Šī problēma bieži vien nenāk viena - vienlaikus var būt arī urīna nesaturēšana, kas ir kā rezultāts iekšējo orgānu noslīdēšanai.

Ir maz iespēju pašai šo procesu kontrolēt, to nevar ietekmēt un aizkavēt. Protams, ka iegurņa orgānu noslīdēšanai lielāks risks ir sievietēm pēc menopauzes, kā arī dzemdējušām sievietēm, tomēr, tā ir problēma, kas pavisam negaidīti var ienākt ikvienas sievietes ikdienā.

Kas ir iegurņa orgānu noslīdēšanas iemesli?

Visbiežāk iegurņa orgānu noslīdēšana rodas, kad iegurņa muskulatūra ir bojāta vai novājināta un vairs nespēj balstīt iegurņa orgānus. Brīdī, kad muskuļi nepietiekoši balsta iegurņa orgānus, tie izkustas no to normālās pozīcijas vēdera dobumā. Iegurņa muskulatūras vājināšanās notiek vecuma ietekmē, kad mainās hormonu līdzsvars organismā, kā arī grūtniecības, dzemdību un iepriekš veiktu iegurņa orgānu operāciju rezultātā. Vairāk par iegurņa orgānu noslīdēšanas iemesliem lasi šeit.

Kādas ir iegurņa orgānu noslīdēšanas pazīmes?

Iegurņa orgānu „izkustēšanās" jeb noslīdēšana rada dažādus nepatīkamus simptomus - sākot no neliela diskomforta līdz pat stipri izteiktām sāpēm. Var būt sajūta, ka kaut kas vēdera lejasdaļā ir it kā izkustējies un spiež uz maksti. Var būt sajūta, it kā sēdētu uz lielas bumbas. Var būt grūtības urinēt. Simptomi ir atkarīgi no tā, kāda veida iegurņa orgānu noslīdēšana notiek. Vieglā slimības attīstības stāvoklī sieviete par to var nemaz nenojaust. Pakāpeniski šī problēma var attīstīties līdz pat urīna un/vai fekāliju nesaturēšanai, seksuālo funkciju traucējumiem. Smagos gadījumos iespējama pat dzemdes vai taisnās zarnas izslīdēšana ārpus maksts. Šī ir sāpīga un psiholoģiski nepatīkama problēma. To neārstējot, iespējams iegūt arī citas veselības problēmas, piemēram, infekciju.

Vai un kā ir iespējams ārstēt iegurņa orgāna noslīdēšanu?

Iegurņa orgānu noslīdēšana ir ārstējama. Zināmas vairākas metodes iegurņa orgānu noslīdēšanas ārstēšanai. Ārsts, izvērtējot pacientes veselības stāvokli un dažādus citus faktorus, piedāvās piemērotākās metodes. Tās ir dažādas - sākot no speciāliem vingrojumiem un/vai medikamentiem līdz pat efektīviem ķirurģiskiem risinājumiem.

Kā gandrīz ikvienai slimībai, arī iegurņa orgānu noslīdējumu ir daudz vienkāršāk ārstēt tās sākuma posmā. Neliela prolapsa gadījumā var iztikt bez speciālas ārstēšanas. Parasti pacientei tiek ieteikts samazināt lieko ķermeņa masu, pārtraukt smēķēšanu, ārstēt slimības, kas veicina klepu. Jau pirms menopauzes periodā (perimenopauzālais periods) vēlama gan vispārējā, gan vietējā hormonu deficīta aizstājterapija, kas mazina maksts gļotādas atrofiju, uzlabo asinsriti, paaugstina muskuļu tonusu. Ieteicami arī vingrojumi, lai stiprinātu starpenes muskulatūru.

Vairāk izteikta prolapsa gadījumā sievietēm, kurām ķirurģiska ārstēšana nav piemērota, iesaka dažādu veidu (plastmasas vai gumijas) pesārijus, kas darbojas kā iegurņa pamatnes stiprinātājs. Pesāriju ievada dziļi makstī un fiksē priekšpusē pret simfīzi un mugurpusē pret astes kaulu. Pesārijs jāmaina ik pēc 4-6 mēnešiem. Gan tā ielikšanu, gan nomaiņu veic ārsts. Kā iespējama komplikācija ir maksts čūlu veidošanās. Lai to novērstu, ieteicams lietot intravaginālās estrogēnus saturošas svecītes vai krēmus. Pesārijs var izraisīt sāpes un veicināt infekciju.

Visbiežāk izteikta prolapsa gadījumā tiek izmantota ķirurģiskā ārstēšana. Mūsdienās ķirurģiskās metodes ir daudz un dažādas - katram noslīdējuma veidam cita. To, kura operācija būs vispiemērotākā, pēc izmeklēšanas noteiks ārsts. Operācijas veids tiešā mērā ir atkarīgs no pacientes vecuma, nākotnē plānotajām grūtniecībām, vispārējā veselības stāvokļa un tā, cik izteikts ir dzemdes vai maksts noslīdējums. Sievietēm reproduktīvā vecumā ir nepieciešams pēc iespējas saglabāt menstruālo funkciju, saglabāt grūtniecības un dzemdību iespēju. Tamdēļ ārsti visbiežāk izvēlas iegurņa pamatnes stiprinošas operācijas. Agrāk sievietēm menopauzē, pārsvarā tika veikta dzemdes izņemšana - īpaši III pakāpes (arī II pakāpes, ja ir papildindikācijas) dzemdes prolapsa gadījumā, tomēr šobrīd ir iespējami daudz labāki risinājumi un jaunas metodes, kas atļauj saglabāt dzemdi, ja tā ir vesela, pat īpaši sarežģītos gadījumos.

