Par to stāsta Veselības centra 4 Dermatoloģijas un ķirurģijas klīnikas dermatoloģe Linda Kapteine.

Sausas ādas rašanās iemesli

Gan cilvēka ādas elastību nosaka, gan par tās sausumu vai pastiprinātu taukainību atbild ādas dziedzeri. Jo sabalansētāka to darbība, jo ādas raga kārta veidojas vienmērīgāka. Iemeslu, kādēļ var būt pastiprināti sausa un raupja ada, ir daudz. Tā var būt iedzimtība, alerģiskās slimības, ādas slimības ar pārragošanās traucējumiem - zvīņēde, ihtioze, ādas reakcija uz konkrētiem medikamentiem. (Ādas un nagu trauslums nereti parādās pēc antibiotiku un pēc diurētisko līdzekļu lietošanas.) Arī, cilvēkam kļūstot vecākam, ādas sausums un jutība palielinās.

Protams, lielu ļaunumu ādai nodara apkārtējā vide.

Sausi, sārti plankumi uz tās var parādīties apkures sezonas laikā vai pēc ilga darba pie datora.

Ārējo kaitīgo faktoru neitralizēšanai vajadzētu mobilizēt visas ādas aizsargsistēmas tieši ziemā, kad, pazeminoties organisma vispārējai imunitātei, pasliktinās arī ādas stāvoklis. Ziema ir tas gadalaiks, kad āda «atpūšas», tās funkcijas palēninās, un maksimālo stresa un vitamīnu trūkumu sasniedz februāra beigās.

Ādas vielmaiņas palēnināšanās rezultātā pavājinās asinsrite – samazinās apgāde ar barības vielām un skābekli. Tas savukārt palēnina šūnu dalīšanos jeb ādas atjaunošanos. Ārēji pasliktinās ādas stāvoklis un izskats - tā ne tikai kļūst bālāka un sausāka, bet arī asinsrites palēnināšanās rezultātā asinis uzkrājas kapilāros, tāpēc tumšie loki zem acīm var kļūt izteiktāki.

Aukstumā ievērojami palēninās tauku dziedzeru darbība, tāpēc āda var kļūt īpaši sausa, plānas un jutīgas ādas problēmas padziļināties. Tā kā āda atjaunojas lēnāk, vecās šūnas netiek atgrūstas pietiekami ātri, taukšūnu saistvielu epidermā ir mazāk, līdz ar to āda sāk lobīties. Ādai, kas ziemas apstākļos funkcionē lēnāk, grūti reaģēt arī uz pastāvīgām lielām temperatūras svārstībām – piemēram, ja iekštelpās ir +20 °C, bet ārā –20 °C, 40 grādi ir ļoti liela starpība, kuras robežās ādai grūti adaptēties.

Vēl lielāku stresu piedzīvo āda, ja ar stipri sasauļotu ādu no kūrorta «ielecam» atpakaļ ziemas salā. Šādos apstākļos ādas hidrolipīdu slānis ziemā gan vēja, gan sala, gan arī sausa iekštelpu gaisa un UV staru iedarbībā gandrīz izzūd. Pastāvīgas lielas temperatūras svārstības ir viens no kuperozes rašanās iemesliem –

aukstumā asinis no ādas ieplūst iekšējos orgānos, lai uzturētu tur siltumu, āda kļūst blāva un vieglāk pakļaujas sala radītiem bojājumiem,

savukārt siltumā kapilāri atkal strauji paplašinās. Ja kapilāru sieniņas kāda iemesla dēļ ir vājākas, tie var palikt paplašinātā stāvoklī pastāvīgi.

Kopt un aizsargāt

Lai atvieglotu savu ikdienu, kopjot un aizsargājot ādu, jāatceras komplekss risinājums. Vispirms noteikti dienā jāizdzer pietiekami daudz (2 l) šķidruma un jāizvērtē sava ēdienkarte! Vēlams ēst produktus, kas satur linolēnskābi un nepiesātinātās taukskābes - naktssveces, linsēklu, rapšu eļļu u.c. Ieteicami ir jūras produkti un zaļie «vitamīni». Tāpat ļoti svarīgi ādu pareizi attīrīt un lietot atbilstošus mazgāšanas līdzekļus.

