus smiņķu, var apģērbties jauniešu drēbēs, bet sevi jau nepiemānīsi. Cik nu tie gadi ir, tik ir.
Un kas vēl interesantāk, rokas nodod sievietes raksturu, nu arī vīrieša, protams, bet otrais mani mazāk interesē. Es teiktu, ka no rokas var nolasīt tikai nedaudz mazāk informācijas, kā no sejas.