Ārsti visā pasaulē meklē metodes, kā sievietei labāk palīdzēt dzimumorgānu noslīdējuma gadījumā. Pastāv aptuveni divsimt operāciju veidu, taču, „zelta standarts" vēl nav atrasts, jo sievietes nav vienādas, katrs gadījums ir unikāls, un viena metode nevar palīdzēt visām. Veicot operāciju, pēc laika problēma var atkārtoties, īpaši, ja netiek novērsti iegurņa orgānu noslīdēšanas iemesli.

Pārsvarā visu noslīdējumu ķirurģiskās ārstēšanas metodes ir balstītas uz mazā iegurņa orgānu fiksāciju. Mūsdienās lielu daļu šo operāciju veic laparoskopiski. Par vienu no sievieti saudzējošākajām operācijām tiek uzskatīta arī transvaginālā metode, kad manipulācija tiek veikta caur maksti.   

Liela uzmanība tiek pievērsta maksts, dzemdes, urīnpūšļa un taisnās zarnas pareizam novietojumam, tāpēc ārstēšanā izmanto speciālus sintētiskus materiālus, tā sauktos tīkliņus, ar kuriem maksti nostiprina pie iegurņa kaula. Jaunākās tehnoloģijas piedāvā minimāli invazīvu ķirurģisko procedūru, kur tiek izmantots īpaši veidots, atbalstošs, mīksts tīkliņš, ko operācijas laikā ievieto iegurnī, lai atjaunotu iegurņa atbalsta funkciju. Šo operāciju rezultāti ir daudz noturīgāki nekā operējot līdz šim ierastajā tehnikā.

Profilakse

Lai nepiedzīvotu noslīdējumu, visu dzīvi ir jāievēro vairāki noteikumi, jo atbildība par savu veselību ir un paliek sievietes pašas ziņā.

• Izvairies no smaga fiziska darba. Necilā lielus smagumus!
• Seko līdzi sava ķermeņa svaram. Liekais svars ievērojami palielina dažādu saslimšanu, t.sk., orgānu noslīdēšanas risku.
• Nesmēķē.
• Laikus ārstē klepu.
• Vingro, brauc ar velosipēdu, peldi.

Nereti sievietēm pirms menopauzes un menopauzes vecumā, lai novērstu iegurņa pamatnes struktūru un maksts sieniņu atrofiju, iesaka lietot hormonu aizstājējterapiju.

Ikviena sieviete jau laikus var uzsākt profilaksi, regulāri veicot iegurņa pamata stiprināšanai paredzētos vingrojumus. Tie palīdz ne tikai iegurņa orgānu noslīdēšanas, bet arī urīna nesaturēšanas profilaksei un ārstēšanai.

Tas, cik daudz dari savas veselības labā, lielā mērā atkarīgs no tikai no Tevis pašas. Lai zinātu, ko un kā darīt savas veselības labad, lai kontrolētu slimību, būtiska ir informācija un zināšanas - nekautrējies, jautā ārstam. Uzzinot vairāk par noslīdējuma terapiju, iegūstot zinātniski pamatotus faktus, datus un argumentus, spēsi pieņemt izsvērtus un optimālus lēmumus.

Fakti:

• Sievietes, kuras cieš no iegurņa orgānu traucējumiem, visbiežāk par šo tēmu nerunā, jo izjūt kaunu.
• Lielākas vai mazākas pakāpes noslīdējumi ir gandrīz katrai vecāka gada gājuma sievietei, kurai bijušās divas vai vairāk dzemdības.
• Vairāk nekā 50% sieviešu vecumā pēc 50 gadiem ir vismaz viena iegurņa orgānu veselības problēma.
• Ar iegurņa orgānu traucējumiem sievietes saskaras 8 reizes biežāk nekā vīrieši.
• 80 gadu vecumā vismaz viena no 10 sievietēm ir pārcietusi dzemdes noslīdēšanas operāciju.
• Vienai no trim sievietēm dzemdību rezultātā ir radušies sfinktera muskuļa bojājumi, kas var veicināt arī fekāliju nesaturēšanu.
• 30% urīna nesaturēšanas pacientu cieš arī no fekāliju nesaturēšanas problēmas.
• 20% pacientu, kurām ir dzemdes noslīdēšana, ir arī fekāliju nesaturēšanas problēma.
• Mazā iegurņa orgānu noslīdējuma risks pastāv 1 sievietei no 11.
• 30% sievietes, kurām noslīdējums ir ķirurģiski ārstēts, neizmantojot atbalstošo tīkliņu, bet citu metodi, ir spiestas atkārtoti operēties.