Cepures vēsture (4)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Kaut ko līdzīgu cepurei valkāja jau pirmatnējais cilvēks. Sākotnēji šīs galvassegas lietoja tikai galvas sargāšanai no lietus un saules. Senās Ēģiptes, Romas un Grieķijas laikos galvassega bija līdzeklis, kā demonstrēt savu kārtu, stāvokli sabiedrībā.

Atklāts, ka tik ļoti populārā cepuru materiāla filca dzimtene ir Āzija. Savelta aitas vilna tika izmantota, lai izgatavotu teltis un drēbes.

Cauri gadsimtiem vīrieši un sievietes izmantoja dažādas galvassegas, dažādās formās, bet tikai 14. un 15. gadsimtā cilvēki sāka lietot tādu galvassegas formu kā cepures. Sākotnēji cepures valkāja tikai vīrieši, un tām bija ļoti nozīmīga loma vīrieša apģērbu modē. Sieviešu cepuru mode sāka attīstīties tikai 18. gadsimtā.

Zināmu popularitāti pirmās cepures ieguva 15. gadsimtā, kad arvien dažādojās cepurēs izmantojamo materiālu klāsts. Tajās izmantoja zīdu, plīšu, samtu, taftu, ādu, filcu. Ļoti populārs bijis arī sejas aizsegs.

Cepuru valkāšanas kultūra šajā laikā ļoti atšķīrās vīriešiem un sievietēm. Ja sievietēm cepures valkāšana drīzāk skaitījās nepieņemama, tad vīriešiem tās bija neatņemama tērpa sastāvdaļa. Bijuši laiki, piemēram, 19. gadsimta vidus, kad vīrietim parādīties ārpus mājas ar pliku galvu skaitījās nepiedienīgi, kaut arī pats fasons sieviešu un vīriešu cepurēm bija līdzīgs. Šajā laikā cepuru modi drīzāk veidoja vidējā slāņa vīrieši un sievietes, kas vēlējās labi izskatīties.

Vīriešu cepurēm bija arī simboliska nozīme. Piemēram, cilindrus valkāja tikai augstmaņi, lai demonstrētu savu piederību aristokrātijai, vai profesionāļi, kas bija pieskaitāmi inteliģencei.

Populārāko vīriešu cepuru nosaukumi dažādās valstīs kopš 17. gadsimta:

"Kapteinis" – populāra cepure 17. gadsimtā. Tā nāk no Spānijas. Cepure ir ļoti augsta, ar vidēji platu malu un konusveida galvas daļu. To gatavoja no filca. Populārākā krāsa bija melna.

"Sukurgalva" – cepure, kas populāra 17. gadsimta vidū. Augstu galvas daļu, stingru apmali. To asociēja ar puritāņu valkāto cepuri.

"Trikorne" – trīsstūraina cepure, kas bija populāra 18. gadsimtā.

"Bikorne" – cepure, kas lielākoties mākslinieku un intelektuāļu vidū bija populāra 18. gadsimta beigās.

"Katliņš" – arī populārs 19. gadsimta vidū.

"Hūte" – populāra 19. gadsimta vidū.

"Cilindrs" – populārs 19. gadsimta vidū. Tā izgudrotājs sākumā tika apcietināts, jo izgājis ar savu izdomājumu galvā, ko tā laika cilvēki uzskatīja par nepieklājīgu.

Galantērija

Vārds "galantērija" (angliski "milliner") nāk no Itālijas 16., 17. gadsimta, kad tādas lietas kā cepures, cimdi un citi aksesuāri tika vesti no Milānas. Arī vārda "galantērija" tulkojumos citās valodās redzama šīs pilsētas nosaukuma ietekme. Agrāk cepures pārsvarā tika gatavotas pēc pasūtījuma konkrētam cilvēkam, noņemot mērus un izjautājot par fasonu. Vēlāk tās sāka ražot rūpnieciski.

Visilgāk "dzīvojošās" cepures

Hūte un platmale ir viena no visilgāk "dzīvojošajām" cepurēm, jo tiek nēsāta vēl šodien. Tā kļuva populāra 19. gadsimta vidū. Tajā laikā vīrieši valkāja gan filca, gan pītās hūtes. Uz 19. gadsimta beigām vīriešu cepures kļuva arvien mazākas, tomēr cilindrus vēl nēsāja īpašos gadījumos, svinīgos pasākumos. Hūte kļuva par ikdienas galvassegu.

Kovboju cepures arī ir platmales, bet tām ir savs īpatnējs stils, kas pazīstams arī Latvijā. Šīs cepures populāras pārsvarā Ziemeļamerikā. Tās galvenokārt tiek gatavotas no liellopu ādas, bet ir arī filca cepures, kurās izmantota vilna. Tā kā šīs cepures valkātāji ir arī jātnieki, tām vienmēr ir saitīte, kas savelkama zem zoda, lai cepure jājot nenokristu. Ja tā nokrīt no galvas, tad vismaz karājas saitītē. Šo cepuru galvenā nozīme ir pasargāt galvu no saules un lietus, ne tik daudz, lai demonstrētu savu stāvokli sabiedrībā.

Kažokādas cepures. Šīs cepures daudziem noteikti tūlīt rada asociācijas ar tā saucamo pižiku. Taisnība jau vien ir, tikai kažokādas cepurēm arī ir dažādi veidi, un to valkāja ne tikai krievi.

Kažokādas cepures Eiropā bija modernas no apmēram 1550. līdz 1850. gadam. Šajā laikā filca un kažokādas cepuru ražotnes bija sīvi konkurenti. 16. gadsimta sākumā kažokādas bija populāras tieši Rietumeiropā un bija tuvas izzušanai Skandināvijā un Krievijā, no kurām, pēc mūsu domām, šīs cepures nekad neizzudīs. Kažokādu cepuru mode bija aktuāla arī Amerikas ziemeļos. Šeit gan vērojama kāda cita specifika – cepurēs izmantotā kažokāda daudzviet tiek valkāta ar apspalvojumu uz iekšpusi.

Komentāri (4)CopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu