Skaidrs, ka lielākajai daļai meiteņu ir svarīgi, kā viņas ģērbjas un izskatās. Un skaidrs, ka pilsētā šie spēles noteikumi tiek ņemti vērā vairāk nekā laukos.

Sabīne (mācās 11. klasē pilsētas skolā): Man ikdienā ir ļoti svarīgi, kādā apģērbā eju uz skolu. Kaut gan cenšos neizlekt no vidusmēra skolnieču tipāža, bet nenoliegšu, ka skolā ir meitenes, kuras ģērbjas tikai populārāko zīmolu drēbēs, kas iegādātas ārzemēs. Bet ir arī skolnieces, kas apģērbu pērk tirgū vai mazcenas veikalos, jo neko labāku iegādāties neļauj rocība. Turklāt jāatzīst, ka meitenes skolas sadzīvē dažkārt ir ļoti nežēlīgas. Viņas pēta, kā esi saģērbusies, cik ļoti saskaņots ir apģērbs, un bieži vien arī aprunā. Tādēļ domāju, ka ģērbšanās tēma skolā ir ļoti svarīga. Turklāt vēl viena nianse, kas svarīga - apģērbam jābūt tīram un nesabojātam. Arī tam pievērš uzmanību. Pati bieži vien apģērbu iegādājos ārzemēs, kad viesojos pie māsas vai ar ģimeni kur izbraucam. Bet cenšos iepirkties Eiropā tādos veikalos, kuri nav sastopami Latvijā, jo pretējā gadījumā ir diezgan liela varbūtība, ka, piemēram, Itālijā nopirksi tādu pašu jaciņu, kā firmas veikalā Rīgā. Kādreiz ar draudzenēm aizejam arī uz lietoto apģērbu veikaliem tepat Cēsīs, kuros nereti var atrast labas lietas. Tirgū gan neiepērkos. Domāju, ka tās drēbes nespētu uzvilkt. Tāpat skolā svarīgi, lai divas meitenes neatnāktu vienādi ģērbtas. Puiši laikam to neievēro, bet, ja meitenes skolā staigā vienādās jaciņās vai svārkos, sajūta ir diezgan neforša.

Ieva (mācās 11. klasē lauku skolā): Ir vidusskolā pāris meitenes, kuras ģērbjas labāk nekā citas, iepērkas Valmierā, Rīgā un iegādājas apģērbus firmas veikalos. Taču lielākā daļa meiteņu iepērkas Cēsīs tirgū vai pagastā lietoto apģērbu veikalā. Ir ģimenes, kuras dažkārt apģērbu saņem no pašvaldības. Kopumā laukos skolēni retāk iegādājas jaunas drēbes. Nereti ir tikai divi vienas nozīmes apģērba gabali. Īpaši tas attiecas uz apaviem un virsdrēbēm. Nav tā, ka katru sezonu tiktu iegādāts jauns apģērbs. Domāju, ka laukos skolēni ir draudzīgāki un vienkāršāki. Te meitenes viena otru apģērba dēļ neizsmies. Viens otru vairāk pazīst un zina, kādā situācijā kurš dzīvo. Man mamma apģērbu pamatskolas laikā lielākoties iegādājās Cēsu tirgū, un tās drēbes nebija sliktas. Arī tagad bieži iepērkamies tirgū. Tur noteikti ir lētāk un var kādreiz nokaulēt cenu. Nezinu, kā būtu, ja mācītos pilsētas skolā. Iespējams, mana garderobe mainītos. Taču, domāju, arī pilsētā daudzas meitenes iegādājas apģērbu humpalās. Bet man pašai vienmēr licies, ka apģērba zīmols vai cena nenosaka, kāds esi cilvēks. Žēl, ja kādam apģērbs nosaka cilvēka vērtību. Tiesa gan, ja uz skolu nāksi netīrās, nevīžīgās vai piesmakušās drēbēs, to gan pamanīs un sāks aprunāt. Bet citādi neviens neskatās, vai apģērbs pirkts Cēsu tirgū, lietoto apģērbu veikalos vai Rīgā.