Pastiprināti sausas ādas gadījumā seju ieteicams mazgāt ar vieglu kumelīšu tējas uzlējumu vai jutīgai ādai paredzētiem losjoniem, micellāriem ūdeņiem. Turklāt tas arī darbojas kā toniks! Ikdienas higiēnā vajadzētu izvēlēties ādas mikrofloru saudzējošus un atjaunojošus produktus, jo sārmainu ziepju lietošana papildus sausinās ādu un var izraisīt arī jutīguma palielināšanos.

Ieteicami ir dušas līdzekļi ar mitrinošu un nesausinošu iedarbību, lipīdiem bagātināti dušas līdzekļi - dušas eļļa vai krēms.

Šie līdzekļi mitrinās ādu, un tā pēc mazgāšanās nebūs savilkta.

Aukstā laikā noteikti jālieto barojoši, aizsargājoši krēmi, kas sadziedē ādu, neļauj tai izžūt stipri sausajā telpu gaisā.  Papildus ādu var aizsargāt ar tonālo krēmu un pūderi un lietot ādu uzlabojošus, nomierinošus un atjaunojošus serumus. Lai pastiprinātu krēmu efektivitāti, reizi mēnesī ieteicams veikt pīlingu, kas palīdzēs ādai atbrīvoties no ārējās raga kārtas, uzlabos tās elpošanu un struktūru. Savukārt, uzturoties siltās, piekurinātās, sausās telpās,

ieteicams uz ādas virs pamatkrēma izsmidzināt speciālus avotu vai kalnu minerālūdens aerosolus.

Paralēli barojošiem krēmiem, atrodoties telpās, var lietot līdzekļus, kas piesaista mitrumu ādas struktūrām.

Ja āda ir kuperoza, sausa un plāna, ieteicams izvēlēties speciālus krēmus - vasarā, kas aizsargā no UV starojuma, bet ziemā, kas mazina vēja un aukstuma kaitīgo iedarbību. Arī nodarbojoties ar ziemas sportu, it īpaši ar kalnu slēpošanu, āda jāaizsargā ar speciāliem UV filtrus saturošiem krēmiem. Neatkarīgi no tā, ka saule «nesvilina», arī ziemā var spēcīgi iesauļoties, it īpaši sniegotos kalnos. Sniegs UV starus atstaro 80%, un šajā gadījumā starojuma intensitāte gandrīz dubultojas.

Tādēļ noteikti nepieciešams lietot aizsarglīdzekļus, kas garantē maksimālu aizsardzību pret UVB un UVA starojumu.

Sausas un atopiskas ādas gadījumā ķermeņa losjoni un krēmi jāizvēlas ļoti rūpīgi, vēlams lietot līdzekļus, kas nesatur konservantus, smaržvielas un citas kairinošas vielas, pastiprina dabisko lipīdu veidošanos ādā un nodrošina tūlītēju komfortu.

Ja āda pastiprināti lobās, ir raupja, veidojas plaisas un citas dziļākas un nopietnākas ādas izmaiņas, jānormalizē ādas mikroflora un jānovērš epidermas jeb ādas virskārtas bojājums. (Nereti šādas ādas izpausmes vērojamas ap muti sejas rajonā, uz kājām, apakšstilbiem, roku augšdelmiem.) Šajā gadījumā papildus ikdienas kopšanai, līdz āda sadzīst, jālieto dziedējoši līdzekļi, kas nodrošina ādas mikrofloras un epitēlija atjaunošanu.

Ziemā kārtīga aizsardzība nepieciešama ne tikai sejai, bet arī rokām un lūpām, kurās ir tikai neliels daudzums tauku dziedzeru un gandrīz nemaz nav hidrolipīdu, tādēļ lūpas ātri sprēgā, izžūst un ap tām veidojas pastiprināti sausa āda. Ziemā noteikti vajadzētu lietot lūpu krāsu un, piemēram, higiēnisko lūpu krāsu uzklāt arī pa nakti. To ieteicams lietot arī vīriešiem un noteikti arī bērniem. Ja lūpas ir sausas un sasprēgājušas, tad lieliski palīdzēs  balzams, kas tūlīt dziedēs, nomierinās un padarīs lūpas mīkstas un gludas.

Informāciju sagatavoja Ilze Apine, Veselības centra 4 Sabiedrisko attiecību speciāliste