Pagātnes pārdzīvojumi ir liekie kilogrami


 
  1. www.love.009.lv 2010. g. 10. martā, 21:32

    Liekie kilogrami tomēr vairumā gadījumu nav = pagātnes pārdzīvojumi.
    Pastāv taču vielmaiņas traucējumi, mazkustīgs dzīvesveids, nepareiza pārtika un nepareizi ēšanas paradumi.

    Un, cilvēki ir dažādi... protams - tikt pāri, un, vēl labāk, atbrīvoties no pagātnes smaguma vajag - tikai dažiem tas ir vieglāk, dažiem grūtāk... un, dažiem minētie padomi ļoti lieliski noder, bet dažēim, diemžēl, tas nav tas, ko vajag...

    ...

  2. Ag_me 2010. g. 10. martā, 16:04

    oi, kāda skaista 'zvaigznīte' uzradusies :))

    gribēju padiskutēt, bet... ai da labi, ārā tik skaists laiks... jādodas uz māju kapāt rosols, rīt vārdam svētki, jāsabarina darba biedri :)

  3. Ag_me 2010. g. 10. martā, 10:58

    eju caur dzives meslojumu ar paceltu galvu un aizvertu muti, jo savadak smelsies mutee, a kam man tas;) - šimais jāieraksta, lai neaizmirstas :D

    cilvēkos ir tik ļoti iedzīti stereotipi, uzvedības normas, ka jebkura atšķirība tiek nosodīta vai vērtēta kā nepieņemama uzvedība. nedo Dies' kāds domās savādāk kā es!!! :(((
    es ne reizi vien esmu teikusi, lai parāda man kaut vienu cilvēku, kurš man var norādīt kā man dzīvot, ēst, di*st un gulēt, kas ir pareizi un kas ne. neviens uz zemes nav pati pilnība... un kā māku, tā maunu... nepatīk? tā jau vairs nav mana problēma...

  4. Kvazimodo666 2010. g. 10. martā, 10:39

    savlaik skolas 8 klasee, mani klases meitenes uzskatija par aukstasinigu, bezsirdigu nelieti. velak uzzinaju so faktu un man bija pofig. izradas, ka sads viedoklis radas, jo savas mates beerees es redz neraudaju. nolemu nepaskaidrot, ka asaras bija izraudatas jau tad, kad vinja nokljuva slimnicaa ar "krabi". neteicu ari to, ka manii bija sauja nervu zalju, un passajuta bija tada itka es guletu roza vates pikuciitii...
    Jau tad es sapratu, ka tie, kas mani nesaprot, bez liekas skaidrosanas, nav to verti, lai dzesetu muti. vinju ir daudz es viens... ar so principu ari dzivoju tagad, un tie, kas man ir blakus, ka draugi, miljakaas, tuvinieki ir pienjemusi mani tadu, kads esmu. parejie var iet... eju caur dzives meslojumu ar paceltu galvu un aizvertu muti, jo savadak smelsies mutee, a kam man tas;)

  5. Kvazimodo666 2010. g. 10. martā, 09:57

    Ag_me

    nu ironijas praktiski nebija, jo es dzivi uztveru vienkarsi un par lietam ilgi nepardzivoju.
    mirusos dazkart atceros un turu savas atminjas... bet to kulturas dalju, ka vazaties pa kapiem neatbalstu, tapec gribu lai mani kremee un nolaizh podaa... tad nebus nekur jaiet... i uzd vares tie, kam busu darijis pari...

    nu bet tas jau ir klasiski, ka cilveks pardzivo par SEVI< jo nebus vairs ta ar ko vareja parunat, paprasit padomu utt... sevis zheloshana ir skaists cilveces paradums...

    par dzivibu runajot, es ne mirkli nesaubisos, ja bus nepieciesams upuret kadu kopejo interesu vardaa... ARI SEVI!

  6. Ag_me » Kvazimodo666 2010. g. 10. martā, 10:32

    nu diez i Tu koķetēji :) ar pliku tekstu nodot patiesās sajūtas nevar.
    attieksmes ziņā, esmu līdzīga Tev, jo par mirušajiem ar ilgi nepārdzīvoju un uz kapiem eju pēc iespējas retāk... interesanti, bet par kremēšanu man bij tieši tāds pats viedokis... savējie jau visi nobrīdināti :))) vispār dzīvi pieņemu kāda tā ir... ar kāda nāvi laika ritums neapstājas un kā jau Tu teici: "ar smagumu sirdii cilveks nespej peldet dzives straumee... tikai slikt." ir tikai divas nāves, par kurām es tik tiešām vēl šodien bez asarām parunāt nevaru... nja, sevis žēlošana ir ļoti izplatīta, ja to nedar, visi brīnās un sauc par 'aukstu' cilvēku...
    bet jo ātrāk pieņem faktu, jo skaidrāk redzi pasauli... nu kaut kā tā

  7. Kvazimodo666 2010. g. 9. martā, 22:53

    Ag_me

    Ko tu... man dzivee nekad nekas nav noticis...
    katrs cilveks ir savadaks, ...
    cilveka dzivibu neverteju parak augstu, lai gan par tuvajiem ietu lidz galam...
    ar smagumu sirdii cilveks nespej peldet dzives straumee... tikai slikt.

