Tikai nezināšana un informācijas trūkums liek mums noticēt mītiem un ļauties nepamatotiem aizspriedumiem, tā nereti nodarot kaitējumu savai veselībai. Tālredzīgāk un drošāk ir uzzināt faktus un gūt objektīvu izpratni.
Dzemdes kakla vēzi jau izraisa dažādi faktori – ne tikai cilvēka papilomas vīruss...
2008. gada Nobela prēmija medicīnā tika piešķirta vācu zinātniekam Haraldam cur Hauzenam (Harald zur Hausen) par pētījumiem, kas pierādīja, ka cilvēka papilomas vīruss (HPV – human papilloma virus) izraisa dzemdes kakla pirmsvēža slimības un vēlāk arī vēzi, proti, šā vīrusa onkogēno tipu nepārejoša infekcija ir obligāts priekšnosacījums dzemdes kakla vēža attīstībai. HPV onkogēno tipu radītās infekcijas noturību var veicināt dažādi faktori, piemēram, agrīni sākta seksuālā dzīve, bieža partneru maiņa, smēķēšana, seksuāli transmisīvās u.c. reproduktīvā trakta/dzimumorgānu infekcijas (piemēram, herpes), bet tas nav izšķirošais. Dzemdes kakla vēzis var attīstīties arī sievietēm ar vienu seksuālo partneri un ļoti veselīgu dzīvesveidu.
Es regulāri veicu onkocitoloģiskās uztriepes pārbaudes, tāpēc neredzu jēgu vakcinēties...
Sievietes, kuras regulāri veic skrīningu, protams, ir mazāk pakļautas dzemdes kakla vēža riskam. Tomēr jāatceras, ka onkocitoloģisko analīžu uzdevums ir diagnosticēt izmainītās šūnas, nevis aizsargāt pret nepārejošu HPV infekciju. Proti, tās nevar novērst dzemdes kakla vēža cēloni. Vismaz ap 30% gadījumu skrīninga rezultāti ir kļūdaini – viltus pozitīvi vai viltus negatīvi. Kļūdaini pozitīvi skrīninga rezultāti traumējoši ietekmē sievietes – viņas saņem ziņu par slimību, kaut patiesībā nemaz nav slimas. Savukārt kļūdaini negatīvi rezultāti ir potenciāli bīstami, jo sekmē laikus neatklāta dzemdes kakla vēža attīstību (kā Zanes stāstā – links uz Zanes komentāru).
Turklāt ir tādas dzemdes kakla vēža formas kā adenokarcinomas, kas var attīstīties dziļi dzemdes kaklā un netikt atklātas, izmantojot klasisko uztriepes tehnoloģiju, tādēļ tās parasti diagnosticē tikai vēlīnās stadijās. Adenokarcinomu skaits ar katru gadu pieaug tieši jaunām sievietēm. Nāves risks no adenokarcinomas ir divreiz lielāks nekā no plakanšūnu karcinomas. Šo iemeslu dēļ ir svarīga visaptveroša profilakse, kas sevī ietver ne tikai skrīningu, bet arī vakcināciju.
Es un mans vīrietis rūpīgi ievērojam intīmo higiēnu, tāpēc inficēšanās risks būtiski samazinās...
Vīrieša un sievietes higiēnai dzimumattiecībās, protams, ir nozīme, taču vīrusu „nomazgāt” nav iespējams. Tas nozīmē, ka higiēnas ievērošana nekādi nav uzskatāma par profilakses metodi. Statistika gan liecina, ka dzemdes kakla vēža gadījumu skaits ir mazāks tajās valstīs, kur reliģisku un citu iemeslu dēļ tiek veikta vīriešu apgraizīšana(tiek noņemta dzimumlocekļa priekšādiņa). Tas vedina domāt, ka tādējādi tiek samazināts infekcijas pārnešanas risks.
Es vienmēr ievēroju drošību seksuālajās attiecībās un tādējādi pilnībā sevi pasargāju...
Kaut arī prezervatīvi var mazināt inficēšanās risku, tie nepasargā pilnībā, jo HPV infekcija nav seksuāli transmisīva saslimšana un vīruss var tikt pārnests, arī tikai saskaroties ādai dzimumorgānu rajonā. Tāpēc attiecībā uz HPV infekcijas iegūšanu/pārnešanu nepastāv termins „drošs sekss”.
Ar HPV jau inficējas tikai tās sievietes, kurām ir brīvas seksuālas attiecības...
Jā, sievietes seksuālā uzvedība, partneru skaits un viņu seksuālo attiecību „vēsture” palielina risku sākotnēji vai atkārtoti inficēties ar dzemdes kakla vēzi izraisošajiem HPV tipiem. Taču HPV infekcijas riskam ir pakļauta ikviena sieviete - jau no pašām pirmajām seksuālajām attiecībām un visu savu turpmāko seksuāli aktīvo dzīvi. Proti, līdz pat 80% seksuāli aktīvu sieviešu kādā dzīves posmā iegūst šo infekciju. Vairāk nekā 70% šo infekciju ir saistītas ar HPV onkogēnajiem tipiem. Izņēmums ir situācija, ja satiekas HPV “tīri” meitene un puisis (tas nozīmē, ka abiem šīs ir pirmās un vienīgās attiecības) un paliek viens otram uzticīgi uz mūžu. Bet vai tā notiek bieži?
Man dzemdes kakla vēzis nedraud - ilgu laiku esmu kopā ar pastāvīgu partneri...
Partneru maiņa un pārlieku liela brīvība seksuālajās attiecībās palielina inficēšanās risku. Taču, lai inficētos, nemaz nav vajadzīgi vairāki partneri – pietiek ar vienu un ilglaicīgu, jo nekad nav zināms, vai šis vīrietis nav ieguvis HPV vīrusu iepriekšējās attiecībās un nav tā nēsātājs.
Avots: Latvijas Vēža apkarošanas biedrības un Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas buklets „Atbildes, ko vajadzētu zināt visām sievietēm”. Lai uzzinātu vairāk, palūdz šo bukletu savam ginekologam!
