Jāizvairās no ilgstošas atrašanās sēdus vai stāvus. Ilgstoši stāvot vai sēžot, cilvēka vēnas tiek pastiprināti noslogotas. Arī palielināts ķermeņa svars rada papildu slodzi vēnām.

Iespēju robežās jāizvairās arī no augstpapēžu kurpju valkāšanas. Apavi ar augstiem papēžiem nenāk par labu kāju vēnām, ikru muskulis pietiekami nesaraujas un ir apgrūtināta asiņu aizplūšana.

Profilaktiskos nolūkos, ja kājās ir smaguma sajūta vai tūska, var valkāt kompresijas zeķes. Tās saspiež virspusējās kāju vēnas, un asinis tiek virzītas virzienā uz sirdi. Kompresijas zeķu nēsāšana samazina tūsku un trombozes risku. Tomēr jāņem vērā, ka kompresijas zeķes vēnas neārstē, tikai atvieglo simptomus un neļauj slimībai attīstīties.

Dzīvojiet aktīvi! Skrieniet, brauciet ar riteni, peldiet vai nodarbojieties ar citām fiziskām aktivitātēm! Rūpēties par vēnu veselību palīdz arī dažādi vingrojumi, ko var veikt mājās un kas nostiprina ikru muskulatūru. Kājām ļoti noderīgas ir ūdens procedūras, īpaši – pastaiga pa ūdeni, ko var praktizēt vasarā. Ja esat veiksmīgi izveseļojies pēc vēnu operācijas, tad izvairieties no sporta veidiem, kur ir augsts traumatizācijas risks (piemēram, futbols), vai bieži, pēkšņi sasprindzinājumi (teniss, skvošs).

Ja ģimenē ir tendence uz paplašinātām vēnām vai cilvēkam nesen bijusi operācija, tad jāizvairās arī no karstuma (virs 28°C) un sauļošanās. Vasarā nebūtu vēlams ilgstoši uzturēties tiešos saules staros pludmalē, savukārt ziemas mēnešos – apmeklēt karstu pirti vai vannu.

Visbeidzot – ja kājās ir diskomforta sajūta, tad primārais tomēr ir konsultēties ar ārstu, lai pārliecinātos, vai vēnas ir veselas. Ja atklāsies vēnu saslimšana, tad pēc diagnozes uzstādīšanas ārsts piemeklēs un ieteiks vēlamo ārstēšanas veidu, kas atkarīgs no kāju vēnu saslimšanas veida.