  8. Ag_me » Kvazimodo666 2010. g. 10. martā, 09:09

    nevajag jau uzreiz ironizēt, zinu tak, ka neesi tikko dzimis un gan jau esi daudz piedzīvojis... es tikai pajautāju...
    katrs nāvi uzver savādāk un dzīvību vērtē savādāk. es sāpes uztveru tā: jo lielāks ego, jo ilgāk tiek pārdzīvots... pati gada sākumā apglabāju tēvu, sāp ne jau tas, ka viņš ir miris (nāvi es uztveru kā atbrīvošanu), bet kas pavisam cits... manā gadījumā, cilvēka zaudējums, ar kuru vairs nekad nesatikšos...

  9. Dr.Verhovcev 2010. g. 9. martā, 19:12

    Tas nav tas andžeijs, kas ar to jēlo duru sončiku tusē ?

    Brr

  10. vale 2010. g. 9. martā, 19:11

    visiem pŗējiem cilvēkiem uz pasules bēdas neatgadās?
    bet man nabadzītei gan. Un ja kāds parāda kā no tām tikt valā, to nedrīkst darīt nekādā gadījumā, vajag visu mūžu sevi žēlot un agresīvi gausties par to. bēdas ir visiem, un katram pieaugušam cilvēkam jāprot dzīvot savu dzīvi, nevis kaut kur vakrdienā dirnēt, ar kilogramiem vai bez.

    ja nu tomēr kādu dienu sanāk, elpot ar pilnu krūti to nedrīks darīt, ir ātri jātcerās par pagātnes zaudējumu, un atkal jādzīvo tajā (pasaule taču ir netaisnīga vai ne).

  11. ve-ve 2010. g. 9. martā, 15:28

    Pagātnes pārdzīvojumi=liekie kilogrami? Njā, kā nu kuram-mani pārdzīvojumi padarīja par gandrīz skeletu un arī tagad neko nav labāk-50 kg...pie garuma 170cm.

  12. m27 2010. g. 9. martā, 15:02

    jaa, var ari rakstit smiekliigu sacerejumu ja abi vecaaki ir gajushi bojaa! manejie ir jau kopsh 1989 gada, bet es vel biju tad mazs berns un nesapratu, kur mamma un tetias palika pekshnji.. visu dzivi tas mani grauzis un depresojis, bet tad sapratu ka taa ir dzives neizbegama sastavdalja.. ka kads var iet bojaa un mirt.. ka mes varam zaudet savus miiljos.. Raksti par pozitiivo tajaa - varbut berninjam debesiis ir labaak but par engeliiti nevis sheit uz zemes kur dziive dod dazhadus parbaudiijumus..

  13. Kvazimodo666 2010. g. 9. martā, 14:53

    Liga

    cilveki nak un aiziet, bet dzivot talak nakas TEV!
    ne Tu pirmaa, ne Tu pedeja, kas zaudejusi bernu... jautajums ir kapec citas ir iemacijusas dzivot talak?

    novelu Tev iemacities dzivot tagad un te, nevis vakar, kad ljoti saapeeja. aizmirst nevar, bet var izdzivot un nolikt talakaja plauktinjaa.

  14. Ag_me » Kvazimodo666 2010. g. 9. martā, 14:58

    jebkura sāpe ir jāizsāp... bērna zaudējumu nav tik viegli nolikt tālākajā plauktiņā, jo tomēr tas ir iznēsāts un jūtas nebeidzas ar nabas saites pārgriešanu...
    Tev pašam bērni ir?

  15. Ag_me 2010. g. 9. martā, 14:47

    nu sviests... tad man jāveļas kā bumbiņai... bet 60 (+- 2kg) kopš vidusskolas

  16. liga 2010. g. 9. martā, 14:41

    kā tad ir ja aizgājis bojā bērns,vai arī rakstīt smieklīgu apcerējumu?

Lai pievienotu komentāru no ārvalstīm, nepieciešams autorizēties ar TVNET, Orb.lv, Draugiem.lv, Twitter vai Facebook kontu.

TVNET    Orb.lv    Draugiem.lv    Twitter    Facebook    Google


TVNET aicina portāla lasītājus, rakstot atsauksmes, būt tolerantiem, iztikt bez rupjībām un saglabāt elementāras pieklājības normas. TVNET patur iespēju atslēgt lasītājus no komentēšanas iespējas.

Diskusiju un komentāru noteikumi