Ir vismaz divi iemesli, lai šobrīd ķertos pie getru un uzroču adīšanas: vismaz pēc kalendāra ziema ir klāt, un tuvojas Ziemsvētki, laiks, kad jāgādā dāvanas.

Pieredzējušām adītājām šie darbiņi nekādas rūpes neradīs, tāpēc praktiski ieteikumi tām, kuras ada retāk vai tikai gatavojas šo prasmi apgūt. Lai izrēķinātu, cik valdziņu jāuzmet, ieteicams uzadīt paraudziņu, izskaitīt, cik valdziņu, piemēram, 10 cm. Getrām un uzročiem var piekombinēt šalli, cepuri. Turklāt šie adījumi labi izskatās raibi, tātad var kombinēt dažādu dziju atlikumus, vienīgi jāskatās, lai sader pavedienu resnums (tievākus var satīt vairākus kopā).

Ar cik adatām?

Gan getras, gan uzročus var adīt kā tuneli ar apaļajām adatām vai ar 5 adatām kā zeķi vai cimdu (tad nebūs vīles, bet uzmanīgāk jāskaita līdzi, vai pieaudzēti paplatinājumam nepieciešamie valdziņi). Iesācējām vienkāršāks varētu būt taisns gabals, ko pēc tam sašuj (tad ar vīli var labot kādu misēkli). Aprēķina valdziņu skaita starpību adījuma augšmalā un apakšmalā, tā norādīs, cik valdziņu jāpieaudzē. Jāizmēra adījuma garums, vienmērīgi jāsadala, pēc cik centimetriem (tos adot ērtāk pārrēķināt rindās) jāpieaudzē valdziņi, lai adījums piegultu rokai vai kājai. Uzroču piegrieztnē jāiezīmē īkšķa vieta, iepriekš izdomājot, kur būs vīle: virspusē (tad uz tās var, piemēram, uzšūt dažas no dzijas taisītas pogas, to var aptamborēt, izšūt u.tml.) vai plaukstas iekšpusē (ja adījums ir raibs un nekādi papildelementi nav paredzēti, tā ir vienkāršāk).

UZROČI Jāizdomā, cik garus tos gribat: līdz elkonim, pāri tam vai līdz padusei. Ja grib garu uzroci, mērlenti nevajadzētu iestiept, jo elkonis locīsies, tad skopāk nomērīts uzrocis var nošļukt zem tā. Maliņa Jānomēra plauksta platākajā vietā, tik valdziņu arī uzmet maliņai. Lai tā nestieptos, parastā apmetuma (divi labiski, divi kreiliski valdziņi) vietā var adīt stingrāku. Turpejošajā kārtā izada labisko valdziņu, kreilisko noceļ, pavedienu atstājot priekšpusē; atpakaļejošā kārtā ada labiski un kreiliski. Šajā paraugā iesākumā noadīts apmēram centimetrs labiski, tas sarullējas, veidojot biezāku maliņu. To var piešūt ar citas krāsas dekoratīviem pavedieniem, rotāt ar pērlītēm, tamborētu pīnīti u.tml. Līdzīgi var adīt arī augšmalu un maliņas getrām. Sprauga īkšķim Cik lielu to veidot, atkarīgs, protams, no tā, kam adījums domāts, kāda numura adāmadatas, cik rupja ir dzija (pieaugušajiem parasti vajag 9 – 10 valdziņus). To var veidot divējādi: • uzlasa uz drošības adatas (var aizāķēt un ir droši, ka nenoirs) vai citas krāsas dzijas vajadzīgo valdziņu skaitu, tikpat tūdaļ uzmet uz adāmadatas un turpina adīt (1. zīm.). Kad adījums pabeigts, valdziņus aiztaisa (piešuj kreisajā pusē, t.i., pieketelē, aptamborē). Var arī uzreiz valdziņus noraukt un ataudzēt atpakaļejošajā kārtā. Spraugu neatstāj, bet ar citu krāsu ieada īkšķa vietu (2. zīm.); valdziņus uzlasa uz adatas un vēlreiz labiski izada. Kad adījums pabeigts, rūpīgi izrauj svešo pavedienu. Īkšķa spraugu var dekoratīvi apstrādāt, īpaši tad, ja maliņas nav izdevušās gludas, arī tāpēc, lai tās neizstaipītos.

GETRAS Nomēra kāju ap potīti un zem ceļa (var sākt adīt no augšas – platākās vietas, tad adījumā valdziņi būs jānorauc, nevis jāpieaudzē). Getrām bieži izmanto robainās maliņas. Turpejošajā kārtā apmetums, divi labiski saadīti valdziņi, atpakaļejošajā visus izada kreiliski, izveidosies it kā caurā vīle ar pumpiņām. Kad adījums gatavs, maliņu ieloka un kreisajā pusē rūpīgi piešuj (jāskatās, lai šuvums nebūtu pārāk stingrs un nebūtu pamanāms labajā pusē; jāraugās, lai šujot būtu valdziņš pret valdziņu, t.i., atlocītā maliņa nevilktu šķībi). Lai getras būtu stingrākas un valkājot nešļuktu uz leju, var izmantot krustoto valdziņu rakstu: labiskajiem valdziņiem vispirms pa aizmuguri izada 2. valdziņu, tad pa priekšpusi – 1; kreiliskos valdziņus un atpakaļejošajā kārtā ada parasti. Ja dzija rupjāka, krustotie valdziņi vairāk atgādinās pīnīti.