Taču peldēt mani iemācīja ezers. Kā šodien atceros to sajūtu, kad, maza meitene būdama, braši iesoļoju ezerā, tikai izrādījās, ka zeme zem kājām pazuda daudz ātrāk nekā jūrā. Kā enkurs atdūros pret ezera kūdraino dibenu, tas notika tik ātri, ka nepaspēju pat nobīties. Un galvā bija tikai viena doma: vai nu es palieku tur lejā, vai arī man ir jātiek atpakaļ virs ūdens. Kopš tās dienas es māku peldēt un zinu, ka cilvēkam vienmēr ir vismaz divas izvēles un tikai no paša cilvēka ir atkarīgs, kā viņš rīkosies un vai vispār rīkosies. Es ticu, ka cilvēkam ir no sirds jāvēlas un aktīvi jādarbojas līdzi, tad nekas nav neiespējams.

Es vēlējos piedzīvojumu, vēlējos ko mainīt savā dzīvē, un viens datorpeles klikšķis mani atveda šeit.

Peldēt es māku jau sen, tāpēc esmu nolēmusi šīs akcijas laikā atbrīvoties no sava „peldriņķīša”, un es to izdarīšu ar smaidu uz lūpām un ceru, ka likšu pasmaidīt arī citiem. Mans mērķis nav kļūt par staigājošu kaulu kambari, bet proporcijas gan vajadzētu pamainīt, nu tā, lai šīs akcijas beigās es puncīša apkārtmēru mērītu bez blēdīšanās ...neievelkot. Viss pārējais manā dzīvē ir tieši tā, kā es vēlos.

Man ir daudz fantastisku draugu un mīļu radu, man ir darbs, kurā šobrīd seši mazi razbainieki katru rītu mani smaidīdami gaida, man ir pašai savs vienpadsmitgadīgs razbainieks, kas liek reizēm matiem sacelties stāvus gaisā ar savu izdomu un enerģiju, un man ir mīļš cilvēks blakus, kas liek man justies kā vislaimīgākajai sievietei zemes virsū. Nu tikai tas "peldriņķis" patiesi jau ir apnicis, tāpēc ir pienācis laiks tam pateikt ardievas! Ja varētu tā vienkārši attaisīt korķīti un izlaist no tā gaisu, bet, šķiet, būs jāpapūlas, tādēļ gandarījums par sasniegto būs jo lielāks. Jums ir lietas, ko vēlaties mainīt? Uz priekšu! Vajag tikai vēlēties, uzdrīkstēties un rīkoties! Neticat? Es jums to parādīšu! :)))

Jā, pēc nelielas aptaujas rezultātiem tika izlemts, ka jāpublicē ir tā bilde āliņģī, un es šoreiz padevos draugu ietekmei - ja reiz esmu traka, tad esmu :) 

Veiksmīgi, Inese